No rīta bija plānā ātri saķert mazās zivtiņas un mēģināt paķert līdakas.Kā par spīti ,nemaz tik raiti negāja tā ķeršana,pagāja apmēram stunda kamēr tiku pie līdaku barības.Līdakas gan bija šodien stipri atsaucīgākas,kopumā pa dienu bija sešas copes. Lielākā līdaka 1.860g, pārejās peld tālāk augt.Intresantākais šodien bija tas , divas reizes cope sēkoja praktiski uzreiz ka uzliku karodziņ makšķeri.Tā lūk man šodien gāja.Laiciņs gan man šodien ļoti patika.
Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
Trīs reizes jau šogad biju uz ledus. Tepat Pierīgā! Trīs reizes!!! Un tikpat daudz reizes esmu aplauzies. Dažus asarīšus jau var neskaitīt par lomu. Pilnīgi dusma rauj, vai zinies!
Nav neatrisināmu problēmu, ir nepatīkami risinājumi ...
Pierīgā ir tieši 3 ezeri, kuri riebj Es tur vienmēr esmu aplauzies Lai gan cik dzirdēju, tad Lilastē tīri neslikti ir paķēruši. Bet nezinu...pagaidām neuzrunā uz ledus rāpties.
Ritens gar zem', pats gar zem', pill mut a zem' - viss zob a pa zem'..!!!
Visos trijos Zivnieka mīļajos ezeros šis tas notiek, vai vismaz notika.. Lilastē pat tīri smuki ašuku šogad esmu paganījis uz bleķi, bet ir arī štanga bijusi Vistrakāk šogad aplauza Babīte ar tik dažādo ledus stāvokli dažādās vietās..
Ja veiksme pagriež tev mugurpusi - izmanto situāciju, noliec to!
Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
Par cik šodien saliku ziemas štrumus, uznāca neplānota vēlme doties uz copi no ledus. Kā jau man tas ierasts, kad taisos uz copi - pūta vējš, no debesīm krita kaut kāda slapja draza un uz ezera es ierados ļoti laicīgi - ap 14:00! Ierados uz vienu no Zivnieka mīļākajiem ezeriem - Dzirnezeru! Pilnai laimei man vēl nebija motiļa, gribēju nopirkt Carnikavā, tur copes veikals bija ciet un Ādažu Gardā motiļa nebija. Pirmos soļus uz ledus spēru piesardzīgi, kā jau smagsvars, bet jau drīz vien sapratu, ka ledus biezumam un izturībai nav ne vainas. Pirmajos āliņģos nekā. Virzījos tālāk. Pirmā šī gada zivs man tika uz mormišku un piņku. Tīri pieklājīgs asaris. Par cik uz to tā bija vienīgā cope 30min laikā, tad izdomāju nezaudēt jau tā maaz esošo laiku līdz tumsai un tālāk darbojos tikai ar bļitku. Līdz 16:00 daudz mainot āliņģus izdabūju vēl 4asarus. Nevarētu teikt, ka bija razdāča(no rīta gan esot ņēmis, tā teica satiktie copmaņi, kas jau gāja prom), bet toties izmērs bija tīri pieklājīgs. Tā šogad sanāca atklāt sezonu no ledus ar pieciem asariem pa divām stundām. Bet man patika. Šogad īsti uz ledu nevilka, bet ja ar pirmo asari uzsita atpakaļ tās vajadzīgās sajūtas ziemas copei! Domāju, ka sezona iesākta labi. Vismaz sajūtu ziņā noteikti! Ne asakas visiem!
Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
Šodien ar Anatoliju izbaudījām cieto copi Dzirnītī....bildes un apraksta nebūs, bet ir video!
Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
Šodien pirmo reizi tika pabūts Lilastes ezerā.Īsti jau saprašana nebija kur iet laimi meklēt,paskatijos ka principā lielākā daļas sēž gar meldriem ,pats ar sāku mēģināt pie meldriem.Vienā vietā gan bija veči kā nosēts ,tur laikam kaut kāds kanāls. Zivis ik pa laikam atsaucās uz mormiškas,uz bļitkas arī bija daži ašuki bet nu ļoti mazi.Karodziņ makšķere gan šodien nevienu reizi neizšāva,laikam līdakām nebija ēdamā diena.Kaut kas palielāks iemanijās aizšmaukt ar visu mormeni.Kopumā forši pavadīta diena un nedaudz iepazīts jauns ezers.
Es tur vienmēr esmu aplauzies 
Zupiņai pietiek,mazajam grāpītim 
