man atkal sanāca šovs mājās braucot autobusā. viens labi cepumus sagrauzies krievu tautības vīrietis labākajos gados (ap 50), normāla auguma (ap185) iekāpa centrā un nelika pasažieriem mieru. beigās atrada sev ienaidniekus - divus skolas puikas ap gadiem 14-16. viens pie tam augumā mazs. cik sapratu, tad nepatika šim viņu karodziņi pie mēteļa, kas aizķērušies kopš 18.nov. kad šis sāka palaist rokas, tad dabūja sejā pipareni + vēl mazais atspēries sabojāja šim fasādi. viss autubus applaudēja stulbums vienīgi, ka šopers neprata man atbildēt kādi viņa plāni un biju spiests ar diviem bērniem vicot kādus 2km uz māju. un protams pusceļā šopers pat nepasveicinot pašāvās garām
Pavadiņa ir kā prezervatīvs. Bez - riskanti, bet baigais kaifs!
Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
Šodien dēļ nepatīkamā vēja un vēl dažām gēlām uz copi neaizgāju. Tagad vēl varētu iet, bet kaut kā negribās tādā vējā. Rīt gan laidīšu!
Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
šorīt braucu gar ķīšezeru. līcī pirms sužiem no jaunciema puses veču ka biezs. braucu ap 11:00 bet atpakaļbraucot tagad bija palikusi vairs tik mazāk kā puse. vai nu vējš aizbiedējis, jeb necope
Pavadiņa ir kā prezervatīvs. Bez - riskanti, bet baigais kaifs!
