Nu jā, runājām ar Borodu. Bija tāda doma, ka varam aizšaut lielākā kompānijā kaut kur un sarīkot mikromačus savā starpā bušu ķeršanā. Es īsti pa nakti ar negribētu, bet es arī negribu būt šoferis, kurš agrā rītā stūrē uz jūru, tad visu dienu elpo ozonu un vēl pa tumsu brauc visu to gabalu atpakaļ. Tā var arī līdz RĪgai neaizbraukt. Tfu, tfu tfu! Tā, ka tas ir koks ar diviem galiem, par to nakšņošanu. Visideālākais pēc copes būtu palikt kādā viesu namā un tad braukt nākamajā diena mājās, bet tas diezgan sadārdzina pasākuma izmaksas..... Par datumiem īsta skaidrība nav, bet oktobra beigu nedeļas nogales man tā kā der!
Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
Tā nu vakar vakarā izskatījās nu ļoti slepenajā vietā. Bija skaists saules uzplaisnījums pirms rieta. Tgd ir tā, ka par butēm domāt negribas, jo tās netika noķertas. Viļņi, straume un beigās zāļu kaudzes. Bet lielākais piedzīvojums bija mājupbraucot. Kad no Latvijas naftas benzīntanka izbraucām uz jūrmalenes, tad kaut kas palika skaidrs. Stūre sāka raustīties un drebēt. Metām malā. Jāsaka, ka visu atpakaļ ceļu bija kaut kāda vibrācija, kura tika norakstīta uz līdz galam nepieskrūvēta priekšējā bampera, kurš vēl izdejojies pa piejūras ceļiem. Nu apstājāmies - bampers vietā, bet... priekšējais kreisais ritenis turās uz vienu pusatskrūvējušos skrūvi... Mjā, laikam laikā apstājāmies. Ideja - salikt pa vienai skrūvei no katra riteņa un turpināt ceļu. Bet...izrādās, ka trīs skrūves nolūzušas...un skrūvju atslēgas ta nav... Bija varianti, bet paldies labajam cilvēkam, kas piestāja un izpalīdzēja. I atslēgu iedeva, i pats piedalījās vienīgās skrūves + no pakaļrata paņemtās pievilkšanai. Tālāk jau ar 20km/h tika apmeklēti visi servisi, visi atkratās... tad jau gandrīz pie Mūkusalas apļa servisā čaļi saprot bēdu un pieņem autiņu. Pagāja ap 1.5 stundām. Nomainīja, kas jāmaina un tā tikām tālāk. Bet tā sajūta, ka varēja arī būt sliktāk, nepazūd... Tā kā ieteikums - ik pa laikam uzmest aci it kā ideāli pieskrūvētam ratam.
Armand. A autiņam šturmans nafigam??? Ejot no "zapravkas" varēji taču lūriņu uzmest. :D
Da noticēja šturmans pilotam par bamperi. Jo pa ceļam stūre bij mierā... Nu kam negadās. Man arī ir gadījies, ka autiņu sāk tā jocīgi nēsāt, it sevišķi pie maziem ātrumiem... bija pakaļritenis atskrūvējies.... bet tas bij žiguļonoks un ļoooti sen. Arī palika 1 skrūve, bet man toreiz bija 4 gab. katram gadījumam un nebija lūzušās, tā kā varēja mierīgi pieskrūvēt...
Bija skaists saules uzplaisnījums pirms rieta. 
