Brīvdienās pamēģināju vēžot Lielupē. Darbojāmies trijatā bez liekas uzmanības pievēršanas un bez lomiem nepalikām! Pārsvarā lomā bija dzeloņvaigu vēži!
Nav neatrisināmu problēmu, ir nepatīkami risinājumi ...
Vakar izlasījos ar ģimeni pavēžot... Spiegšanas bija bezgala , kad sieva ar sīko mēģināja no izceltajiem krītiņiem vēžus kautkā laukā izdabūt. Šajos ūdeņos nostrādāja Zivinena kunga ietektā ēsma - reņģes (diemžēl, neko citu sarūpēt neizdevās), nemainīgi laba atsaucība bija uz vistu ādām - tās vēl mazliet atraku saldētāvā ,vecos krājumus. Tā mēs pāris stundiņas padzinām muļķi un mājās pārvedām 40 vēžukus, diezgan daudz bija arī amnestiju, jo sīkie kautkā baigi bija sarosījušies. Izskatās, ka pēc čaulas maiņas žors jau ir cauri un tagad vēžuki palikuši mazliet kaprīzāki. Tagad vislabākie lomi būs kautkur ap augusta vidu.
Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
Tātad , beidzot bija iespēja aizbraukt pakaļ signālvēžiem, bija interesanti un jautri , satikām vietējos , kas mēģināja mūs dabūt prom ;D '' Tā ir mūsu vieta!'' bet nu viņu mēģinājums bija neveiksmīgs , vēžu daudz , bet mazi , kniebj sāpīgi ļoti skaista vieta. Bet nu ir kā ir priekš pirmā mēģinājuma loms nav slikts (:
Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
Pa dienu ķērām (: jā, krāsu dažādība liela. Interesants fakts , ka šitie liekas gudrāki nekā pārējie vēži. Pie mazākā trokšņa pazūd , un ir riktīgi uzmanīgi. vairākums noķerts ar rokām , bet daži ar krītiņiem, izmantojot sagriestas raudas. Ar rokām tiešām neiesaku Zivinena kungam taisnība