Foto stāsts "vēža ceļš no ūdens līdz katlam" Mans pieticīgais koploms: 14-centimetrinieks: Kopbildīte piemiņai : Piemēram katlu : Ūdens aizvārījies, īstā garšvielu kombinācija piemeklēta, un spīļainie draugi dodas katliņā - uzposties sārtās drēbēs svinīgajām vakariņām : Tiko nākuši no katla: Un lūk arī pienāk svinīgais brīdis !
..pavisam neliela daļiņa no pagājušā gada augusta vēžu lomiem.Es ļoti ceru,ka šogad arī kaut ko saķeršu,bet pagaidām izskatās diezgan bezcerīgi.Biju mēģināt aizvakar tajas pašās vietās kur parasti.....nju loti,ļoti bēdīgi...nerunajot par to,ka es neko nenoķēru...es arī nevienu pat neredzēju.Naktī ar lukturīti visu izpētīju un papetīju arī zem akmeņiem...nju pilnīga nulle....laikam šī upe tomēr būs ar kaut ko sačakareta...izvērtējot visus variantus es vainu novēļu uz milzīgajiem palu ūdeņiem,kas vēžiem aizskalojusas alas un žaunas ka rezultatā ir žaunās radies iekaisums ar sekojošo nāvi...tālāk jau ķēdes reakcija....viens nomirst,sapust,saslims u.t.t...pierapo otrs,trešais....eh..gribas pilnīgi raudāt....dziļi sirdī jau protams ceru,ka kāds vēl ir dzīvs lai vismaz atkal so vietu reprodukcētu un pavairotos...nu nezinu...vel reizi mēģināšu augusta sākumā...ja arī tad nebūs tad man paliek tikai šīs un citas bildes ka arī jaukās atminas un mirkli pie šī agrak (vēl pagašgad) tik ļoti jaukā vēžu eldorado..... ..lai turās vēži..un novēlu ko tādu nepiedzīvot citiem vēžotājiem un vēžmīļiem...
...
...
