Kolēga neskatoties,ka ir sadzenājis piecus ašukus pārceļas netālu no manis un uzsāk cīniņu ar ķīšu armiju,līdz no mugurpuses piezogas maniaks un šams ir spiests mukt gan ķīšiem,gan no maniaka.Apurbējs tas nevarēja būt,jo loģiski domājot,apurbēju ķīši nebūtu interesejuši.Šeku reku uzraujos uz āliņģa ,kas izsniedz vēl trīs strīpainas dividendes.Man par lielām šausmām maniaks ieņem vietu man aiz muguras. Pametot aci kolchoza virzienā pamanu nākam glābējus pašvaldības polismeņu paskatā.Lieki teikt ka polismeņi prasa kartes un kaut kādus dokumentus.Man palūdz atvērt kasti...Vai man žēl.Ieraudzijis,ka manā kastes bardakā pat ķīsis aplauztu spuras,izdveš-EH,atmet ar roku,paprasa cik biezs ļadus un dodas sava koļēgas virzienā,kas mēģina atrisināt dilemmu par āķu veidu šķērtsbļitkai ar kādu citu bļitkotāju.Pie kopsaucēja nenonāk,par maniaku arī galīgi aizmirsuši un man ir ļoti ,ļoti bail.Čoms pārceļas uz saviem vecajiem āliņģiem.Man par lielu atvieglojumu maniaks arī dodas kolchoza virzienā.Palieku teju viens,ja neskaita vēl vienu copmani,bet mēs viens par otru absolūti neinteresējamies.Klusums,saurbju jaunus ālinģus,apsēžos uz kastes.......pļac,prieki bija īsi,no kolchoza atdalās veseli trīs maniaki un nāk taisni manā virzienā.Tak ne apurbēji,šamie tak nelāčotu puskilometru lai apurbtu mani triju ašuku dēļ.Fu....,tomēr apurbēji jo sasēžas man priekšā pa maniem vecajiem caurumiem.Ceļos kājās un dodos kolchoza virzienā,lai citiem tik tāļu nav jāiet.Rīta un bariņš jaunu āliņģu nes vien trīs zupņikus.Kolēgam ar pašvaki, pirms viņa esošais Sensejs gan kaučko rupāku vilcis.Kolchozs jau tā visulaiku lēnām bīdijies kolēgas virzienā,taču Senseja atpazīstamības dēļ bīdās pastiprināti.Sensejam ar Junioru dodoties prom kolēga paliek par pēdīgo robežu un lai netiktu sabradats pārceļas pie manis.Laikrādis rāda jau 14padsmit,nolemjam tomēr papētīt upes plašumus labu gabalu tāļāk no kolchoza.Pirmie āliņģi uzrāda gan straumīti,gan arī krasu reljefu.Jau biju eksperimentējis ar mazu āķīti virs mormiškas pavadiņā,bet bez rezultātiem,straumīte lielāka,tādēļ uzssienu rupāku mormišku lejā un pavadiņā spizdīgu mikro mormišku.Rezultats neizpaliek viens zupniks un viens 80nieks.Atrodu bedrīti,soļoju dauzot ar mormišku pa grunti.Kaučkas pietur,piecērtu...ir kas maktenāks,bet nosprūk.Mikro mormene noslaucīta,uzlieku tārpeļus un laižu lejā...ir,atkal nosprūk.Atkal uzlieku tārpeļus,pāris pacēlieni...ir.Ho, zemmēra vimbiņa,ašais foto un atpakaļ āliņģī. Nākamais ar asti pa priekšu ne bez pūlēm ar spuru turoties āliņģa malās iznāk ašuks prekš šodienas krupņiks-varbūt pat velk aš 150gramus Āliņģis katrā laidienā dāvā te kādu strīpaini,kaut nelielu,te kādu raudeli,te kādu mazbreksīti,līdz notika TAS....nez kurš to betona tumsas pili nodēvējis par gaismas pili. Palika tumšs un auksts.Cope arī pierima. Devāmies vien mājup.Par lomu-"ņegusto,no i ņepusto" Viedi vārdi,ka ķērās vakar un ķersies rīt. Vērojot kolchozu radās nojausma,ka tas pasāciens vien ir veselas disertācijas vērts
Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
tie nav maniaki, tie ir tie, kas izmisīgi cenšas piedāvāt savu drauga plecu, lai Tu vienatnē nesēdi. Ja nu, kas slikts notiek....
besī man tie apurbēji... jomajo, nemāk paši atrast zivi un citiem arī neļauj ķert.
biju nesen uz copi, kur redzēju kā pielūdz manu kasti - izvilku 3 smukus asarus pēc kārtas un cope pierima, lai nezaudētu veiksmīgo āliņģi, atstāju kasti un pārvietojos uz citiem saviem āliņģiem, kamēr cīnījos ar vienu puskiloasari, tikmēr jau kādi 6 gabali bija ielenkuši manu kasti un aktīvi urbās... rezultāts - neviens neko nedabvūja, es tajā vietā arī vairs nē... otrs niķis viņiem ir pēc izurbšanas pusminūti skalot āliņģi un tad ar skaistu sviedienu nomest urbi, kas uz plika ledus rada zivīm ļoti tīkamas skaņas...
Nu nevelk uz to ziemas copi, varbūt sestdien vai svētdien
Vo, vo. Kaut kā no ledus vairs negribās
Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
nu sveiki copmaņi.šodien biju ezerā nu kērās tīri labi salīdzinājumā pret pēdējo nedēļu.nu bet protams zivs mazas rauda,asaris,kīsis.asaris lielākais ap 100 gramu.citi gan 7 cm garumā pat kauns tādus nest uz mājām.nu kopā samakškerēju 743 gramus.nu bet tas ir labāk kā nekas.un protams iebarotā ālingī.citi zvejnieki kas meklēja labās vietas vispār neko labu nenomakškerēja,vieta kur makškerēju Rēzeknes novads,Dricānu pagasts...Sološnieku ezers...
Šorīt centrā pretī Saules akmenim riktīgs kolhozs! Līrum-lērums!
Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
Palika tumšs un auksts.Cope arī pierima. 
