Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
No 2012.gada 3.janvāra startē jauns konkurss "Ledus meklējumos, jeb gada pirmie lomi"
Konkursa nolikums.
Konkursā drīkst piedalīties jebkurš šajā vietnē reģistrēts lietotājs. Konkursa uzdevums ir tāds, ka dalībniekam jānoķer kāda zivs, tā jānomēra un jānosver, pēc tam jāieliek šajā tēmā bildes. Vēlams pievienot aprakstu, kā zivs noķerta. Par aprakstu būs papildus punkti. Pieteikt var jebkuras zivs sugu. Vērā tiks ņemta katras sugas īpatnība, tāpēc uzvarēt var arī ar kādu raudu vai breksi! Katrs konkursa dalībnieks drīkst pieteikt 3 trofejas. Konkurss sākās 3.janvārī un noslēgsies 29.februārī plkst 23:59 Trīs lielāko trofeju īpašnieki tiks pie balviņām!
Ne asakas visiem un veiksmi konkursā!
Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
Vai šai laikā noķerta ne zem ledus, bet parastā veidā, fiša tiks ņemta vērā?
Protams, ka var pieteikt zivis, kas nav ķertas no ledus. Galvenais, lai zivs būtu ķerta šī gada janvārī un februārī!
Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
Nolemts - jālaiž vēdzelēs uz ne tik tālo upi. Vecais copesbiedrs par copi pārdomāja, bet - jābrauc vēdzelēs! Ēsmā līdz baltie, mazās slieciņas un garneles. Līdz upei jābrauc tik 5 km bet iesēžoties autiņā redzu ka cienītā bāku atstājusi gandrīz sausu - jālaiž uz takšteli un līdz ar to jāmet gandrīz 20 km līkums. Upē līmenis samērā cerīgs, duļķe maz, bik smidzina, brienot pāri mežacūku stipri izraktai pļavai līdz cerētai vietai 10 min vien ko iet. Iemetu gruntenes - nekā, pustundu ne copes, pārmetu, uz vienas tā kā pagrabināju pēc laiciņa velku ārā - ķīsis. Šamo sadalu 4 reizinātājos, uzlieku uz āķa, iemetu, pēc pāris min cope, smuki tirina, stiepiens, cirtieniens, eh kaut kas labs galā! Pavelku dažus metrus bet tālāk seko zaceps, visticamāk uz otrā āķa, tik bezcerīgs ka zivs tā arī paliek Ventā. Uzliku vēlreiz pāri palikušos ķīša gabaliņus, pāris min, cope, pirmā šīgada vēdzelīte ap 200 gr ārā. Uz to pašu ēsmu nemainot nākošā cope - nu jau ņemama zivs, 41 cm, metu vēlreiz uz tām pašām ķīša skrandām, nākošā vēdzele, 38 cm krastā, no ķīša pāri nav palicis nekas prātīgs, griežu pašas vēdzeles miesu, iemetiens, piecirtiens, 37 cm vēdzele krastā. Tad kādu laiciņu dažas tukšās copes(par ātru), 2 zivis velkot nospruka(par ātru), vēl viens zemērs. Vēdzeļu sezona atklāta pie tam ar pirmajām vēdzelēm vispār jo tādas zivis vēl nebiju vilcis. Rītvakar jālaiž atkal- bik vairāk sapratne ka jāliek lielāki āķi, bik jāpārtaisa gruntenes sistēma, jāsamaklē vēl cita ēsma jo vēdele grib gaļu un gan jau zivis neizpaliks.