Codes Kodēm patika, neskatoties uz to ,ka nebija pat piesitiena Kārtīgi izstaigājāmies un nourbāmies svaigā gaisā, malači , kas spēja kaut asarīti izmānīt. Vairāk interesantus pasākumus!
Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
nu viena siļķīte pietrūka biju tajā ezerā pirmo reizi mūžā. vispār pārsteidza asaru izmērs. man bija no 3 zivīm divas smukas (pāri 100 gramiem), par stauta monstru nemaz nerunāsim, bet arī tai vecmīlgrāvja blicei bija smuki asari. nebija sīkaļu. uzsita interesi aizbraukt tur vasarā ar MJ no laivas.
Pavadiņa ir kā prezervatīvs. Bez - riskanti, bet baigais kaifs!
pat sniegi nevajadzēja :)) iebāztu vienu šķērseni dziļāk un būtu uzvara :))
marti, man Dūnis ļoti patika pirms gadiem 15 - ļoti skaisti asari ķērās decembrī un janvāra sākumā. Tur man bijušas smukas līdakas arī, bet vasarā neesmu mēģinājis. Pēdējās 5 ziemas man labāki rezultāti bijuši citos pierīgas ezeros.
Es ar Anatoliju kādreiz, kad man bija padsmit gadi, tad bieži braucām uz Dūņezeru, LIlastes ezeru, Dzirnezeru un Umīti. Toreiz gan tikai ar pludiem. Bet nu copēts tiešām tur tika diezgan daudz, lai kaut kāda sajēga arī rastos. Toreiz vislabāk patika Lilastes ezers, tad Dūņezers, tad Umītis un vismazāk simpatizēja Dzirnezers. Bet visos ir tikts pie labiem lomiem, sevišķi Lilastes un Dūņezerā. Lielu asaru tur netrūka un domāju, ka netrūkst arī tagad. Ziemā gan viss savādāk, bet kā ezers man Dūņezers patīk tik un tā
Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
...
