Skatos, ka laiku sola tīri labu. Sevišķi salīdzinot ar pagājušā gada vētru Es jau visas mantas saliku un šoreiz kaut kā baigi kompakti sanāca. Divas kastes, viens maisiņš, makšķeres un caurules.
Žēl, ka pagājušā gada caurules tā arī palika pie Toņa busā, tagad būs jāiztiek ar to, kas ir
Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
Ar ričuku nebraukšu gan, bik par tālu līdz Jūrkalnei un ar visām parpalām. Nepaspēšu
Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
Ar ričuku nebraukšu gan, bik par tālu līdz Jūrkalnei un ar visām parpalām. Nepaspēšu :D
Nākošgad taisām ričuku salidojumu. Nu tādu īso. Dienas trīs, četras - iesācējam pietiks ar 20-40km pa dienu. Nu iesācējs - tjipa es. Vienīgi manam nav iespējams visādus bagāžniekus pievienot, jākrauj uz muguras.
Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
Par bušu festu. Liels paldies Andžiņam par vadāšanu. Nebij joka lieta atpakaļ braukt, pēc nogurdinošām 10 stundām aktīvas darbošanās. Rezultāti kā nu kuram. Jāsaka, ka pārsvarā atkarīgi no izlozes. Dažiem trāpījās seklais bruģis, kur noraut var da jebko. Man ar Aigaru tika daudz maz ciešama vieta. Zacepa vietu atklāju diezgan ātri, par laimi tā bija vienīgā, tur nu vairs nemetu. Par butēm – nu tas izmērs vispār krimināls, arī tās ap, virs 17 cm likās mazas un plānas. Puse no loma aizlidoja atpakaļ. Kopā gandrīz 6kg un it kā vieta 20., bet gan jau kaut kur kāds saraksts uzpeldēs, tad jau precīzāk varēs saskatīt. Principā viss tuvējā distancē. Tālo mēģināju, bet tur tas zaceps, zāles un vispār tukšs. Vienīgais prieks par foršajām vakariņām. Vienīgā bēda – noberzta kāja, mļin vēl tagad paiet nevaru, bet līdz aptiekai jātiek.
Pāris vārdos par bušu festivālu Pa nakti, pirms sacensībām, tiešām palikām ļoti skaistā vietā, pavisam blakus Ventas rumbai. Pašas sacensības aizritēja festivāla noskaņā, nevis sacensību režīmā. Tika filmēts, fočēts, vnk sēdēts, bišku iegrauzts cepumā un ķerts prieks no copes procesa. Butes ķērās pārsvarā mazas un ļoti mazas, varbūt tāpēc arī nebija stimula darboties sporta režīmā. Varēja jau likt mazus āķus un mazus kumosus un lasīt tās mazās, kas atbilst sacensību mēram, bet kaut kā pat īsti doma neienāca prātā - tas nebūtu interesanti. Kas attiecas uz ēsmām, ņēma visu kas mums bija - reņģes, vīķes, garneles, tārpus. Vislabāk garneli un reņģi. Kas attiecas uz ieņemto vietu - tā ir ļoti laba, sevišķi ņemot vērā darbošanos festivāla režīmā. Var teikt, ka paveicās ar zonu. Domāju, ka "sportisti" mūsu zonā būtu stabili desmitniekā. Toties mēs izbaudījām procesu Kaut kā tā īsumā. Dienas formāts man patika krietni labāk, nekā iepriekš, kad viss bija nakts melnuma aizsegā. Pieķēru sevi pie domas, ka sāk patikt sacensību formāts. Laikam būs jāpamēģina piedalīties arī kādos fīdermačos, vai ar spiningu Bet nu nāks laiks, nāks padoms Par piedalīšanos nākamgad vēl pāragri spriest. Nāks tuvāk, tad manīs. Pašlaik domas svārstās 50/50. Tā viņš ir!
Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
Nu...es tur jau 4o reizi biju un kaut kā zinies sāk nepatikt ne jau iegūtās vietas vai kā savādāk, bet pati vieta kā tāda. Ja pirms nedēļas bijām virs ventiņiem un es galīgi neiespringstot savilku 12 kg, tad šeit Jūrkalnē, skrienot ar slapjām mugurām izvilku 2.5 kg tad nu...kaut kā man netīk tik milzīga loterija ar sektoru izlozi, piem Gunča ar Urmaasu vispār sēdēja uz zemūdens bruģa... vispār citādi jau feini..daudz paziņas, atmosfēra lieliska, bet nu gribās jau to copi arī...tā jau reti sanāk tikt uz jūru un gribās jau to butīti pavilkt, bet te baigā iespiešanās daudzos faktoros - laikapstāklis (pagājušā gada piemērs), neveiksmīgs sektors, kas pricipā visu noraksta pirms mači ir sākušies, un vēl mazās briesmu butītes... Ja man tagad jautātu vai braukšu nākamgad, tad domāju, ka nē...es laikam labrātāk aizbrauktu kaut tajā dienā tur kur lielāka iespēja tikt pie ķeras un vakarā piebraukt apskatīt kā veicas mačos, satikt paziņas utt...
Ritens gar zem', pats gar zem', pill mut a zem' - viss zob a pa zem'..!!!
Es piekrītu Zivniekam un visiem, kurus tās mazās butelītes izbesīja... Tiešām, vajag vietu, kur vidējais svars būtu ap 200gr. Jau sestdienas vakarā burkšķēju, ka braukt gribēšana nākošreiz būs nekāda... Un ja vēl ielozē 1.sektoru, tad nu vispār....
