Ibio, šitāds aizvaigs daudz gadu nebija bijis.. No rīta Dūnītis. Sākumā spēlējām ezīšus miglā, vēlāk atklāju, ka man visapkārt veču daudz, bet iet visiem līdzīgi. Mormoņi jau kādu asaku ķēra, a man uz bleķi viena copīte škiet bija līdacēns, kas gribēja ar bleķi aizskriet, bet bleķis palika man un viens ašuks zemsimts kategorijā. Pusdienās nospļāvos un aizbraucu uz Dzirnīti, tur bija vesela viena copīte... Karoče diena bija lieliska.. Zivniek, kā Tev viss beidzās?
Ja veiksme pagriež tev mugurpusi - izmanto situāciju, noliec to!
Vakar biju Vecdaugavā. Ledus "ne pārāk" Kādi 8-10 centimetri un diezgan irdens. Vietām krakšķ pat zem mana svara. Ar copi bija tā, ka ir ierasts Vecdaugavā - copēja labi, bet izmērs švaks. Pārsvarā viss uz bļtiku, bet pa visu dienu tikai pieci normāli, cepamie asari! Šodien kaut kur ar Aigaru dosimies
Nu mēs 6dien notināmies no Dūnīša un aizlaidām uz Ķīsi, tur šo to jau varēja lasīt, bet vajadzēja tur sākt darboties jau no rīta, tad loms varētu būt mērams pat pie 5 kg . Vakar arī pa Ķīsi paurbos un šo to sakasīju, bet galīgi nevarētu teikt, ka ar šādu copi biju apmierināts
Ritens gar zem', pats gar zem', pill mut a zem' - viss zob a pa zem'..!!!
sākumā sekojām baram igauņu uz pašu robežu, kur dziļāks, kādi 2 km no krasta. pa ceļam ķīsis vien. pie robežas, likās jau, ka nu tik būs, jo man ātri pieteicās divi smuki ašuki uz 300 gr. bet ar to arī viss bija. apurbāmies un izmēģinājāmies visādi, bet pat ķīšu nebija vairs. tad saņēmām ziņu, ka viens no mūsējiem tur pat pie krasta slāna smalku asari. devāmies palīgā, apurbām un praktiski no viena caruruma piesitu 3,6 kg ar smalko asari. ik pa laikam arī ,protams, ķīsis, kā bez tā. man bij dvielis līdz, neko nevaru sūdzēties. tie, kam nebija, bija visas ūziņas puņķos beigās jau atkoda metodi - izvelk ķīsi, iemet sniegā, apviļā un tad ātri, kamēr sniegs nav nokusis atāķē un ar slaidu metienu tālēs zilajās tas, kas uzreiz pie krasta palika, tam pie 7 kg. pie svēršanas dažiem ne no mūsu kompānijas bija pat pāri 10 kg. bet tiem arī plicis, rauda. mēs ņēmām tikai asari. būtu paņēmuši ķīšus, ar būtu pie desmit kg katram laiciņš - pasaka, zivi dabūju viss baigi labi. gaidīsim, kad atvērs lielo vai arī pērnava jānoprovē.
Pavadiņa ir kā prezervatīvs. Bez - riskanti, bet baigais kaifs!
Mēs sestdien bijām Pērnavā. Līcī asarim mute bij ciet, vai ari šamā tur nebij, vai ari nemācējām atrast. Upē vietējie slānija raudas/pličus/pa kādai vimbiņai ar. Tā kā tai copei nebiju gatavojies tad laicīgi devāmies mājup.
Bijām šodien ar Anatoliju un Jutrixu Dūņezerā. Pilnīgs čau! Pa gandrīz četrām stundām man uz bļitku viens asaris un vēl dažas copes, Jutrixam uz murmuli divi asari un vēl dažas tukšās copes, Anatolijam uz viskautko tikai dažas tukšās copes Karodziņi ar klusēja, kā iecementēti. Viss pārējais, izņemot copi, bija labi. Laiks labs, ledus arī, kompānija arī laba un sezona beidzot atklāta, vienīgi loms gan izpalika!
Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
