Vot alatu gan nekad neesmu noķēris, ne redzējis. Kaut gan ko tur alatu, es daudz ko neesmu noķēris Bet trijnieks jau konkursā sanāk!
Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
Zivnieks drošivien raksta pārāko otčotu par kādas mailītes noķeršanu, lai tikai ar aprakstu vien pirmo placi parautu :)))) bļin, visas cerības uz pēdējo šī mēneša sestdienu, citādi ar tām trofejām šogad ir kā ir....
Ja veiksme pagriež tev mugurpusi - izmanto situāciju, noliec to!
Ar trofejām ir kā ir. A man vispār vēl tikai vienu reiz sanāk uz copi šomēnes aizlaist
Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
man vairs nesanāks šomēnes noslēdzu sezonu ne visai veiksmīgi. bet nu kā to ņem. jo esmu ticis pie laba placdarma un nākamo sezonu sākšu ar citu vērienu!
Pavadiņa ir kā prezervatīvs. Bez - riskanti, bet baigais kaifs!
Es gan domāju, ka decembrī vēl atklātos ūdeņos varēs pacopēt, bet konkurss gan būs cauri.... Bet gan jau būs cits!
Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
Nu manis pēc viņš var būt, bet var arī nebūt Copēšu jebkurā gadījumā
Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
Pirmdien no rīta pamodos un gandrīz aizgāju uz copi, bet neaizgāju. Otrdien no rīta pamodos un gandrīz aizgāju uz copi, bet neaizgāju. Trešdien no rīta pamodos un gandrīz aizgāju uz copi, bet neaizgāju. Ceturtdien no rīta pamodos un gandrīz aizgāju uz copi, bet neaizgāju. Piektdien no rīta pamodos un gandrīz aizgāju uz copi, bet neaizgāju. Sestdien no rīta pamodos un gandrīz aizgāju uz copi, bet neaizgāju. Svētdien no rīta pamodos un gandrīz aizgāju uz copi, bet neaizgāju.
Toties naktī no svētdienas uz pirmdienu, es gāju uz copi. Pamostos līdz ar pirmajiem saules stariem, un jautru prātu dodos uz copi. Apkārt lidinās taureņi, putniņi smuki dzied. Pienāku pie upes. Upē ūdens zils, zils - debešķīgs skats! Es sagatavoju copes vietu, nolieku krēslu, iespraužu žāklīšus ūdenī. Sagatavoju barību un makšķeres. Iemetu makšķeri un sāku iebarot. Jau pēc pāris minūtēm krastā tiek izvilkts skaists breksis. Tad sākās tāda cope, ka vai nu! Viens pēc otra tiek izvilkti lieli brekši, karūsas, līņi, raudas....kaut kādas nepazīstamas zivis visās varavīksnes skrāsās, bet neviena nav mazāka par pa 0,5kg. Uz tādu copi vēl nekad nebiju trāpījis. Te atkal iemetu, pludiņš smuki slīd prom...piecērtu....IRRRR! Kaut kāds makans! Uzmanīgi velku to ārā, zivs pretojās mežonīgi. Spole kauc, aukla džinkst, pašam rokas trīc. Zivs jau pie paša krasta, jau redzu ūdens mutuļus un šļakatas, tūlīt jau ieraudzīšu pašu zivi, bet.......te pēkšņi nozvanīja modinātājs
Briedis - nu tad šonakt varēsi saņemt balvu un diplomu!
Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
