Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
Ja virs 2kg, tad ir super. Zinu vietu Kalnciema rajonā, kur uz ziemas pusi brekši pulcējas. Bet tur jābrauc ar pistoļetiem, jo vietējie liek tīklus un pa nakti sēž klāt, lai viens otru neapfenderētu. No krasta 50-60m gan jau fīderi aizmestu, bet ir nojauta, ka var laivā trāpīt. Laivas vietējās - kocenes.
Biju ar čomu pirmo reizi šogad uz vēdzelēm. Lielupē. Uz abiem kādas ašpadsmit. Ņemamās četras, lielākā 800gr! Bet forši, nakts silta, cope bija, cepumi arī! Ideāli pavadīts laiciņš!
Nav neatrisināmu problēmu, ir nepatīkami risinājumi ...
Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
Vakar vakarā mani Gauja riktīgi piesmēja neviena cope.Vienīgi raibie demonstrēja visādus akrobātiskus trikus.Nu nekas ,ceru ka šovakar labāk veiksies.Vienu gan tumsā pie krasta vēdzelēnu redzēju ,kurš pa akmeņiem laikam mazās zivtiņas medija.
Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
Šovakar Gaujā atkal bez rezultātiem,neviena cope. Pastaigājot gar krastu ar lukturīti šur tur varēja manīt pa vēdzelēnam,divi pat atļāvas lai viņus nofočē.Laiciņš gan ārā silts.
Vakar Anatolijs, Spulgits, Aigars un Koļa devās pirmajā testa izbraucienā uz vēdzelēm. Kā saka, palūkoties, vai jau ir aktivizējušās. Par izlūkošanas vietu tika izvēlēta kāda forša vietiņa pie Lielupes!
Aizbrauca kompānija jau laicīgi pa dienu, lai paķertu arī uz fīderi un, lai vieta nebūtu aizņemta. Atbraucot, lēnām tika iekārtotas copes vietas, jauktas barības, stutēti kopā fīderi un gruntenes. Laiks ārā bija diezgan vējains un apmācies, kas bija labs priekšvēstnesis vēdzeļu copei. No tā, ko piedāvāt vēdzelēm uz kārā zoba, pagaidām bija tikai lielas un mazas sliekas. Tieši tāpēc tika jauktas barības un gatavoti fīderi, lai noķertu kādu zivi, ko varētu pafilēt. Pirmais gruntenes ielidināja Koļa. Spulgits gatavojās lēnām, pīpējot un ar apdomu. Aigars salika maiļu makšķeri un mēģināja ķert ēsmas zitiņas, lai pamēģinātu pacopēt uz dzīvo. Anatolijs pa to laiku aizgāja staigāt pa pļavu un meklēt mazās vardītes, lai būtu ēsmu dažādība. Tā iesākās četrotnes pirmais izbrauciens vēdzelēs Vardītes atrastas netika, tās bija labi paslēpušās, tāpēc pēc dažām noķertām ēsmas zivtiņām Aigars maiļu makšķeri uzticēja Anatolijam, bet pats iemeta vienu makšķeri uz dzīvo(pludiņmakšķeri) un salika fīderi. Barotava tika piepildīta, uz āķa trīs baltie un pirmais iemetiens! Pa to laiku pazuda pludiņš ar dzīvo. Aigars nedaudz nogaidīja, pietina brīvo auklu un cirta.......un nekā! Līdaka jau bija izpļāvusi ruduli, vai arī viņš to izrāva tieši tai no mutes. Ne neko, Aigars uzlika jaunu ēsmas zivteli, iemeta pa jaunu un nolēma pārmest fīderi. Bija neliels pārsteigums, kad krastā kopā ar barotavu izvilkās breksītis uz 150gr! Ļoti jauki, vismaz būs ko filēt! Tālākie notikumi līdz tumsiņai norisinājās tā - nebija ne copes! Vienīgi Anatolijs uz mailu makšķeri jau bija saķēris pusspaini ar vīķēm un rudulīšiem. Tuvojoties tumsiņai tika aizkurts ugunskurs
Pamazām iestājās tumsa. Laiks vēdzeķu copei nebija labs - spīdēja liels, apaļš mēness, debess bija zvaigžņota un vēja nebija. Toties laiciņš bija kā radīts, lai komfortabli sēdētu pie ūdens Pirmā cope bija Aigaram. Diemžēl pa tukšo. Nākamā cope atkal bija Aigaram, atkal pa tukšo, kaut zvans jau bija nostiepts taisnā auklā. Pēc tam atkal cope Aigaram, bet uz grunteni, kurai galā bija neliela vīķīte. Šoreiz doma bija par zandartu, bet te 100% bija par ātru piecirtiens, tāpēc galā nekā, vien nedaudz apskādēta vīķe. Paliekot vēl tumšākam, Aigars abas gruntenes sameta uz vēdzelēm, Spulgits un Anatolijs copēja uz vienu, bet Koļa arī ar divām. Pirmās divas copes bija uz zivs filejas gabaliņu kopā ar slieku. Kādu laiciņu klusums, bet pēc tam pirmo vēdzelēnu krastā izvilka Spulgits. Foto un vēdzelēns peld tālāk
Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
Sāka veidoties migliņa. Aigars gāja pārmest gruntenes un velkot ārā, sajuta diezgan smuku pretošanos, tāpēc pabļāva, lai kāds pienāk ar uztveramo tīkliņu. Krastā tika izcelta smuka vēdzele 43cm garumā un 420gr svarā Forši!
Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
Pastaigājot gar krastu ar lukturīti šur tur varēja manīt pa vēdzelēnam,divi pat atļāvas lai viņus nofočē.Laiciņš gan ārā silts. 
