Kamēr citi sacentās, man sanāca brīvdienās komandējums uz Liepāju. Protams, ka izbrīvēju arī laiku copei. Biju sestdien pēcpusdienā[ne pašā Liepājā] uz dažām stundām un jāsaka, ka tiku pie laba loma! Apsveicu Zivnieku un Urmaas ar labajiem rezultātiem!
Nav neatrisināmu problēmu, ir nepatīkami risinājumi ...
Video labs, bet neērti skatīties Šito var pirms gulētiešanas, kad galva jau uz spilvena
Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
filmēts tā it kā fotografētu video ir tikai horizontāls. man ar tādu netrūkst. iedod kolēģim iemūžināt mūža jauko mirkli un tad šitāds te sanāk, ka beigās nav normāli izmantojams
Pavadiņa ir kā prezervatīvs. Bez - riskanti, bet baigais kaifs!
Nu tā, es ir no jūrjas atpakaļ. Īsti jau nau ko atskaitīties. Bet nu īsumā. Smuki aizbraucām, laba kompānija, esam klāt, metam sistēmas ūdenī un gaidām. Pēc daž minūt ir pirmā pieckapeika, tad vēl un vēl. Un vēl, un vēl. Tas no 9.30 līdz 13.00. Tad kustīgākie jaunēkļi maina dislokāciju un lēnām pārvācas pa kreisi, pat metrus 300. A es, ko es..a ko es? A es sēžu, jo man pašlaik vēl neietās. No 13.00 līdz 18.00 bija jāiet lasīt otsosinoviki, mošk ko atrastu. Vislaik bija sajūta, ka kāds stāv aiz muguras. Nu ja, pēc 5 stundām paskatos, kā tad...Oblomoviča kungs, maita...a čaļi ta velk...a es sāku sarunu ar to aiz muguras kungu...:)) Nu koroče, pasūtīju viņu...Tad no 18.00 līdz 18.30 4 smukas butes, viss ok, bet pa vēlu, jo sarunāts, ka dodamies garajā atpakaļceļā. Nu tā gāja man, bet kolēģi sevišķi nesūdzējās:))))) It sevišķi jaunākais, 1.kursa students Jānis. (sk. bildi)
Tad jau pa skaisto! Galvenais daudz pozitīvu emociju
Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
Emocijas tiešām labas. Un man pat ļoti patikās, ka jaunietis savilka no mumsiem visvairāk. Redzu, ka acīs uguntiņa deg.:)))) Tas arī bija ok. Jauns puika, bet ar dzirksteli, un izrādās arī ar smeķi, kur, ko un kā.:))) p.s. no Jelgavas ar pirmo vilcienu laida uz Rīgu, lai tik mums pievienotos un vakarā atpakaļ!:)) Foršs puisis!
biju super slepenajā NATO bāzē, Vārves pagastā, jūras krastā, starp V-pili un Užavu. Cilvēki bija bet diezgan maz. Vietējais takuzinis, sūta mūs "na kosu", kas ir kāda kilometra attālumā. Gudri pamādami ar galvu dodamies norādītajā virzienā, kur spriežot pēc vilņiem 120- 150 metru attālumā no krasta ir pamatīgs sēklis. Kā pastāstīja vietējā taku ziņa dēls, tad pie zemāka ūdeņa, tur varot ar kājām staigāt. Paņēmies līdzi bija draugs, kas pēdējos 10 gados ir copējis 1 reizi, pagājušā gada rudenī kopā bijām butēs. Atšķirībā no pagājušā gada, šoreiz par pārsteigumu svins krīt diezgan precīzi jūrā Acīmredzot bija pa vasaru trenējies.
Atbraucot ap 11:00 diezgan miega vēju jūt, bet tas nav apgrūtinošs vai traucējošs. straumes nav. abas makšķeres samestas plkst 12:05. Sākums nekāds, pēc kādas stundas vien divas plaukstiņas, veči blakus jau tin makšķeres un laižās vai nu prom vai citur. Bet ap 13:00 pavērās ir pa trim i pa divām, i piedevām izmērs dikti lādzīgs. ņēma galvenokārt reņģī. Izmērs plauksta un uz augšu, spaiņa dibena diametrā. bija gan ciktāluvaraizmest, gan arī pie krasta. Sākumā bija vidējā distancē, pēc tam vējš sakūla jūŗu, un sākās straume, mans 100 gr svins tenteri venteri piecās minūtēs 30 grādu leņķī no krasta. pārgāju uz tuvo distanci, bet tur izmērs bija tāds paknaps. 170 gramu svins turējās labāk, bet ar palēnām kustēja.
ap 16:00 devāmies mājās, jo tādā vējā pa tumsu riskēt pīties un tīties negribējās. Ceļš uz V-pili vietām kārtīgi salabots, un lai tik ātri nesalūztu droš paliek nedrošs saliktas zīmes 70. Visā visumā iesaku. :))
Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
Šito var pirms gulētiešanas, kad galva jau uz spilvena 
