Nesen kā,pārados no jūras,pabiju Kolkas puses.Pie jūras biju ap 3.00 naktī,sākums diezgan cerīgs ,bija uzreiz duplēts un laba izmēra ,bet diezgan ātri arī iestājās pilnīgs klusums.Ap 9.00 atkal nedaudz atsākās cope un atkal tik pat ātri pazuda.Kopumā cope bija diezgan švaka ,sakasiju 3,6kg lielākā bute bija 460g.Mēģināju gan tālākā distancē gan tuvākā ,vairāk gan copes bija tuvāk krastam,visas butes noķēru uz garneli.Forši pavadīts laiks pie jūras ,labā kompānijā ar Brāliti un Multiplikatoru.
runājot par tradīcijām, izrādās, ka pagājušo gad biju copēt vienīgo reizi tieši tā pat kā šogad - 19.nov. bet jāsaka gan, ka toreiz veicās daudz labāk. šim copes veidam saku: līdz nākamajam gadam!
Bļēēē...atcēlās pasāciens...:(( varbūt jau jāpiekrīt kolēģim, ka nedaudz diskomforts būtu garantēts...ehhh, nu pēc nedēļas gan, vienalga kāds pūtiens...:)
Zivnov, komforta sajūta pie jūras pieaug proporcionāli uzņemtajam litra daudzuman organismā. Ir dzirdēti stāsti par neizpakotiem copes rīkiem, cik mežonīgi superīga ir bijusi komforta sajūta. Ja to tā var saukt.
Ir dzirdēti stāsti par neizpakotiem copes rīkiem, cik mežonīgi superīga ir bijusi komforta sajūta. Ja to tā var saukt.
Tas ir tāpat kā aiziet uz hokeja spēli un nākamajā dienā visiem prasīt, kāds bija rezultāts
Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
