Malači. Apsveicu uzvarētājus! Video ar baigi patikās, interesants Es, kamēr citi Jūrkalnē, biju Ovīšos. Ķērās labāk kā jums Jūrkalnē un nebija jāiespringst par rezultātu Zivniekam foršas sistēmas
Nav neatrisināmu problēmu, ir nepatīkami risinājumi ...
Īsas pārdomas, kad viss skaisti un laimīgi beidzies. Nezinu kā citiem, bet savu necopi saskatīju tajā momentā, ka vienkārši nekad neesmu paturējis šīs 12-14cm garās butītes. Līdz ar to zuda kaut kāda copes garša un iestājās diezgan liela vienaldzība pret notiekošo. Nebija azarta. Sacenes tomēr ir sacenes un jāmācās ķert to, kas ķeras, nevis gaidīt spaiņa vākus. Nebija jau pārāk grūti pielāgoties mazajām plēsoņām, pārsiet sistēmas utt... vismaz pāris kilogramus varējām uz tā rēķina iegūt. Nu tas tā - mācībai citai reizei. Arī pa gulēšanas laiku varējām šo to iegūt. Tā ka pārdesmit vietas uz augšu jau varējām izvilkt. Kaimiņi pa kreisi dabūja 2. vietu, nākošie laikam 7.vietu. Tā ka sūdzēties par tukšo sektoru nevajadzētu. Un šoreiz tālmešanas treniņus arī nevajadzēja veikt, jo tālumā nekā nopietna nebija. Bet roka kaut kā pati sūtīja tās sistēmas tur kur nevajadzēja.
Kamēr citi pa mačiem, es ekspromtā sestdienas pievakarē sataisījos butēs. Visi tak mačos - būs brīvāks. Līdzbraucēji nekadījas, tāpēc braucu viens. Viens paziņa iestāstīja vietu, kur braukt. Veči vakar, aizvakar esot baigi labi savilkuši. Kamēr aizbraucu jau sāk krēslot. Kāpās mašīnu ka biezs, taču vienu vietiņu atrodu. Pie jūras liekas, ka mači ir seit, nevis Jūrkalnē. Ieraugu vienu spraudzinu un krāmējos augšā. Šaja vietā esmu bijis tikai vienu reizi un tad arī pirms gada. Cik tālu mest - nekāda priekšstata. Kur iemetu arī vairs rewdzēt nevar, viss uz dullo. Tomer jau pirmaja iemetienā viena butīte mana. Pēc tam klusums, domāju - būšu vakara copi nokavējis. Bet tad pamazām sāka copēt. Kaimiņi gan vilka vairāk, bet arī man pa vienai, divām butēm nāca. Pāris tripleti pat gadijās. Tā pamazām ap 10-11 cope sāk pieklust. Pamanos krēsla sēžot pat ieraut ķisenā. Pamodies skatos, ka viss lielais bars pazudis. Bez manis vēl tikai daži (ne)laimes biedri blakus. Tad tikai tālumā kada uguntiņa paspīd. Pa nakti cope ne sevišķi, bet no iemetiena pa vienai, divām butēm nāca. Rīta cope arī nebija īpaši izteikta. Ap 10:30 man sāka apnikt, vācos nost. Dzeltenā spaiņa, ar ko mērīt man nav, taču kopā savilcis esmu labi. Tik daudz pirmo reizi. Sieva smējās, ka cik citās reizēs butes, tik šoreiz kilogrami. Izmērs gan ne īpaši. Piecas sešas plaukstiņas paturētas, negribējās viņām savus āķus atdot. Palielas arī tikai 5-6. Pārējās gandrīz vidēja izmēra. Bet galvenais tomer laba atpūta pēc darba nedēļas.
Beidzot veselība ir atgriezusies un bilžas ar esmu no fotoreportieriem sajēmis.Tātad varu īsumā nedaudz ieklabināt par „Jūrkalnes bušu festivāls-2012”. Pēc pagājušā gada veiksmīgā starta ar copes radinieku nolēmām ari šogad piedalīties bušu festivālā.Jau svlaicīgi tika čekots,kad beidzot varēs pieteikties.10-jā oktobrī sagadijās pabraukāt darīšanās pa metrapoli.Sajemu zvanu ,ka reģistrēšanās ir sākusies.Protams nevelkot garumā teciņus dodos uz tuvāk esošo daugavgrīvas SALMO bodi.Reģistrēšanās notiek bez aizķeršanās. Un tā pienāk gaidītā diena.Jau iepriekšējā vakarā iebraucu bie Guntara,lai varētu apspriest fīčas uc izvirtības kuras pielietosim pasākumā.Tiek pārsietas sistēms un sagatavots viss nepieciešamais.Sazvanu Goldingenas līņu matadoru Avtt.Saruna īsa-slepenā ēsma jau gaida,esot sačerta.Otrs zvans uz Ventišiem Imantam-kā ar otru slepeno ēsmu?Atbilde galīgi nepriecē-sakarā ar palielo valdošo vējeli kuģi neesot bijuši jūrjā. Vo binlabens,ko nu! Rīts diezgan dzestrs.Sakraujam štrumus pelēcī un dodamies pie Antuana,kur viss tiek pārkrauts „ķirsītī” un dodamies ceļā.Braucēji esam četri-Gunža,es,Antuans un Andžiņš.Tātād MRK-1 un MRK-3 ir pilnos sastāvos.Arvis(Zivnieks) un Armands(abi pārstāv MRK-2) ir piebiedrojušies Aigaram(Par copi lv) un Armandam(tas kurš bārdiņš).Laimīgā kārtā jau ceļojot uz pasākuma vietu sajemu iepriecinošu zvanu-brēča IR.Nu kas i ko,jābrauc caur Lemberģiju.Sazvons ar Zivnieku,šamais ir gatavs pa ceļam iegriezties pie Avtt,lai pajemtu raudu.Tas jau priecē. Esam sasnieguši galamērķi Jūrkalni.Pagaidām viss norit kā iecerēts.Satiekam otru ekipāžu:
Nedaudz iestiprinamies un dodamies lozēt sektorus.Zivniekam esot trāpijies sektors pašā sākumā,laikam nr3.Esot ļoti sekls utt-šamam nepatīkot.Mums izlozējās sektors nr49.Pagājušo gad tai posmā esot ļoti slikti veicies.Bet nekodarīt-kā ir tā ir,ar to būs jāsadzīvo.Antuans ar Andžiņu tikuši ielozēties 39 sektorā.Itkā jau cerīgāk-tuvāk ragam.Braucam uz izlozētajiem sektoriem,lai varētu iekārtoties tuvākajā laikā paredzētajā copes vietā.Šekureku 39 sektors ar 2-A:
Pēc sektoru iekārtošanas dodamies apakaļām uz pasākuma svinīgās atklāšanas vietu.Satiekam ari pazīstamus un visādi citādi labus cilvēkus.Parunājamies par šo un to utt.Svinīgais pasākums ir sācies.Tur sakarā ar to kad Zivnieks ar Armandu vēl ir aizkavējušies sektora iekārtošanā,mums ar Gunču ,kā pāgājušā gada 2 vietas ieguvējiem,tiek tas gods pacelt karogu.Sasveicinamies ar jūru un uzklausam tiesnešu kolēģiju ar pasākuma veidotājiem.Svinīgais pasāciens beidzies.Dodamies apakaļām uz sektoriem.Līdz startam vairs nav ilgi.Tāpēc izridājam un sagatavojam copes štrumus:
Andžiņš ari jau gatavs:
Pēc starta šāviena tiek salingotas ēsmas ar āķiem jūrjā un sākās cope;
Diezgan ātri tiek „attālums” kurā ir aktīva cope.Tik tas izmērs galīgi nepriecē.Gandrīz katru ceturto buti lingojam apakaļām,jo nav izmērā.Drīz mūsu kaimiņi tiek pie vēdzeles.Jā nepārklausijāties pie vēdzeles.
Tā mēs aktīvi copējot drīz vien (20:15)pielasam normu.Mūsu svari rāda 10,13kg.Tāpēc saridājam kātus un (20:17)zvanam GT.Pēc ~pusstundas svērēji ir klāt.Bet ak tu šaize,šamo svari rāda tik 9,72.Ko nu-bliežam ēsmas ar āķiem apakaļām jūrjā.Tā pēc dažām minūtēm tiekot pie 3 plekstēm,kuru svars bij atbilstošs lai būtu ieskaite.Tā pirmo tūri opiciāli beidzam 20:55.Ir laiks apsēsties un iemalkot siltu tējiņu:
Lai nebūtu nekādu domstarpību utt tiesneši mūsu kātiem „uzlika klamburus”
Laikam jau to izdarija tikai ar mūsu kātiem.Jo vairs tā ari neviens ne pirmajā ne otrajā tūrē normu nepielasija. Pēc 3 stundām atskan šāviens un uzvijās pepardes debesīs,liecinot par otrās tūres sākumu.Pirmā stundiņa pagāja jautri.~1,5kg pielasiju diezgan raiti.Tad sākās straume un parādijās zāle jebkurā distancē.Tā mēs pa „lapiņai” lasijām ,lai pieķertu vismaz kko.Tiesneši šad tad pienāca aprunāties par to kā iet mums un pastāstija,ka esot komandas kas mums minot uz papēžiem.Tas protams uzdzina nelielu stresiņu,jo mums galīgi maisiņi negribēja pildīties.8:00 šāviens un tiesneša svilpe deva zināt,ka mačiem paredzētais laiks iztecējis.Tiek atkal svērts loms.Svari rāda tik 5,27.Kā ir tā ir.Savācam štrumus un dodamies uz noslēguma pasākumu.Tur tiek visi cienāti ar gardu soļanku un putru.Ēdiens tiešām garšīgs.Par ko jāsaka PALDIES pasākuma saimniecēm.Jau pie galda ieturot maltīti pa ausu galam līdz mums nonāk informācija par to ka esam pirmie.Tomēr kamēr medāļi nav kaklā un neesam uzkāpuši uz pjedestāla neesam stipri par to pārliecināti.Pienāk ari gaidītais brīdis:
Esam pirmie;
URĀAAA. Sa ņemam apsveikumus gan no paziņām gan ari no pilnīgi svešiem cilvēkiem.Prieks par padarīto neaprakstāms.Paldies visiem pasākuma veidotājiem un dalībniekiem par neaizmirstamajiem pasākuma mirkļiem. Paldies ari jums,ka bijāt tik pacietīgi un lasijāt šo īso penteri. Tiksimies copē un ne tikai.
Skatos prognozi vīkendam, gribu uz jūru. Pagaidām izskatās, ka labvēlīgāks laiks līdz setdienas pusdienlaikam, pēc tam tad sāk pūst pa nopietnam, bet vēl jau viss var samainīties.
Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
Piektdien vakarā aizbraucu uz jūru butes starp Venspili un Kolku.Pie jūras biju ap pl 2.00 naktī,tautas padaudz ,bet vietu atradu sev.Cope sākās uzreiz ,ķērās gan pa divām ,gan pa trijām un tā līdz pl 5.00 no rīta un tad pieklusa.Cope intesīvāka atsākās ap pl 10.00 norīta ,bet izmērs gan pašvaks ,daudzas kuras nebija ierijuša atlaidu.Būtes ēda gan garneli ,gan renģi metu apmēram vidējā distancē.Daži jau brīda dziļi iekšā jūra ,bet cik novēroju tad nekādus labākus rezultātus tas nedeva.Tauta pie jūras ļoti daudz ,bet tas netraucēja pavadīt kārtējo foršo copes reizi.
Vo binlabens,ko nu! 
