Jan: Tādu variantu kā kātu novietojumu, un īsto spicītes izvēli zinu, bet es copēju tādā vietā kur ir diezgan grūti novietot forši kātu lai varētu labi redzēt, taka izmantoju žāklīti Bet tas jau gaumes un vietas jautājums
... bet es copēju tādā vietā kur ir diezgan grūti novietot forši kātu lai varētu labi redzēt, taka izmantoju žāklīti Bet tas jau gaumes un vietas jautājums :D
Var jau būt, ka tas ir gaumes jautājums. Vietas jautājums gan tas nav. Jo ja vien tajā vietā vispār var izdarīt iemetienu (un spriežot pēc tā, ka tu tur makšķerē-tas tā ir) tad arī kātu ar nepieciešamās cietības spicīti var novietot tā, lai vismazākā copīte būtu redzama un pēc visādām žāklītēm nebūtu nekādas vajadzības. Katrs, protams, var makšķerēt tā kā to uzskata par pareizu un viņam labāk patīk. Tāpēc uzskatīsim, ka manis iepriekš rakstītais nebija adresēts tev, bet gan tiem kas vēlas apgūt fīderi un lai viņi izlasot tevis rakstīto nedarītu tādas muļķības.
p.s. Atvaino ja biju pārāk tiešs, bet nu fīdera pārvēršanu par klasisko gruntsmakšķeri citādi nosaukt nevaru.
Sveiki cik garu pavadiņu man likt fīderim man tagad ir kādi 35cm. bet neko nevaru piecirst āķis ir 10 izmēra ir bijuši tādi sitieni ka visa makšķere nodreb un viss izvelc ārā tārpam gala nav. varbūt jo nepaspēj ierīt visu ēsmu.
Sveiki cik garu pavadiņu man likt fīderim man tagad ir kādi 35cm. bet neko nevaru piecirst āķis ir 10 izmēra ir bijuši tādi sitieni ka visa makšķere nodreb un viss izvelc ārā tārpam gala nav. varbūt jo nepaspēj ierīt visu ēsmu.
Pavada jau it kā normāla, nav jau 5cm kā gruntiniekiem zvaniķiem. Lai gan esmu licis pat metru, bet te jāeksperimentē, katram laikam un vietai ir savādāk. Sīks plicīts to 10. numura āķi knābī neiedabūs, bet raustīs un plucinās uz nebēdu. Šādos gadījumos vajag likt 14 nr vai pat 16 un mazāku ēsmu un tad jau redzēsi kas tai galā. Ir dabūti 2kg brekšus uz 14 nr āķi ar vienu pašu balto tārpiņu un nekas, izvilkās. 10 nr vai lielāku āķi lieku tikai makaronam, tur citādi nevar.
... cik garu pavadiņu man likt fīderim man tagad ir kādi 35cm ...
Nekādi noteikti standarti pavadiņu garumam jau nepastāv. Es parasti sāku ar 45-50cm garām pavadiņām, pēc tam atkarībā no apstākļiem pagarinu vai saīsinu. Biežāk gan saīsinu. Nu nepatīk man tās garās pavadiņas, pie tam pēdējā laikā konstatēju, ka stāvošos un lēni tekošos ūdeņos 30-35cm garas pavadiņas ir tās piemērotākās. Uz karpām izmantojot method tipa barotavas parasti izmantoju 10-20cm garas pavadiņas.
Quote (ilmars)
... āķis ir 10 izmēra ir bijuši tādi sitieni ka visa makšķere nodreb un viss izvelc ārā tārpam gala nav ...
Tādi vienas reizes uzsitieni var būt no tā, ka garām peldoša zivs aizķer pamatauklu. Ja piedevām vēl arī tārps ar norautu galu, tad visdrīzāk tur mazās raudiņas gaisu jauc, ēsma par lielu lai paņemtu un tās vienkārši rausta aiz gala. Lai pārliecinātos uzliec mazāku āķi un ēsmu.
Ja piedevām vēl arī tārps ar norautu galu, tad visdrīzāk tur mazās raudiņas gaisu jauc, ēsma par lielu lai paņemtu un tās vienkārši rausta aiz gala.
Rauda pa lielam tomēr nav grunts zivs, tādēļ lielāka varbūtība, kai tas tomēr ir pličveidīgais. Tieši plicim raksturīga tārpa gala nosūkāšana, nokošana.
Quote (Jan)
Mans IMXO – sīks plicītis vairumā gadījumu tomēr pamanās ar pirmo piegājienu uzsēsties uz 10 nr āķa.
Pamēģināšu tomēr oponēt tai četrburtu slāvu abreviatūrai. Nekad nebūtu tik kategorisks ar 'vairumā gadījumu'. Apstākļi mēdz būt pārāk atšķirīgi. Gadās, ka plicis sēžās uz āķa neskatoties uz izmēru, citos gadījumos tikai āķa maiņa pret mazāku var nest rezultātu. Ja visur ķertos vienādi, nebūtu viedokļu apmaiņas. Bet tā mums atliek tikai eksperimentēt un pielāgoties apstākļiem.
Nav gan , bet sīkās ja dziļumi nav lieli bieži vien ganās pie grunts.
Quote (Cepta_zivs)
Pamēģināšu tomēr oponēt tai četrburtu slāvu abreviatūrai.
Tā nebija domāta slāvu, bet gan angļu IMHO – neliela drukas kļūda. Lai gan varētu būt arī slāvu, doma jau viena un tā pati.
Quote (Cepta_zivs)
Apstākļi mēdz būt pārāk atšķirīgi. Gadās, ka plicis sēžās uz āķa neskatoties uz izmēru, citos gadījumos tikai āķa maiņa pret mazāku var nest rezultātu. Ja visur ķertos vienādi, nebūtu viedokļu apmaiņas. Bet tā mums atliek tikai eksperimentēt un pielāgoties apstākļiem.
Šeit tev pilnīgi piekrītu, tieši tāpēc arī rakstu – mans IMHO.
citos gadījumos tikai āķa maiņa pret mazāku var nest rezultātu.
Man tā bija pēdējo reizi Daugavā. Nekādi nevarēju piecirst, nomainīju āķi pret mazāku, uzliku tos āķus, ko lieku uz pludiņmakšķeres, uz process aizgāja! Bet raudas uz grunteni trāpās samērā bieži, arī ar pludiņus esmu tās ķēris 6m dziļumā, kad sēžu uz brekšiem, tāpēc domāju, ka rauda, ja vien nav pārāk dziļa vieta, ir diezgan pierasta zivs, ko var noķert no grunts Un reizēm tiešām zivs uzsēžas pat uz vislielākā un resnākā āķa!
Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
Pareizi ir, labāk ieklausies padomos un pie ūdeņiem mēģini likt lietā
Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
Šorīt biju fīderēt Ogres upē. Pirms 4iem saroku sliekas, paņemu zemi, vēl mājās pārliecinos vai viss ir, itkā ir! Šoreiz uzvelku cimdus un minos uz copi, jau minūtes attālumā no copes vietas atceros, ka esmu aizmirsis mājās baltos. Paslēpju somu un kātu, lai nav tik smagi mīties un koksā minu uz mājām, savācu baltos, laižu atpakaļ uz upi. Kad izbraucu no lietus ne miņas, bet kā jāsāk copēt, parādijās lietus. Sākumā copītes neseko. Kautkādā veidā pavadiņai nogriezās gals, bet itkā bez copītes, bet kā ar nazi nogriezts. Pie tās pašas pavadas piesienu āķi un ar dikti īsāku pavadu turpinu copēt. Tad viena no kādām pāris copītēm, realizēta. Galā brekšuks. Patīkami, kamēr apkārtējie neviens nevelk. Ļooooti nosala rokas pat makšķerējot cimdos. Un tad sanāca černis, metot iekšā nepaspēju atlaist auklu un visa sistēma noplīsa un ievēlās ūdenī. Tā kā man līdzi nebija barotavas citas nācās copi beigt. Cik redzēju no rīta pārējiem tad pretējā krastā viens mazu plicīti izvilka, pārējiem klusums. Breksis paņēma uz sliekas. Iebaroju ar Salmo breksis + melnzeme + melase. Tomēr netīk man šādā laikā copēt. Bet fīderis jo dienas, jo vairāk ieinteresē. Jāgaida skaistāku laiku un atkal uz copi.
Un loms.
P.S. Cepta Zivs, sveicināts forumā. Vismaz kāds no mana gala arī šeit. :]
Huseens - gan jau paliks drīz siltāks noķersi ne vienu vien breksīti Bet rezerves barotavas, āķus, svinus un pavadiņas gan vienmēr vajag ņemt līdz uz copi
Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
Bet tas jau gaumes un vietas jautājums 
Jo ja vien tajā vietā vispār var izdarīt iemetienu (un spriežot pēc tā, ka tu tur makšķerē-tas tā ir) tad arī kātu ar nepieciešamās cietības spicīti var novietot tā, lai vismazākā copīte būtu redzama un pēc visādām žāklītēm nebūtu nekādas vajadzības. 
