Es divreiz šogad biju. Bija normāli. Nebija mega daudz, bet nebija arī maz. Dzeloņvaigu vēžus gan šogad netiku provējis ķert
Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
Par cik nekur neredzēju foruma sadaļu "iepazīstini sevi" , tad nu iepazīstināšu šeit!
Andis, 32g.v., precēts, 3 bērni.
Ar vēžiem pirmo reizi saskāros 3 gadu vecumā, kad (!) veiksmīgi pats noķēru pirmos vēžus savā krītiņā. Pēc tam, laikam ejot uz priekšu vēžus iemācījos ķert arī ar rokām pats, gar krastu brienot. Te man palīdzēja onkulis, kas arī bija kaismīgs vēžotājs, maķšķernieks un mednieks. Vēži man nekad nav garšojuši. Es tos ķeru "sporta un adrenalīna" pēc, lai pēc tam to dabas brīnumu palaistu vaļā. Katru gadu ar ģimeni devāmies vēžot pa dažādiem ezeriem un upēm Latvijā. Personīgi ir gadījies noķert Platspīļu upes vēžus, šaurspīļu upes vēžus un signālvēžus. Neatminos, ka būtu noķēris dzeloņvaigu vēzi. Personīgā preference ķerot vēžus - ar rokām gar krastiem, pa upēm un krītiņi. Par cik esmu ģimenē vienīgais, kas vēžus neēd, tad pietiek pārējo kas ķert nemāk, bet naski viņus grib vārīt un ēst. Man, protams, žēl viņus likt katlā un vārīt, tāpēc vienojos, ka vismaz 10% vēžu, ko noķēru nonāks atpakaļ ūdenī (vai tajā pašā, vai manā piemājas upītē, izņemot signālvēžus). Kopumā, vairāku gadu laikā, paslepus un atklāti savā piemājas upītē "AĢĒ" esmu ielaidis vairāk kā 300 vēžu - šaurspīļu un platspīļu. Diemžēl,vēl nesen pastaigājot pa upīti nevarēju atrast pazīmes, kas liecinātu par vēžu klātbūtni. Šogad ir doma ielikt krītiņus un ar dēlu cītīgāk pa nakti pastaigāt.
Tāpat esmu noskaņots savas dzīves laikā izveidot dīķus, kur audzēt Latvijas Platspīļu vēžus un pamazām atjaunot mūsu vēžu populāciju.
Pašreiz, izpētes rezultātā mājās akvārijā aug un iepriecina Cherax Quadrinaticus sugas vēži.
Šogad ar bērniem plānojam braukt vēžot pie Ērgļiem. Tur meža vidiņā ir ezeriņš, kur esot vēži. Vienreiz tur bijām, nevienu pašu neredzējām. Sakrita ar pilnmēnesi.. Šogad brauksim atkal, cerībā, ka būs!
Vēžu ķeršanas un vaļā laišanas entuziasts jau 29 gadus.
Lai veicas iecerētajos pasākumos un ziņojiet kā tad sokas ar to vēžu audzēšanu un ķeršanu. Konkrētas vietas gan ieteiktu publiski nesaukt. Cilvēki ir dažādi, diezgan ātri var sad**t pat pavisam labu vietu. Pie kam arī tīri fiziski. Ne spīles!
Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
6dien ar čomiem aizlaidām uz upi, kur čomam bijuši labi lomi, sanāca tāds baigi neplānots, bet ļoti rezultatīvs brauciens. Salasījām ļoti daudz signālniekus, tiem bija aktīva diena un staigāja daudz un dikti, pie kam ļoti priecēja izmērs, mazie nebija vispār, vai nu vidēji vai ļoti skaisti eksemplāri. Noēsties sanāca godam. Jānodejo svētki un pēc tam kkad vajadzētu uztaisīt ikgadējo braucienu ar Aigaru un Kapraci, ne?
Ritens gar zem', pats gar zem', pill mut a zem' - viss zob a pa zem'..!!!
Sezonu tā rotaļīgi atklāju, atpūtas režīmā, paturot un uzvārot/noēdot 12 smukākos. Bet pa nopietno, pagaidām, arī nesanāk. Trešdien arī atkal jālaiž uz DzSvētkiem...
Es gan vēl neesmu atklājis un nezinu kad varētu sanākt Ar Kapraci un Zivnieku labprāt aizlaistu, ja vien vienosimies
Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
Johaidi,kāds pateiks kādu upi kur signālniekus nomedīt?
Oficiāli Salacā(jāiegādājās licence) un Primmas ezerā. Ne visai oficiāli, ir jāsaprot, ka Salacas pietekās viņi noteikti dzīvo.... Kāds forumu vispār lasa, vai tikai grib, lai visu uzreiz pasaka un vēl GPS koordinātes no savām točkām ieliek?
Sveiki. Šogad pāris reizes esam bijuši signālvēžos. Neteikšu ka baigi lielie lomi salīdzinot ar citiem gadiem. Vēži palikuši piesardzīgāki, kā arī manās skaistajās vietās ir saradušies arī citi vēžotāji. Rezultātā lomi mazi, vēži mazi un vidēji. Tmēr pa kādam lielajam lomā arī gadās.
Es šsogad vispār vēl neesmu bijis. Laikam vajadzēs nobriest
Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
Kaut kā Lielupē dikti švaki palicis ar dzeloņvaigu vēžiem. Dikti iespringstot no vakara līdz rītam, knapi var saķert, lai mazo katliņu novārītu.....pat nevar salīdzināt kā bija dažus gadus atpakaļ. Kas pie vainas nezinu. Bet vienu brīdi vispār gandrīz nebija, šogad atkal vismaz kaut kāda kustība ir
Nav neatrisināmu problēmu, ir nepatīkami risinājumi ...