Ehh, kā tur bija.. za kompaņiju i žid povesilsja, laikam.. Piesakos uzreiz ar veselām divām "īpašām" nominācijām "3,5 kg zobainā uz mikrogummi bez pavadas" "divas trijnieces divos metienos"
ja nebūšu slinks, aprakstu un arī bildi piemetīšu pie copes atskaitēm
Apdeits: Ni nesanāca laika uzklabināt, lai vismaz neviens nebūtu domājis, ka mānos, pielikšu bildi
Nekāds dižloms man nesanāca, bet personīgais Līdaku rekords ! Copēju Norvēģijā.
Stāsts tāds:
Katru dienu pa logu redzēju upi-Gloma, un domāju, ‘’Tur kaut kam ir jābūt’’ Šī doma man neliek mieru, un vienu dienu tiek savāktas mantas rītdienai! Atliek tik uztaisīt mīklu ar ko saķert dzīvās, un vajag ar ko tās iebarot. Veikalā skatos rīvmaizi nav ne jausmas kā tā saucas pat Sazinos ar cilvēku kas man apskaidro kas jābūt rakstītam uz paciņas, bet ,velns, nav tādu burtu, ir visādi brīnumi, bet ko man vajag nav! Nu nekas nopērku cepumus! Atliek cerēt, ka cepumi zivtiņām labāk garšos kā man.... vakarā atved man rīvmaizi! Nu ideāli-šķiet, ka tā ir laba zīme Salieku mantas lai nav čakars no rīta. pamostos, uzēdu putru, un dodos, ceļā jāiet kādas 15-20 min pa kalnu lejā, bet esmu noskatījis smuku vietiņu līcīš upes otrā pusē, bet tur tikt vēl kādas 20-30 min. Pie meža, pļavas malā, ir elektro gans ar resnām stieplēm, ne tādām kā LV, ja pareizi atceros tad 6as horizontālas rindas . Palieku mantas zem tā un pats kā akrobāts lienu gar sētas pēdējo stabu pa akmeni turoties pie koka kad vienā sānā elktro gana sēta un pie otra sāna mazs ūdens kritums, aiz muguras ūdens..romantiski, bet riskanti! Ok tieku otrā pusē žogam, pat neiežāvos ūdenī savācu mantas un eju pa kalnu uz augšu, caur egļu laukumu kur zars pie zara, grūti iet, bet uz copes vietiņu tak jātiek, tad jāiet lejā pa mālainu, slidenu gravu tad atkal augšā. Kopumā trīs slidenas gravas, un divas vietas kur egļu mežs, caur kuru grūti izlīst, bet nu aplaužu zarus un tieku uz priekšu! jāāāāāā huh, esmu savā noskatītajā vietiņā, ‘’nedaudz’’ nosvīdis! Tur pat sāku mazo zivtiņu ķeršanas procesu....sajūta, ka tūlīt būs, bet nekā. Sāku jau apsvērt domu ar nokārtu galvu līst atpakaļ uz mājām. Pārmetu pludiņu kaut kā paraustu pītsku un ‘’O ir’’ viena maza raudiņa!- Derēs!(vēlāk citas ēsmas zivtiņas tika ķertas raustot pludiņu ar ēsmu, tad pauze un tad tik ķeras raudiņas, ja vienkārši iemet pludu un nekustina-copes nav). Dodos salikt kopā pītsku ar ko ķeršu līdakas. Tad dzirdu lapu čaboņu, skatos uz spaiņa pusi un ieraugu, ka vienīgā raudiņa izlekusi no spaiņa un pa slīpumu lec uz ūdens pusi....skrienu kā Useins Bolts, un uz skrējiena beigām lecu kā volejbolists pēc bumbas, un horizontāli ar izstieptu roku pa priekšu atsitos pret zemi, bet zivtiņu noķēru dažus desmitus cm no sauszemes malas! Pieceļos un eju, divreiz ķerto zivtiņu, likt uz trīsžubura, uzlieku un metu ūdenī(zivtiņu, pludiņu utt.) Protams, ka vējam pluds jādzen uz krastu, nu neko, pārmetu pēc brīža, un eju ķert ēsmas zivtiņas. Lieku uz āķa mīklas gabaliņu un vēroju pludiņu ar dzīvo ko iemetu. Pluds nāk, nāk uz krasta pusi un paiet tā savādi zem ūdens. Padomāju, ka zaceps, jo bieži kaut kā aukla ķērās visur zālēs. Ienāk prātā doma: ‘’a ja nu zivs!’’ Skrienu atkal Piecērtu, vells, žilka 2metrus no krasta zālēs ieķērusies, raustu, raustu, sāku lādēties, ka debīla diena, bet jūtu, ka auklu var tīt. Sāku tīt auklu, bet tad skatos ūdenī un pamanu pludiņu 20 cm no ūdens virsmas uz leju, ka nāk tas ārā un hops paiet zem ūdens. Domāju WTF? Un tad pietinu auklu un, jāāāāā, redzu ir zivs tomēr! cīnāmies, kurš kuru, pēc brīža tā jau ir nedaudz tuvāk pie krasta un pamanu, ka tai āķis mutes kaktiņā knapi ieķēries, lēnām- bez steigas velku klāt. Pievelku to pie krasta, redzu, ka līdaka jau pagurusi, lieku roku tai pie galvas lai to satvertu, bet tad tā sāk lēnām peldēt prom un man izslīd no rokas pat īsti nepaņēmis to vēl, ieķeros ar nagiem astē, pavelku atpakaļ un uz sprandas lieku roku un satveru to un ceļu ārā! Skatos nu ir liela, 3 dienas iepriekš noķertā 2,14 kg līdakā izskatījās mazāka. Nesu savu zivi līdz somai kur svari. Svari nelokāmi rāda 3,00! Padomāju, ka nav liela, bet saprotu ka lielākā kādu esmu noķēris, trofeja nevis citiem, bet gan sev-un tas jau tas svarīgākais, vai ne? pēc mirkļa, kā saka māsīcas 3 gadīgā meita, ‘’nomizoju’’ zivtiņu. Bet tik un tā sajūta ka smaga aizvien, saprotu ka vēl mežam ar visām slidenajām gravām cauri būs jāizlien nesot zivi un mantas, noprotu ka nebūs viegli un ka nebūs ļoti smagi un nolemju copēt tālāk, saķēru vēl ēsmas zivtiņas, bet Līdakām tas jau bija vienalga , nu ko, sapakojos un devos uz mājām....
Pieminēto 2,14 kg līdaku noķēru 3dienas iepriekš pirms noķēru 3kg līdaku, ezerā vienā, ar baltu gumij zivtiņu bez svina, pie zālēm tieši piemetu un tad smuki paņēma
Arī biju ķert Norvēģijā, tajā pašā upē vēdzeles, piecas dabūju pa divām reizēm, lielāka bija 986 grami un mencās biju-krabi noķēru, jūras zvaigzni un 4as mencas
Zivis gan neiedomājos mērīt, bet bildē mērogam pieliktas plaķenes(tās ir 18cm garas)
un mencās biju-krabi noķēru, jūras zvaigzni un 4as mencas
Bet vispār - super!
Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
Foršas atskaites! Vīri, takš sametiet kopā tādas 2-3 atskaites, pieslīpējiet, piemetiet klāt bildes un uz rakstu/stāstu sadaļu un būs ! Nekautrējaties ...
Nav tā cepšana tik viegla , tāpēc, jo vairak būs šai lapā rakstu autoru, jo raitāk tā sadaļa ies un jo interesantāk būs. Rakstā var ne tikai atrakstīties par neseno copes reizi, bet arī sasaistīt kādus senākus notikumus, teoriju, savus praktiskos novērojumus u.c.
Atvainojos par diplomu pasniegšanas procedūras kavēšanos. Rīt diplomi tiks pasniegti!
Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
Nu beidzot diplomi ir sagatavoti un žūrijas komisija 1000000 cilvēku sastāvā ir pieņēmusi lēmumu par vietu sadali konkursā Tagad varam sākt apbalvošanas ceremoniju! Kopā konkursam tika pieteiktas septiņas zivis un viena sapņu zivs Pēc ilgām un garām diskusijām žūrija nolēma, ka trešo vietu šoreiz godam nopelnījis ir martins_! Apsveicam viņu ar godam nopelnīto vietu! martinam_ pienākās diploms, kuru var lejuplādēt šeit! Kā arī balviņa, par kuras saņemšanu vienosimies privāti!
Žūrijas komisija otro vietu nolēma piešķirt Tukliitis! Viņa trofeja ir mazāka nekā martins_un ķerta ārpus LV, toties apraksts ir krietni spēcīgāks! Apsveicam viņu ar nopelnīto vietu! Tukliitim pienākās diploms, kuru var lejuplādēt šeit! Vēl Tukliitis pienākās balviņa, par kuras saņemšanu vienosimies privāti!
Un visbeidzot žūrijas komisija nolēma pirmo vietu piešķirt Viesturs! Viņa ķertajai trofejai svars ir mazāks par otrās un trešās vietas ieguvējiem, bet te galveno lomu nospēlēja zivs suga. Vēdzeli pāri 2kg tiešām var pieskaitīt trofejai! Apsveicam Viesturu ar uzvaru! Viesturam pienākās diploms, kuru var lejuplādēt šeit! Vēl Viesturam pienākās balviņa, par kuras saņemšanu vienosimies privāti! pienākās balviņa, par kuras saņemšanu vienosimies privāti!
Personīgi pateicos arī pārējiem trofeju iesniedzējiem: Ljubitex par pirmo pieteikto zivi šim konkursam! Zelmai par visnotaļ respektablo buti! Parcopi Vieplim par alatas pieteikšanu! Briedim par savu sapņu zivi!
Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
martinam_ pienākās diploms, kuru var lejuplādēt 
