Kundziņsala, jeb nostaļģiskās atmiņas

Šodien kaut kā pavisam nejauši man prātā uzjundīja atmiņas par Kundziņsalu un tās copes vietām. Tagad jau tas viss ir vēsture, bet ar Kundziņsalu un copi tajā un no tās man saistās ļoti daudz bērnības un arī vēlaku atmiņu.
Bērnībā uz Kundziņsalu no Vecmīlgrāvja varēja tikt ar kuģīti. Ja nemaldos tad tāds prieks maksāja 1rubli, kuģītis kursēja no Vecmīlgrāvja vēl esošās piestātnes uz piestātni Kundziņsalā, kura vairs nav. Jau sen. Mums puišeļiem Kundziņsala bija ideāla vieta mūsu ekspedīcijām. Tur bija peldvieta Daugavas atekā, kura tagad ir aizbērta, tur bija dārzi ar visiem tā labumiem, tur varēja copēt un katrs brauciens uz turieni bija kā vesels piedzīvojums. Kur vēl Rīgas puikas varētu apskatīt dzīvajā kazas un govis, pie tam kilometru no mājām. Tur to varēja. Tur bija arī veseli dārzu labirinti, ... Lasīt tālāk»