Es bušu kātus pērku tirgū. 7-10 Ls par bomi un nekādu problēmu. Pēc copes dārzā izskaloju no smiltīm ar ūdeni. Neviens kāts vēl nav saplīsis. Firma saucās Black Mamba laikam.
Labrīt, kolēģi! Kur atskaite par veiksmīgo copi? Vai ķirsītis un svaigais jūras gaiss ir darījis savu? Pats gan nevienu līdzbraucēju neatradu, bet kaimiņa iedrošināts ("tikko čomi zvanīja - Kolkā baigi ņem, 40-50 bute katram") astoņos sestdienas vakarā esmu pie jūras. Neliels mainīgas intensitātes lietutiņš un vējš nav traucēklis. Vēl divas kompānijas tādu pat trako jau priekšā. Ieriktējos arī es un sametu savus kātus. Uz pirmā kāta duplets, uz otrā viena. Sākums ir. Trešais iemests tuvu, uz tā tikai zāles. Salieku svaigu zaceni un iemetu krietni tālāk. Nepaspēju pieiet pie pirmā kāta, kad smalkais fīdera kāts saliecas bez maz deviņdesmit grādos. Ir kontakts! Steigties nav nozīmes, ja reiz paņēma, tad tur pat arī sēž. Apskatu pārējos kātus un eju skatīties. Nāk ārā smagi, velku prātīgi. Skatos, viena ir, otra arī. Nav slikti. Kad loms pie krasta, arī uz trešā āķa izrādās sēž bute. Pirmais triplets! Yes!!! Pamazām vējš un straume kļūst ar vien stiprāki. Vēl pa vienai butei trāpās. Līdz pēc vienpadsmitiem uz āķa vairs tikai jūraszāles. Kad sistēmas uzreiz pēc iemetiena tiek aiznestas pat ar 120 gramiem svina, nolemju ka man pietiek. Desmit smukas vidēja izmēra butes spainī ir, tie n-tie desmiti lai tiek citiem.
nav jau īsti ko rakstīt pats nosēdēju līdz kādiem 04:00 rītā, tad necope, ķirsīts, bezmiegs darīja savu un nolikos slīpi. Līdz tam savas pārdesmit salasīju, vidējais izmērs varēja būt labāks, bet dažas bija tādas, ka vai dieniņās galvenais, ka sezons atklāts, ko uz pannas uzlikt ir, tā kā viss čikiniekā.... tagad dzinulis ir nodzīts, un domāju, ka nākamo izbraucienu taisīšu tik uz septembra beigām
Ritens gar zem', pats gar zem', pill mut a zem' - viss zob a pa zem'..!!!
Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
Biju ottreiz butēs, šoreiz Ovīšos. Nu jau krietni labāk kā pirmo reizi. Bijām divatā, man divi kāti, kolēģis ar trim kātiem. Man 24gb, ko aizvedu mājās, kolēģim bija kaut kas ap 40gb. Lielākās ap 400-500gr
Ķīsīts brauca pār ezeru Rakstītām i kamanām, Asarītis zirgu dzina, Raudiņ' tura kamaniņas.
Biju ottreiz butēs, šoreiz Ovīšos. Nu jau krietni labāk kā pirmo reizi. Bijām divatā, man divi kāti, kolēģis ar trim kātiem. Man 24gb, ko aizvedu mājās, kolēģim bija kaut kas ap 40gb. Lielākās ap 400-500gr
Sveiki kungi! Jautajums sekojos- vai Saulkrastos precizak pie Baltajam kspam ir iespejams butes kjert? Respektivi vai vinas tur ir, jo nekad neesmu ipasi dzirdejis par vinu esamibu saja puse!
Vakar bijām Jaunciemā. Vējš liels, kā jau solīts - rietumnieks, viļņi tādi, ka iebrist var knapi kādus 35m, svini jākarina 2 vai 3 gab, lai nenes krastā. Zāle tikai mazliet. No vakara līdz 5iem rītā - katram kādas 10 - 12 vidēja izmēra plakanās. Nav daudz, bet pasākums patīkams !
Sestdienas vakarā arī biju butēs, Kolkā. Aizbraucot pārņēma neliels šoks - stāvvietā jau mašīnas septiņas, astoņas. Bet laiks tikai nedaudz pāri pieciem. Ar pieaugošām bažām brienam pāri kāpai - kā tad, veču kā padomjlaikā pēc desas (šņabja). Pa to baru redz arī dažas dāmas. Un tā gan pa labi, gan pa kreisi. Tomēr netālu rindā ieraugām nelielu pārrāvumu un bāzējamies nost. Es esmu veiksmīgi trāpījis praktiski tajā pašā vietā kur iepriekš. Blakus stāvošie stāsta, ka baigā straume. Vējš arī neslikts. Lietus pa laikam uzsmidzina. Iemetu 135gr piramīdu cerībā, ka tā jau turēs. Nekā. Pielieku vēl 80gr klāt. Ā, nu jau ir labāk. Vienu kātu iemetu aiz pirmā sēkļa, divus pirms. Viļņi un vējš rausta auklu tā, ka cerības ieraudzīt copi nekādas. Straume pamazām norimst, tur jau pat 100gr piramīda. Zāles praktiski nav. Zivju arī. Uz tuvo piesakās badīga "plaukstiņa", āķis gandrīz pa otru galu laukā. Nekas, ar alu būs laba. Pēc brītiņa uz tālo iemetienu gadās vēl viena plaukstiņa un normāla panniniece dupletā. Tad atkal klusums. Tālajā distancē tā arī vairāk nekas negadījās. Vēl pāris reizes pa vienai tuvajā distancē. Pēc kārtējā tālā iemetiena atbridis atpakaļ iestutēju kātu, eju iedzert tēju (bez cepuma!!!). Liekot somā termosu kaut kas piesaista uzmanību. Pazudis maisiņš ar reņģēm! Atvērtais garneļu iepakojums stāv, reņģu nav. Gabaliņu tālāk uz kāpu pusi ieraugu no reņģu tūtes nokritušo griežamrīku, vēl tālāk mētājas pusgriezta reņģe. Kādam vietējam Duksim būs karaliskas vakariņas. Un man mācība - katrreiz paejot nost no mantām visu sapakot somā. Labi, ka līdzbraucējs ir paņēmis ēsmu ar rezervi, jo garnele šovakar butēm pavisam noteikti nav pieprasītākā maltīte. Arī vietējiem krančiem ne. Pēc pusnakts jau tā vājā cope pavisam pārtrūkst. Labprāt sagaidītu rītu, bet līdzbaucējam svētdienas rītā darīšanas, jābūt mājās. Rezultātā man četras normālas butes un divas plaukstiņas, līdzbraucējam - trīs normālas un viena plaukstiņa. Yes! Iekabināju! Cilvēkam taču pilnai laimei nevajag daudz. Galvenais - lai citiem būtu mazāk. :-)
Biju ticis līdz jūrai. No sākuma apmeklējām n-tās meža takas un atradām dažas jaunas vietas, kur piekļūt jūrai. Beigās, jau vēlā pēcpusdienā nolēmām palikt kur parasti. Jūra bija skaista! Un vējš arī! Nekad vēl nebiju manījis, ka mazajā 50 gramīgā glāzītē var vētra sacelties. Ja nepaspēji ieraut, tad pusi vējš izpūta... Bet kas tad mums, cīnījāmies līdz tumsai un pat pa kādai butei bija. Iemest sistēmu varēja metrus 20-30, tālāk nepakam, vējš svinu meta atpakaļ. Mašīnā nogulējām līdz pat rīta gaismiņai. Šorīt butes vairs nemeklējām bet devāmies nedaudz pasēņot. Trijatā virs 30 smukām baravikām, plus apšu bekas, plus priežu beciņas, plus gailenes kaudzēm. Tā ka copēt jūrjā iraid forši!
