Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
Nu tad beidzot trāpiju uz asaru razdaču. Dienas vidū neplānojot kādu stundu, visi kalibri, ari savu rekordu mazliet uzlaboju. 0,735 kg un 40 cm. Katrā ziņā braucām ar draudzeni sauļoties un peldēties, bet beigās ķērām asarus. Tie pat nesmādēja 4 izmēra rotu ar pavadu un pīto auklu. Tikmēr es ar MJ un hogy hog vilku tikai mazliet labāk. +26 grādi pirmdienā, kad asari bija sajukuši prātā!
Nu pa skaisto! Tad mums līdzīgi tie asaru rekordi. Es tik precīzi nepiefiksēju, bet virs 700gr arī mans bija. Vienu gadu vispār diezgan daudz tādi virs 500 trāpījās. Ar katru gadu stulbāks palieku
Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
Šodien ar tēvu tīrijām ezeru no smalkajiem asariem kopā 10 kg, vajadzēja zupai. Izlasīju lielākos, ko uz kūpināt. Līdaka nokoda man hogy hogu, sencim asari mēģināja noraut nost, man norāva vienu nost. Beigās paņēmu līdaku špini un vienu nostrostēju. Lielākais asaris 340 g.
Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
Tā nu gluži nav, bet copējot no krasta un ar draugiem, kādam vienmēr netīšām paķerās līdz
Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
vakar čoms pierunāja aizlaist uz Gauju ar gruntenēm uz nakti pasēdēt. neesmu to darījis kopš bērnības, jo tīkamāka ir aktīvā cope ar špini. paņēmām šašliku siltas drēbes un devāmies mēģināt. vieta tik cmuka, ka sirds vislaik līksmo no dabas krāšnuma, naktī debesis piesētas ar zvaigžņu lērumu. noskatītajā bedrē vislaik plunkšķināja dažāda izmēra zivis, bet dabūjām mēs vienu ķīsi un grunduli, kuru uzkabināju uz dzīvo, bet arī nekā- piga:) pie ugunskura pavadītais laiks bij brīnišķīgs, ka par necopi galīgi nebija kreņķis:)
Ir jau forši pie ūdeņiem, tur nu piekrītu par visiem 100%!
Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
Ceturtdienas vakarā aizbraucām ar Kasparu pie upes. Jau var teikt pa tumsu. Bišku pasēdējām ar fīderiem, bet tas nebija mērķis. Mēŗķis bija līdz ar gaismiņu apstaigāt vairākus upes posmus un pamētāt spini no krasta Bišku par vakaru. Par cik jau ieradāmies pa tumsu, nebija baigo variantu izvēlēties vietu, kur pasēdēt bišku ar to fīderi, tāpēc neteikšu, ka vietas izvēle bija veiksmīga To gan varēja redzēt tikai no rīta jau pa gaismiņu. Plus tajā vietā pilns ar sikspārņiem, kuri visu laiku triecās iekšā auklās, radās pat sajūta, ka speciāli Lai vai kā, bišku pasēdējām un dažas zivteles noķērām arī, tad devāmies mašīnā pasnaust līdz rīta gaismiņai No rīta piecēlāmies vēl krēsliņā, bet kamēr sasējām spiningus jau palika pietiekami gaišs, lai dotos uz copi. Rīts bija pasakaini skaists Kopumā izstaigājām trīs, vai četrus(vairs īsti nevaru atminēties) upes posmiņus un jau uzreiz pēc 9:00 devāmies atpakaļ uz Rīgu. Labprāt jau vēl pastaigātu, jo vietas fantastiski skaistas, bet nevarējām, jo abiem jābūt bija Rīgā. Kas interesanti, ka upē dikti zems upes līmenis un ir interesanti apskatīt kā tagad izskatās vietas, kuras parasti ir zem ūdens. Kas attiecas uz zivīm, tad Kaspars noķēra trīs asarus, bet es divus asarus un divas zemmēra līdakas, kuras arī nofočēju. Uz mājām braucām bez zivīm, toties labā noskaņojumā. Pozitīvais gandarījums no copes bija iegūts, un ko tad vēl vairāk var vēlēties? Ne asakas visiem!
Negatīvais bija vairākās vietās atstātā laivotāju-cūkmenu miskaste
Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
