tikko kā pārnācu no kultūras programmas no rīta bērniem futbols FK Metta svētkos. manējais bija outsaideru komandā visi svētkos bija metas uniformās, tikai viena komanda raiba kā lieldienu olas mēs no bērnudārza biedriem komandu uztaisījām. neviens nav trennējies, vienam vispār no bumbas bail, bet spēlēt grib. viens gan mums bija monstrs. to kam no bumbas bail ielika vārtos manējais uz aizsardzību, lai ņem bumbu nost un traucē. monstrs uz sitienu pa vārtiem. ielozējās vēl atbilstošs nosaukums komandai: pīlēni vecāki jau noskaņojāmies uz skarbu fiasko. taču rezultātā no 5 spēlēm 3 uzvarējām… divas kuras pakāsām, tajās tik par vienu punktu un nemaz pārliecinoši. runa ir par piecgadniekiem spēlēja mazā laukumiņā ar mazām bumbiņām un maziem vārtiņiem 15 min vienu puslaiku. novēroju, ka super trenētie metas futbolisti ir ar iemaņām sist bumbu, taču laukumā uzvedas kā zvēri-zvaigznes komandas ietvaros notiek konflikti par bumbu, kurš tiek pie bumbas, tas cenšas nodemonstrēt spēcīgāko sitienu vienalga kādā virzienā. neviens nestāvēja vārtos, jo tas ir pazemojums. visi kamolā rīvējas pēc bumbas, viens otru grūsta no malas riktīgs humors. mūsējie ar smaidu uz lūpām dejas ritmos, kanāriju tērpos katrs zināja savu vietu laukumā un darbojās patīkami. sagādāja tādu baudu vecākiem, ka sarunājām vasarā kārtīgu pludmales fotbolu arī vecākiem ar alu un desām
Pavadiņa ir kā prezervatīvs. Bez - riskanti, bet baigais kaifs!
viepli: starp citu tieši tā teica viens no mūsu bērnu tēviem. šim puika baigi labi spēlēja. pa sētu dauzot bumbu ar lielāko māsu profesionāli netrennējas. bet nu viens tur no tiem kas trennējas bija reāli tehnisks. strādāja ar bumbu perfekti pareizi. tikai viņam komandas biedri pa kājām maisījās
Pavadiņa ir kā prezervatīvs. Bez - riskanti, bet baigais kaifs!
Labs rīts! Skatos pa logu un ievēroju, ka viss sāk palikt zaļš!
Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)