Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
Man šodien pajuka plāni ar Vecdaugavas līdakām, es ielaidos asaros Daugavā ap Kundziņsalu. Dabūju 10gb, lielu nebija. Sīkāka atskaite un bildes rīt
Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
Tātad vakar bija tā Par cik uz Vecdaugavu līdakās nesanāca doties, tad laidu vien uz garāžu un bija doma braukt ezerā, bet pa ceļam parēķināju, ka kamēr aizbraukšu, kamēr sasmelšu mailes, tikmēr jau vakars būs klāt Tāpēc nolēmu pagrozīties gar Kundziņsalu. Domāts-darīts! Sasmēlu mailes, nostājos pie Kundziņsalas un metu aiz robežas, kur bija zāles. Pirmos divus asarus noķēru uzreiz. Tad pārvācos citā vietā un noķēru vēl vienu, bet neteiktu, ka cope bija dikti aktīva Tad atradu citu vietiņu un lēnā garā noķēru septiņus gabalus, bet viens bija knapi lielāks par maili, tāpēc tas tika amnestēts Īstenībā bija tā, ka pēc lietus cope pazuda. Laiks palika dikti mierīgs un straume ar pierima.....un cope pazuda. Tā lūk! Te varavīksne Mīlgrāvja kanālā
Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
vakar sanāca maza ballīte, šodien jūtos...pat nezinu kā lai to labāk pasaka vēl piedevām uzrakstīju feinu atskaiti, bet stulbuma pēc visu pakāsu un vēlreiz rakstīt pazuda dūša bet īsumā, vakar baigi feini paslopēju ašukus, uzgāju mazu, feinu maršrutiņu, kur apakšā bars tusējās un atlika tikai meistarīgi darboties ar bumbiņu...ašuks baigi feina izmēra, daži, pat tādi, kurus ar roku neuzdrošinājos laivā celt žēl vienīgi, ka pie laivas aizgāja divi smuki zandarti, jo piecirtu fiksi, ar domu, ka apakšā kārtējais ašuks un āķis sadrītim knapi aiz knābja priekšādiņas, līdz ar to maziņš tinkš un projām bija. Smuku teijāteri uztaisīja arī šcukārs 2-3 kg, ko ar roķelēm stīvēju, stīvēju, sekoja skaista svece netālu no laivas, kas izbeidzās ar plīvojošu auklas galu un -1 āķi manā kontā copi nācās uz bŗidi pārtraukt, lai aizbrauktu čomam pakaļ un kad atgriezos copps bija noslēdzies....kaut gan domāju, ja būtu turpinājis strādāt ar bumbiņu, tad kaut ko vēl sameklētu, bet tā kā čoms bija pirmo reizi uz copi, tad nācās sēdēt uz enkura un lūkoties pludiņā, kas ir stipri, stipri vienkāršāk bet nu.... pieslopēju maisu ar baigiem skaistuļiem, tik pat norāvās... visā visumā baigi aktīva cope bija un to visu darīt ar kailām rokām baigais kaifs....un katrā ziņā plusiņus sapelnīju optam, pagatavoju super maltīti, sadurstīju rokas, aiz bēdām to visu noskaloju ar šo un to, un..... nē, tomēr laikam pietiks....jāsaņemās...šodien vēl uz Liepāju jābrauc...moš izdosies rītā izbrīvēties un pamērcēt galu jūras plašumu klajumos.... Ne asakas Jums visiem!
Ritens gar zem', pats gar zem', pill mut a zem' - viss zob a pa zem'..!!!
Nesen atgriezos no copes Gaujā un rezultātā apaļa nulle,laikam nepareizu vietu izvēlējos. Kolēģim gan gāja krietni labāk,gan jau vēlāk pats atskaitīsies.
Jā šodien kopā ar Copmani78 izlēmām aizlaist uz Gauju rudens sapalu un asari patramdīt. Sākām pēc plkst.14.00 , laiciņš superīgs , jau sākumā zvans nodzindzināja spalgi, bet nekā –tukšā. Tad kādu stundu klusums un tad vēl viena cope un jūtu , ka kaut kas ir –izvilku smuks sapalēns 1,1 kg, vēl uz grunteni bija divas copes , kuras nopūdelēju, jo gaidīšanas laikā padarbojos ar mikrodžigu un pāris asarīšus piemānīju-lielākais 300 gr. Copējām līdz 18.00, jo bija jādodas mājās. Kopumā cope OK.Bildes rīt.
Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
nu taa. shodien kaartiigi savilkos asarus :P taa, ka pat apnika paaris stundu laikaa no 13.00 - 15.00 apmeeram. apmeeram 4m dziljumaa uz kants, kur paariet uz 3 metriem. saakaas viss taa, ka iebraucu kjiishezeraa pa dienu ap 12.00 saaku velceet. uzreiz pie ostas viens jau panjeema, bet neatraadiijaas un notinaas. bet nebija liels. turpinaaju liidz vienai liidaku vietai. tur pameetaaju - nekaa. turpinaaju un noveeroju shaadu skaistu skatu:
briizhiem taa piile pat vizinaajaas uz taa veejadeelja. domaaju, ka vakaraa onkam mugura buus chupaa, shitaa noseedeet... tad turpinaaju velceet liidz naakamajai vietinjai. pameetaaju - ne suuda! turpinaaju velceet. bija doma apmekleet vietinju, kur MO vienaa raidiijumaa ar spechukiem asarus vilka. bet tik taalu netiku, jo uz velci panjeema praavs asaris. noleemu padot atpakalj un noenkuroties. paarbautiit teoriju par kjiishezera asariem, kas paarvietojas baraa pa vienam. bet ne vella - shis nebija viens. un taa es paaris stundaa dabuuju pus spaini ar asariem. dazhi pat smuka izmeera 600 grami vismaz - man svari nepreciizi - paredzeeti lielaam ziviim
un sastraadaaju gatavu materiaalu cepshanai:
riitaa jaacep tad peec taas draashanaas noleemu atkal pavelcet, jo asari vairaak redzeet negribeeju. uzvelceeju vienu 1,5 kg liidacinju 63 cm (riitaa darbaa ielikshu video) un tas arii viss. skaista diena bija!
un vēlreiz rakstīt pazuda dūša 
Kolēģim gan gāja krietni labāk,gan jau vēlāk pats atskaitīsies. 
tad peec taas draashanaas noleemu atkal pavelcet, jo asari vairaak redzeet negribeeju. 
