Rudens, piektdiena, … Visu priekšpusdienu ir lijis un vējš uz nebēdu, bet tagad saulīte pa zemes virsus staigā. Tas gan ir mānīgi, jo ik pa laikam uzlīst. Jau iepriekšējās dienas vakarā mašīnā sakrāmēts viss nepieciešamais, lai izmantotu īsās rudens vakara stundas pēc darba fīdera copei Daugavā. Pusdienas paēstas, akūtākie darbi padarīti. Grūti koncentrēties darbam, jo domas tik pie plānojamās copes. Gudrinieki bazūnē, ka breksim jānāk Daugavā bariem vien un jāsāk baroties. Esmu uzķēries uz skaļi paustajiem apgalvojumiem un nobriedis izmēģināt rudens brekšu copi. Vēl viena stundiņa, vēl pusstunda, vēl … - pie joda! Dodos uz copi. Tāpat visus darbus nepadarīšu un pirmdien nāksies raut melnu muti. Vieta noskatīta jau sen – Jan ierādīja . Pagājušajā nedēļas nogalē te plosījās Salmo pludiņmakšķerēšanas čempis. Nezinu kā viņiem gāja, bet gan jau krastā būs sagāzts desmitiem kilogramu barības. Esmu klāt. Kas tad te? Ūdens līmenis tik augsts, kādu neesmu vispār redzējis. Straume spēcīga, tikai Daugava plūst pretējā virzienā. O-ho-hooo! Nu būs ko noņemties. Katrā gadījumā šis ir pirmais šāds gadījums manā fīderēšanas pieredzē. Atrodu vietu savam krēslam, izčamdu upes gultni, uzstādu vajadzīgo attālumu un aiziet. Nezinu ko gaidīt šādā ekstremālā situācijā, tāpēc mainu ēsmu uz katru iemetiena reizi. Pēc pusstundu ilgas klusēšanas uz slieku pirmā cope – nopūdelēju. Kaut kas ievērības cienīgs bija uz āķa, tikai nomaucās. Nomainu slieku. Nākamajos pāris iemetienos nekā. Ūdens līmenis sāk kristies un straume pretējā virziena apstājās. Principā straumes praktiski nav. Un copes arī nav. Nokrītoties ūdens līmenim vēl zemāk, parādās straume, un parādās arī cope. Vienu copi nopūdelēju – pasteidzos, bet nākamajā pieklājīgs breksēns. Ūdens līmenis krītas vēl un vēl. Ik pa pusstundai ir cope un visas arī realizēju. Četri jaunbrekši jau manā lomā, bet strauji sāk satumst. Uzstellēju spīdekli fīdera galā, cepurei piepogāju lukturi un aiziet. Gudrinieki stāsta, ka breksis ņem arī naktī – pamēģināsim. Tumsā sēdēt Daugavas krastā nav nekāda lielā bauda, bet mans lielais breksis mani gaida – es pacietīšos. Rezultātā stundas laikā 2 copes un abas realizētas. Pa šo laiku ūdens līmenis nokrities rekordzems un straume ir tik pamatīga, ka manu 65 gramu barotavu nes prom tikai tā. Loms ir, no darba esmu atvilcies, sešus brekšu bērnus esmu saķēris – būs ģimenei zivju ēdienreize. Visi mani 6 breksēni kopā sver 1,48 kg. Pašam gan šķiet, ka ir jābūt vairāk, bet mani svari šodien tā dīvaini darbojas un citu nav .
Pa skaisto! Es pēdējos brekšu parasti dabūju septebrī, bet ar pludiņu Pēdējās divas sezonas gan pludiņmakšķerešanai atvēlu arvien mazāk laika. bet ne jau tāpēc, ka nepatīk, vienkārši visu nevar paspēt. A gruntene man ir pavasara un rudens makšķere!
Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
Šodien bija sezonas noslēguma cope. Viss - lieku loriņus pa kaktiem un gaidu pavasari. Bet diena bija jauka. Rīts brīžiem saulains, brīžiem nomācies. Devos uz savu iezīmēto vietiņu un samaisīju iebarojamo barību. Kā jau rudenī, pusi uz pusi ar zemi no vakardienas kurmja rakumiem. Kā jau sezonas noslēgumā, kaut ko vajag darīt savādāk. Nolēmu copēt uz 2 fīderiem vienlaicīgi. Jau laikus biju savācis sava dēla Taifūnu. Sastellēju abus kātus. Manējam pītā aukla un fīdergums pirms pavadiņmas, dēla fīderim monofilā un uzreiz pavadiņa. Pie pītās auklas piesēju 60g "tausāmo" olīvīti. Iztaustīju krastu. Sapratu, ka pie tādas straumes metīšu uzreiz aiz pirmās kants. Vējš pūta no Daugavas un straume arī pamatīga - 70g barotava knapi turējās uz vietas. Tad arī uzspīdēja saulīte Iebaroju 7 barotavas katrā vietā ujn tad jau var copet. Vēl viens jaunums manā pierdzē - pirmo reizi dabūju motili. Būs gan interesanti. Uz sava kāta uzstellēju pagājušās reizes labāko ēsmu - slieku pušķīti ar baltā stoperi, uz otra kāta tikai motili. Pēc pirmajiem iemetieniem klusums. Motili nomainīju uz baltajiem un pēc īsa brīža seko pirmā cope, bet pasteidzos. Izvilku tikai apsūkātus mušu kāpurus. Uz nākamo iemetienu jau cope un brekšuks man rokās. Skaidrs - šodien brekšiem ēdienkartē ir mušu kāpuri. Uz abiem kātiem tagad gozējās mušu kāpuri un cope arī neizpaliek. ... Tikai uz viena kāta. Otrs stāv mierā. Pēc brīža atkal cope un brekšuks. Uzliku starp baltajiem pa motilim un šķietami copes biežums palielinājās, tomēr ne visas izdevās realizēt. Savācu nodomāto lomu (gribēju 5 zivis), satinu dēla kāru, uz kura visas piecas arī biju izvilcis. Ķēros pie otra kāta, bet tas kur ieķēries. Pavilku stingrāk - nekā ir zivs galā. Pēc brītiņa krastā parādījās laba izmēra breksēns. Bet man cope galā. Un sezona arīdzan. Pēdējais loms ir te. Nosvērt neizdevās - svari atteicās. Varēs uzčurkstināt uz pannas - būs ģimenei gardas pusdienas valsts svētkos!
Iesācējs - manuprāt Tu vairs neesi nekāds iesācējs
Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
. Pagājušajā nedēļas nogalē te plosījās Salmo pludiņmakšķerēšanas čempis. Nezinu kā viņiem gāja, bet gan jau krastā būs sagāzts desmitiem kilogramu barības. 
. 
