Neliela atskaite no pirmsvētras(sestdienas) copes. Kā jau biju šeit rakstījis dažus postus augstāk, tad radās interese šsezon 1.reizi apciemot Vecdaugavu. Domāts/darīts - sestdien ar čomu līdz ar gaismiņu esam pie Vecdaugavas tieši tajā vietā, ka redzama augšējā postā. Audupe vaļā, tātad jāpabrauc maķenīt uz priekšu Vecāķu virzienā, lai droši uzlīstu uz ledus. Tas arī tiek izdarīts un cerību pilni soļojam pa ledu Audupes virzienā. Rīta cēliena pirmie āliņģi rādās daudz maz cerīgi, tiek izvilkti daži +/-100g asarīši un čomam piesakās stabils 150nieks. Cerību pilni darbojamies tālāk, bet skuju, asaru izmērs paliek arvien švakāks un švakāks. Punktu pielika 2 ar vergām bruņojušies "copmaņi"-mudaki, kuri galīgi nekautrējās pāris metru radiusā ap mums skaldīt caurumus ar vergas palīdzību un trokšņaini to mētāt pa ledu. Lieki piebilst, ka uz copi tas pozitīvu iespaidu neatsāja. Pāris "laipnas" vārdu apmaiņas ar pieklīdušajiem deģenerātiem un ar čomu dodamies zivi meklēt citur. Tā līdz kādiem plkst. 10.00 padarbojāmies, bet vērā ņemamu asari tā arī neuzgājām. Ap šo laiku jau arī tauta uz Vecdaugavas bija saradusies ļoti daudz. Pēc īsas apspriedes nolemjam mainīt dislokācijas vietu uz netālu esošo Ķīsi. Neliels pārbrauciens un ap pus 12 jau slājam virsū uz Ķīšezera garāžu rajonā. Tautas nenormāli daudz, tāpēc uzreiz izvēlamies paieties mazliet tālāk/dziļāk, lai būtu nostāk no pārējā bara. Tā arī atlikušo dienas daļu līdz 16.30 pa šo Ķīša rajonu padarbojāmies un katrs pa pāris pannām atlasīta cepamā asara savilkām. Pamatā tādi līdz 100gr., bet bija arī daži 200nieki un man lielākais 370gr.
Pamatā tādi līdz 100gr., bet bija arī daži 200nieki un man lielākais 370gr.
Normāli! Tieši kā cepšanai
Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
Šodien biju atkal Ķīšezerā. Loms ap 1,5kg. Lielākais asaris ap 250gr. Ar lielu meklēšanu kaut ko varēja atrast, bet nu ledus tik slidens, ka šodien nostiepos tieši desmit reizes. Pa visu mūžu nebiju tik daudz kritis, kā te vienas copes laikā. Sadaudzīju elkonu, sagriezu plaukstu un kaste ar bik jāparemontē tagad. Rīt laikam atkal kaut kur laidīšu, bet jāpārvietojās laikam uzmanīgāk
Šodien Ķīsi bija dāsns. Ja jautāsiet kurā vietā tad atbildēš-ziniet Zivnieka sēkli? Tas galīgi nebij tur. Mājās aizceļoja viens 67,..cm un trīs 52-53cm. Par atlaistajiem, lai vēsture klusē.
Apsveicu laimīgos lielo lomu vilcējus! Anatolij, tu tā akurātāk, token ieskrūvē zolē skrūves. Kaut 12mm garas. Man turas trešo sezonu, pēdējo reiz gan butēs biju ar tiem zābakiem.... + dēls uz vienu savu pasācienu aizņēmās. Citus gadus vairāk sanāca pastaigāt. Tas tik tāpēc, ka Peipī ar tolaik tizlajām kājām nolikos uz elkoņa, kurš tomēr pusgadu sāpēja. Pēc tam 5 skrūves iekš zoles un viss normāli.
Quoteurmaas ()
Ja jautāsiet kurā vietā tad atbildēš-ziniet Zivnieka sēkli? Tas galīgi nebij tur. svilpo
Gribēju pacopēt turpat blakus, bet izurbu vienu āliņģi, sapratu kāds tur ledus biezums un ātri no turienes nahrenizējos Anatolijs ar gāja apmēram tajās vietās, kur es pēc tam aizgāju.
Ledus kusa un palika arvien vairāk melniem plankumiem ar katru minūti, tāpēc i copēju tuvāk nokāpšanas vietai Tīrajā laikā uz ledus pacopēju tieši vienu stundu. Pa stundu noķēru trīs "gigantiskus" asarus, kurus palaidu vaļā. Vienu gan papeldināju uz ūdas arī. Anatolijs pa to laiku noķēra dažus mazus asarīšus un kādus desmit ķīšus. Es ķēru tikai uz bļitkiņu, sencis uz murmuli.
Ejot nost no ledus, tas jau bija tāds, ka man dūša jau bija papēžos Es laikam pagaidīšu mīnusus lielākus, lai aizlaistu uz kārtīgu copīti. Bet pastaiga gan sanāca laba un atpakaļ ceļā jau gandrīz izsutu, laiks kā pavasarī! Ne asakas visiem!
Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
Laba atskaite. Bet laiks šodien tiešām kā pavasarī. Izgāju no darba pusdienās, i atpakaļ negribējās iet. Saulīte spīd, tūristi visādās mēlēs apkārt priecīgi čivina...
tūristi visādās mēlēs apkārt priecīgi čivina... :)
Aha. Iebraucu servisā autiņam "smadzenes iepravīt" a tur leitis saimnieko. Čomam smadzenes šiverē. Nepagāja ne piecas stundas un autiņam smadzenes saveda kārtībā.
Nū laiciņš šodien konfekte, darba pīpauzes tādas garākas līdz ar to sanāca ja
Je6ka, Tev nav jāpīpē. Tu vēl jauns. Pīppauzes laikā uztaisi 50 pietupienus, būs labāk. Mans vecākais ar te brīžiem pamēģina, bet traucē treniņiem, ceru, ka nemēģina vairs, bet ko nu es 25-gadīgu mācīšu. Varu dot tikai ieteikumus. Starp citu, braukšana ar ričāgu man samazina cigarešu skaitu dienā līdz apm 5-6. Nu neskaitu copes būšanas un cepumu ēšanas laikus.
Tā jau daudzi mēļo tik tajā vecumā paši nebij labāki, kas zin pēc gadiem varbūt... A šobrīd man ir cits cīniš, nopietni esmu apņēmies samazināt sāls daudzumu ko lietoju uzturā, jā gāžu diez gan un nu laikam ir nākusi tā saprāta robeža ka no tā jāatradinās jo pietiek jau ar to, ka visam gāžu klāt majonez i kečup Palika kaut kā žēl tas organisms... a cigaretes tas ir cits stāsts un cits karš, kā saka - nekad nesaki nekad! Bet šobrīd galīg nav plānos to pārtraukt, kaut arī pieskaitu sevi pie pasīvajiem(1 pac. uz 4-5 d. vidēji)
Jā Bororda, pie cepumiem vispār nesaprotu kā to var nedarīt, tas tak ir vesals process
HA! no 1.decembra esmu šito draņķi nometis Baigi iesaku un tas nemaz nav grūti, ja pareizi tam pieiet. Izlasiet šādu grāmatu - Ja vajag šo var arī netā novilkt kā pdf failu, izlasīju 4 stundās...un jā, es biju pārliecināts, ka nekad neatmetīšu
Gribēju visu jūsu spamu pārnest uz pļāpātuvi, bet nevaru. Vai nu kompis bremzē, vai kas, bet līdz pēdējiem ierakstiem nevar tikt, lai pārnestu Kas attiecās uz pīpēšanu, tad kāds tur gudrinieks vienreiz ir teicis - nekas nav vieglāk, kā atmest smēķēt. Esmu to darījis jau simtām reizes! A, ja nopietni, tad nekā grūta tur nav - bet tas draņķīgais pieradums kaut kur iekšā tāpat sēž. Es atmetu pīpēt gadus septiņus, vai astoņus atpakaļ. Kādus trīs gadus stabili nebiju ievilcis ne dūmu, bet pēc tam sākās - ja ir attiecīga pīpmaņu kompānija un attiecīgais cepumu daudzums, tad arī mēdzu uzļuļķīt. Un tā ir joprojām. Jā, tā var teikt, ka nepīpēju un nekāda pieraduma, vai nepieciešamības pēc cīgām nav, bet pie konkrētiem apstākļiem mēdzu to darīt. Vienīgais prieks, ka neveidojas nekāda atkarība un ikdienā man tās cīgas 100gadus nav vajadzīgas. Fiziska pieraduma sen nav, morāla it kā arī, kā jau zināms - es savu normu stingri zinu! Trīs glāzītes un viss. Bet pēc trešās es jau pārvēršos par pavisam citu cilvēku un tas cilvēks dzer ļoti daudz un mēdz arī pīpēt
Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
Zivnieks Mans savulaik ar bij pie dakteriem. Man tur viens dakteris nolasija tādu lekciju, ka tiešām biju gatavs atmest pīpot. Pēc šamā vēl aizgāju pie galvenā daktera pēc rezolūcijas un devos prom. Izejot ārā redzu mans doks kurš pirms pārdesmit minūtēm man nolasija lekciju par pīpošanas kaitīgumu, pats tagad stāv un velk uz vella paraušanu. Jau precīzi neatminos ko un kā sākām kārtējo sarunu, bet noslēgumā man bij frāze-ja jau pats dakteris kurš gadiem ilgi zin par smēķēšanas kaitīgumu pats velk, tad smēķēt nav nemaz tik kaitīgi. Pēc šīs frāzes tā sirsnīgi pasmējāmies un es pīpoju vēl šobaltdien. Ja par copi, tad rīt atkal došos uz zināmajām kantītēm
