Kundziņsala, jeb nostaļģiskās atmiņas

Šodien kaut kā pavisam nejauši man prātā uzjundīja atmiņas par Kundziņsalu un tās copes vietām. Tagad jau tas viss ir vēsture, bet ar Kundziņsalu un copi tajā un no tās man saistās ļoti daudz bērnības un arī vēlaku atmiņu.
Bērnībā uz Kundziņsalu no Vecmīlgrāvja varēja tikt ar kuģīti. Ja nemaldos tad tāds prieks maksāja 1rubli, kuģītis kursēja no Vecmīlgrāvja vēl esošās piestātnes uz piestātni Kundziņsalā, kura vairs nav. Jau sen. Mums puišeļiem Kundziņsala bija ideāla vieta mūsu ekspedīcijām. Tur bija peldvieta Daugavas atekā, kura tagad ir aizbērta, tur bija dārzi ar visiem tā labumiem, tur varēja copēt un katrs brauciens uz turieni bija kā vesels piedzīvojums. Kur vēl Rīgas puikas varētu apskatīt dzīvajā kazas un govis, pie tam kilometru no mājām. Tur to varēja. Tur bija arī veseli dārzu labirinti, no kuriem daži piederēja draugu vēcākiem un kuros mēs kopā ar draugiem pavadījām ne mazums laika. Bet garšīgākais jau vienmēr tomēr auga blakus dārzos :)
Vēlāk uz Kundziņsalu varēja tikt tikai ar savu laivu, vai ar vīru, kurš piestrādāja par pārcēlāju līdz pat 2007.gadam, vai arī caur Sarkandaugavu ar sabiedrisko transportu.
Tieši Kundziņsalā, Daugavas attekā es noķēru savu pirmo karūsu virs 500gr, tieši tur iemācījos ķert līdakas uz dzīvo un tieši tā bija vieta, kur jau pavisam nesenā pagātnē aizmīties ar riteni un pacopēt netraucēti no citu acīm. Bet nu tā visa vairs nav. Pareizāk daļa jau vēl nav zem smiltīm(tā daļa, kas no tilta uz Kundziņsalu pa kreisi), bet cilvēkiem tāpat tā vairs nav pieejama.
Ko es ar to visu gribēju pateikt? Absolūti neko, vienkārši šodien pārņēma nostaļģija un daudzās atmiņas, kas saistās ar copi un atpūtu Kundziņsalā. Viss mainās un tas nav laikam pat nav slikti, bet nu mani galīgi nepriecē, ka pretī Vecmīlgrāvim sāk parādīties jauni kupoli, būs jauni termināli un varu saderēt, ka arī jaunas noplūdes, smakas un ogļu putekļi. Tomēr paplašinot ostu, kaut kā vajadzētu rēķināties arī ar pilsētas iedzīvotājiem. Nerunāju par tiem, kam Kundziņsalā bija dārzi un mājas un kas tika padzīti....bet tas jau ir pavisam cits stāsts, kam maz kopīga ar copi.
Pielikumā nedaudzās fotogrāfijas, kas man ir palikušas no Kundziņsalas copes reizēm. Pie tam tās jau ir salīdzinoši nesenas. Žēl, ka agrāk fotoaparāti nebija tik pieejami un nesabildēju visu to skaisto, kas tur bija. Kas to zināja, ka tas viss aizies nebūtībā tāpat kā Staburags zem Daugavas ūdeņiem. Tikai te Daugavas ūdeņi aizgāja zem smiltīm.

From Kundziņsala

From Kundziņsala

From Kundziņsala

From Kundziņsala

From Kundziņsala

From Kundziņsala

From Kundziņsala

From Kundziņsala

From Kundziņsala

From Kundziņsala

From Kundziņsala

        >>Te bildes labākā kvalitātē<<