Šodien atkal biju uz turieni aizšāvis. Pilnīga necope Pat mazie asari tuvāk krastam neķērās. Bija kādi desmit copmaņi un nevienam nekas. Viens gan uz cūceni izvilka līdaku kaut kur 1,5kg un protams iebāza uzreiz kastē
Pēc veciem likumiem laikam līdz 15.martam varēja paturēt. Mošk vīrs nebija jaunos noteikumus lasījis.
Nē, tas noteikumus zināja. Pats interesantākais, ka pārējie uzreiz sāka mācīt, lai slaktē tik nost un, ja kas, tad lai pasaka, ka bija dziļi ierijusi un vairs nevarēja atlaist. Tāda attieksme ir daudziem Kaut gan pamazām situācija mainās. Es gan pats arī šad tad paturu, ko nevar. Atzīstu pilnīgi godīgi.
Nu tad tā. Esmu no cop atpakaļ. Jāsaka, ka gāja ļoti labi. Sāku ar barošanu ap 7.30. Tieši astoņos sardziņš sāk savu deju un pirmais 500gr finierītis ir ārā. Un pēc brīža vēl un vēl viens un atkal vēl viens. Laiks vējains ar kaut ko no gaisa, bet tas netraucē. No sākuma skaitīju, bet skaits nojuka.:) Lēnā garā rimčika maiss pildās, copes paliek kaprīzākas. Brekšuks jem tā, ka sardziņš knapi iekustas. Nu tad ap 11.00 tāds jau uz 700gr izlien no āliņģa. Jauki. Man pietiek un varam copi beigt. p.s. ledus vēl ejams un urbjams, bet domāju, ka man šosezon pietiks.
Borodam ķērās diezgan labi. A es blakus noķēru pigu Sīkāka atskaite un bildes nedaudz vēlāk. Aiziešu paskraidīt
Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
A, nu ja, vēl paldies par makšķerītes izglābšanu! Kaut kāds nezvērs gribēja noslīcināt, bet Aigars paspēja no āliņģa izraut! Es tikām cīnījos blakus caurumā ar kārtējo finierīti.
Pat mazie asari tuvāk krastam neķērās. Bija kādi desmit copmaņi un nevienam nekas. Viens gan uz cūceni izvilka līdaku kaut kur 1,5kg un protams iebāza uzreiz kastē 
