Par cik, iespējams, ka tuvojās sezonas beigas copēšanai no laivas, tad vakar izdomāju pacopēt. Sākumā nevarēju izlemt braukt līdakas meklēt, vai koncentrēties zandartu copei. Pie kam līdaku copei bija piedāvājums uz Lielupi braukt ar Mārtiņu, vai ar Edgaru. Bet abi startēja daudz agrāk, es tik ātri nevarēju. Negribēju vēlāk kādu no viņiem traucēt, tāpēc nolēmu braukt ar savu laivu un nosliecos par labu zandartu copei, jo tur arī pa tumsu var padarboties. Abus nevar apvienot, jo rudens dienas ļoti īsas. Tātad ielaidu laivu pa gaismu un devos meklēt zandartus. Pierastajās vietās eholote uzrādīja pašvaku bildi. Tomēr vietām nelielas zivju koncentrācijas bija. Bet tās nebija atsaucīgas. Aktivitāte 0, gan džigā gan dropšotā. Divās vietās atradu smuku asaru blidi, bet tur pat nemēģināju copēt, jo asari nebija mērķa zivs un arī aprīkojuma asaru copei nebija līdz. Tātad vizinājos, pētīju eholoti, provēju izprovocēt kādu zandartu. Gaužām nesekmīgi bija mani mēģinājumi. Kaut kādas dažas copītes es sajutu, bet tās bija tik knapas, ka tādas piecirst ir praktiski neiespējami. Tuvojās vakars. Kaut kas bija jāmaina, vai jācer, ka zandarts sāks baroties, tad būs arī copes. Sazinājos ar Marti un viņš man ieteica vietiņu kur doties provēt. Tieši pirms tumsas iestāšanās nostājos "uz točkas", kas man likās virspektīvākā Marti norādītajā vietā. Jāsaka, ka visā tajā apkārtnē un arī pretējā krastā bija ļoti smuka bilde. Bet......cope nebija. Bilde apakšā kosmiska, bet neņem ne pa kam. Ne džigā, ne dropā. Satumsa. Joprojām neņem. Bija divas knapi sajūtamas copītes, kuras, protams, es nepiecirtu. Tādas copes, lai realizētu, vajag superiemaņas un superveiksmi. Man cope bija plānota maksimums līdz 19:00, pulkstens jau bija pāri 18:00 bet es joprojām biju bez zivīm un pat bez kārtīgas copes. Gandrīz jau gribēju braukt prom, kad džigā sajutu pirmo kārtīgo copi. Cope bija tik negaidīta, jau bija tāds kā bezcers iestājies, ka to nesanāca realizēt. Un tad pavērās kaut kāds portāls. Sēdēju tajā pašā vietā, darīju visu to pašu, ko pirms tam - bet pēkšņi 25minūšu laikā es laivā ievilku trīs zandartus, no kuriem divi bija mērā un bija vēl tukšās copes. Tas viss darbojoties džigā. Un tikpat pēkšņi viss atkal pieklusa un vari darīt ko gribi. Atkal ne piesitiena. Pirms braukšanas prom atkal padarbojos ar dropu, bet vienīgais ko ar to man sanāca izvilkt - aizcemmerētu breksi. Velkot jau biju sagatavojis sačoku, jo 100% domāju, ka tūlīt atkal iesmelšu smuku zandartu. A izrādījās neliels, aizcemmerēts breksis. Tā arī gadās. Kopumā copi noslēdzu uz pozitīvas nots, kaut gan lielāko copes daļu bija bezcers. Vot, ja zandarti iesūtītu sākumā savus barošanās laikus, tad varētu iebraukt un ātri pārīti noķert. Tas, protams, joks. Pa kādam jau var noķert arī tajā klusuma periodā. Tikai tad daudz jāmaina vietas un jābūt maksimālai gatavībai realizēt pat ļoti knapu un uzmanīgu copīti. Bet, kad paverās portāliņš, tad jau viss notiek daudz parocīgāk priekš makšķernieka. Ne asakas visiem!
Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
Nu re, kā i plānots, pabiju vakar Grand River Biju priekš sevis jaunās vietās, toties tagad zinu vienu super ērtu vietu, kur var no piekabes laivu ielaist par baltu velti Tā kā vietas jaunas un svešas, tad padaudz laika no jau tā īsās rudens dienas pagāja braukājoties, skatoties apstākļus un zīmējot kartes, bet arī bez tā neiztikt. Kopumā laikam pa copei bija gandrīz katrā vakardienas enkurā, bet izmērs caurmērā nu toč tāds pats kā Rīgā Eholotā abnormāli brekšu bari, un arī izmērs tiem o-go-go. Galu galā starp zemmēriem iešmuka viens toč mēra žanītis, viena normāla zivs nodila un, ja prognoze nemainās, tad copes no laivas sezonu noslēdzu ar šīssezonas rekordu noteikti un arī plus/mīnus sava asara rekorda atkārtojumu - apaļi 900 gr un 41,5cm. Kad ieraudzīju jau cerēju ka varbūt tas nelaimīgais kilograms būs kritis, a skuju ēdis nebija neko Šodien kārtīgai copei laika nesanāca, jāaizskrien laikam vakarā no malas pameditēt vēl.
Ja veiksme pagriež tev mugurpusi - izmanto situāciju, noliec to!
Asaris jau dikti cienījams! Man tik liels nav, man nedaudz zem 800gr ir personīgais rekords(780gr). Kilošņiku arī kādreiz gribētos noķert
Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
Vakar savu laivu iznemam no bazes un ielikam uz ziemu šķūni...Bet es nebiju uz liidakam jau sen-un man briivs un griibas makskeret....Viirs aizveda uz Veecdaugavu -Nu bija jau zinams kaa pilnmeness.miigla copes nebus bet-ceeriba ir vienmeer!No 8 riita (pa$a migla )bijam uz udeni-liidz 15 izturejam...ne vienas copes neredzejam.... Nu..vismaz viirs pavizinaja mani ar laivu cita udenstilpe.... Gan jau bus kada zivtele liidz leedum....(Bet jau griibas uz leedus copi!)
Vecgaugava pēdējos gados palikusi diezgan sūra, tāpēc tur tagad arī reti parādos. Agrāk bija mīļākā ūdenstilpne
Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
Ieskrēju vakar uz div stundiņām vakarā Andrejčikā obstanovku apskatīties. Pa to laiku viena copīte un apmēram 40cm žanītis ārā gan Pa to laiku vienam censonim redzēju mēriņu, pārējiem itkā nekā. Kas bija pirms un pēc, nezinu gan. Tad nu ziskatās, ka ar to 40cm žanīti sezona arī noslēgta. Jātrin verga
Ja veiksme pagriež tev mugurpusi - izmanto situāciju, noliec to!
Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
Jā, es biju vakar iebraucis...forši silts, tikai vairāk par zemmēriem atrast nesanāca. 5dien/6dien paskatīsies kas notiek bik tālāk par mājas slieksni un padzīvosies pa Daugavu.
Ritens gar zem', pats gar zem', pill mut a zem' - viss zob a pa zem'..!!!
Es rīt laikam ielaidīšos kopā ar kausa kolēģi Brīvdienās laikam nespīd gan
Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
Vakar ar Gintu parevidējām pa vietējiem ūdeņiem. Bilde diezgan stipri pamainījusies un vietās, kur zivis ir, tās copē reti un copes ir knapas. Pa dienu noķēru tikai vienu asari(tā bija stiprākā cope) un pa tumsu Gintam viens zemmērs un man divi zemmēra žaņi(lielākais 43cm), vairāk neko neatradām. Uz vakaru arī vējš kļuva diezgan neciešams. Visas izvilktās zivis džigā, bet bija copītes(švakas) arī dropšotā! Jāskatās, kas tālak notiks ar laika apstākļiem!
Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
Es nezinu vai noslēdzu vakar sezonu, bet ja tā, tad ar blīkšķi. Aizbraucu uz Andrejsalu, bilde diezgan smuka, bet vairāk par jēlām copēm neizdevās izlūgties. Domāju aizlaidīšos uz Vantinieku paskatīt kas notiek zacepos, izbraucu Daugavā un motors sāka klepot, bet Daugavā vilnis liels un palikt Daugavas vidū bez motora čo ta negribās un izdomāju mēģināt tikt pāri Daugavai un paslēpties ar Ķīpsalas Zundas kanāla galā. Vieksmīgi izdevās, izmetu enkuru un sāku ar motoru čakarēties, bet viss izrādījās vienkārši - nebiju atskrūvējis gaisa korķi un tāpēc slāpa nost. Taisījos jau vilkt ārā enkuru, kad pēkšņi ieraugu eho baisāko bildi zem sevis, nu tā, ka puse no ekrāna vnk pilna. Reāli nesapratu vai tas gļuks vai realitāte un izdomāju turpat pie laivas uzmest 7'' rozā lunkeri un tad sākās...reāli katrā metienā vai nu mērs, vai shods vai tukšā cope, bet nu reāls kosmoss. Šādā garā tiku pie 17!!!! mēriem. Visi 50-55 cm apmēram. Nu un tad cik ātri sākās, tik ātri arī beidzās un pēc tām minūtēm baudas pie laivas uznira 2 roņi. Man ir aizdomas, ka tie roņi zandartu baru man uznesa virsū un pēc tam arī aizdzina projām. Nobraukājos vēl turp šurp meklējot kkādu bildi un vēl kādas atliekas no tā bara, bet viss kā izslaucīts. Lieki piebilst, ka vairāk ar nekur nebraucu un vilku uz mājām.
Ritens gar zem', pats gar zem', pill mut a zem' - viss zob a pa zem'..!!!
ēdis nebija neko 
