Bus Tevi Jeska ar to fīderi jāsaslimdina. Nu to īsto, ne donku.
Feeders jau nav sveša lieta es tik ar viņu tādā pamatīgā amatieru līmenī jo pavecs jau kātiņš Diamond 80 Stapcitu visi brekši uz feedera, uz lielā kāta tik pliči kaut barotava kā vienam tā otram :)) Patīk man to zavniņa skaņu dzirdēt vairāk kā vērot spices galu, neatkarīgi vai vimba ņem, breksis, rauda vai līnis zvans iet pa gaisu tā ka prieks
Šodien no agra rīta līdz pēcpusdienai tika pavadīts pie Gaujas ,mērķa zivs sapals.Pirmās trīs stundas pilnīgs klusums,neviena piesitinai ,izmēģinājos visādi.Tad sēkoja smuka cope un krāstā viens sapals .Kurš bija uzkodis saldo kukurūzu,svēra 1kg un kaut kādi daži grami.Un tā arī bija vienīgā šodienas zivs un arī cope,pēc tam sekoja apsalūts klusums.Gaujā arī nekas nekur neuzleca,vienīgi kaut kādas mazās zivtiņas uzlasija,kādu lidojušu kukaini,iespējams tās bija alatas.Laiciņs jau pie upes pa pirmo ,it sevišķi kas saule sāka sildīt.
Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
Heisaa!Ar chomu bijaam aizlaidushi Vaacijas brekshos.Cope bij OK, no 18-06, paari par 60 brekshiem,lielaaka dalja tika atlaista, mazaako sadaliijaam savaam vajadziibaam.Lielaakie paari par 2kg.
Vakar vakarā, pēc darba, ar copes kolēģi Mārtiņu aizbraucām uz Gauju ar gruntenēm pasēdēt. Ieradāmies jau pa tumsiņu, kaut kur 19:40. Mārtiņa kaimiņš jau bija priekšā un pagaidām bez loma. Iekārtojāmies. Es uzsēju vienu grunteni, un vienu fīderi, Mārtiņš divas gruntenes. Vakars silts un foršs, kā vasarā Sākām copēt, drīz vien Mārtiņa kaimiņš sauc, ka tam pirmais loms. Lomā 40cm vimba! Domājām, ka nu tik būs, bet tālāk baigais klusums. Tikai fīderi, ik pa laikam, kaut kas bik pagrabina. Bet tad pēc 22:00 sāka copēt. Jāatzīst, gan, ka tikai uz fīderi. Pārējās makšķeres klusēja. Vai nu barība nostrādāja, vai veiksmīgi vieta izvēlēta. Vai nu vimbai kārojās baltos tārpiņus, nevis sliekas Fakts tāds, ka pirmā cope bija tāda, ka kāts drebinājās pa žāklīti, piecirtu - nekā. Pārtrūka mana 0,16mm pavadiņa. Tomēr spītīgi paliku pie sava un resnāku nesēju. Vienkārši tālākās copes piecirtu daudz maigāk. Copes bija vairākās un labas, bet pirmo vimbu krastā izdabūju ap 22:30 Tad sekoja vēl dažas tukšās copes, izvilku vienu mailīti un mazu sapalēnu, bet pie normālas zivs nevarēju tikt. Pārējiem gan ar nekā. Pirms pusnakts sākām vākties nost un jau vācoties nost, tomēr tiku pie otras vimbas, pēc klusuma brīža! Nu i labi! Ja sēdētu ilgāk, droši vien vēl kaut ko noķertu, kaut gan iespējams bija arī pirms tam. Tur kaut kā uzplūdiem - nav, nav un tad vairākas copes pēc kārtas. Fīderis šoreiz gruntenēm lika iekšā. Sausais atlikums tāds, ka mājās pēc četru stundu copes ar mani aizbrauca divas foršas vimbas! Ne asakas visiem!
Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
Vakar ar Chominju divās dažādās vietās bišku pasēdējām ar fīderi un grunteni. Skaisti, bet nerezultatīvi!
Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
Vakar ar Chominju braucām vēdzelēs..... Radās doma, ka jāmēģina Gaujā. Domāts-darīts! Laižam pirms 16:00 no Rīgas ārā, lai pirms tumsas vietu atrast. Zvanīja Voldinsh un teica, ka vēlāk ar mums pievienosies....l Ar vietas meklēšanu sākās problēmas. Visur, kur skatījāmies, ka pēc kartes perspektīva vieta, visur priekšā ķieģelis un nekur nevar tikt klāt, bet tumsiņa sāk nākt virsū vēja spārniem..... Īsāk sakot, nebija vairs laika baigi meklēt kādu perspektīvu vietu, nācās fiksi meklēt vietu, kur vispār var piebraukt. Tādu atradām līdz ar tumsu. Tumsa metās jau virsū un citu vietu meklēt vairs nebija prāta darbs, bet bija arī uzreiz skaidrs, ka vieta ir izvēlēta reti tizla. Gauja visā platumā ir viens vienīgs sēklis. Pa labi un pa kreisi sēklis. Ne bedrītes, nekā. Gaujas vidū iesprūduši uz sēkļa koki..... Nu neko darīt. Atbraukuši esam. Uzsējām makšķeres, sametām. Protams klusums. Sāka līt, stipri pūst vējš un pat slapjš sniegs sākās... Vēlāk piebrauca arī Voldinsh un neskatoties uz informāciju par tizlākās Gaujas vietas forever izvēli, tomēr arī mēģināja ko pasākt, lai tiktu pie zivs. Tā mēs tur pa to sēkli ņēmāmies un pats brīnumainākais, ka mums pat divas copes tomēr bija. Pie zivīm gan netikām. Pēc 23:00 nosaluši, samirkuši un izpļāpājušies, devāmies pa mājām. Pa glauno, kā kungi. Trīs cilvēki ar divām mašīnām....tikai vienam iekrita tas prieks nebūt šoferim - Secinājums tāds, ka ja brauc uz nepazīstamu vietu, tad jāizbrauc krietni laicīgāk, lai ir laiks meklēt pa gaismu piebraukšanas iespējas... - Neperspektīvo vietu saraksts ir papildināts. Drīz jau varēšu izdod enciklopēdiju ar vietām, kur nekādā gadījumā nevajag braukt... - Pie upes, tāpat ir forši, ja ir laba kompānija. Kaut gan tas ir nosacīti, jo arī citur šādā sastāvā būtu forši un ,aj vēl nebūtu jāšoferē...... - Cope ir forša TIK UN TĀ!
Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
