vakar ar sakarīgiem džekiem biju signālniekus lūkoties. pirms brauciena bij jāparaksta papīrs un jādod zvērests par vietas neizpaušanu:)) parasti jau arī savas vietas nedaru citiem zināmas, bet šoreiz pat zem pistoles stobra, ja kādam būs vēlme ko uzzināt, būs mute jātur ciet:))) pats sākums likās ne visai cerīgs, bet tad pārvācāmies gabaliņu tālāk un viss notikās. ēsmai izmantojām laša galvu, pangasiju, aknas liellopu un cūkas, un vistas muguras. tā ka izvēle ēdienkartē bij visai plaša. vienu brīdi upes pretējā krastā, no tuvējām mājām, parādījās onka ar 2 suņiem, pārbaudīt, kas te notiekas. bij jāstāsta no kurienes esmu, ko daru, cik lielus vēžus drīkst paturēt. diezko priecīgs neizskatījās, jo teicās, ka braucot cilvji no visādām malām, kas nemāk lāga uzvesties. pretējā krastā izskatījās cerīgas vietas, bet tur ar bija suns, kas nebija pie ķēdes. tā ka bija visas iespējas tikt pie sacaurumotiem stilbiem. bet vilinājums bij pārāk liels...tāpēc es, kam bij garie zābaki, forsēju upi lejāk pa straumi un klusiņām saliku murdus cerīgajās vietās, kas arī attaisnojās. uz beigām sāka lietus līt, kas gan nebij auksts un lomi ar kkā mazinājās, tāpē metām mieru. skaitu nezinu, bet loms bij neslikts. bija daži lielie, bet parsvarā vidējie.
vietu neizpaušanai jau ir nopietns pamats! kā Zivinens tika stāstījis, ka parādijis vietu sakarīgam čalim (kas tomēr izrādījās ne tik sakarīgs...), kas tagad tur baru barus ved un tie atkal citus barus, un darbojas ar lērumu murdiem un krītiem.
Viss kārtībā, vienkārši izgulējos! Alus vakar bija tikai simboliski, tāpēc nekādi kaķi nemoka Tūlīt būs arī atskaite
Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
arī varēs sakasīt 
