Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
Šodien uz 1,5 stundām pabiju Daugavas krastā uz fīderi. Jāpamoka taču manu pieredzējušo Salmo Taifun Ja nebūtu jaunākā paaudze jāsavāc, droši vien paliktu uz vakara tumšo daļu, jo: - ~30min pagāja sataisoties - pēc ~15 min sākās pirmās copītes - akkurāti, kad bija jādodas prom, noķērās lielākā raudiņa (virs 100g) Ņēma tikai uz slieku. Pirmais bija strīpainītis un tad dažas raudiņas. Katra nākamā zivs bija lielāka par iepriekšējo. Šoreiz visas aizpeldēja atpakaļ.
Anatolijs šodien pa Ķīšezeru. Pagaidām asarus nav atradis, ne lielus, ne mazus!
Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
Ziņoju kā klājās Anatolijam. Sākumā nevarēja atrast neko, tad atrada asaru bariņu un paspēja saķert kādus 7-8asarus ap 200gr Tagad turpina meklēt, bet pagaidām tikai sīkie, vai vispār nav. Tūlīt mēģinās piemānīt arī kādu līdaku un tad turpinās asaru meklējumus. Man par pāsteigumu šoreiz Anatolijs mētā arī spiningu!
Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
es arī biju ķīsītī. redzēju arī anatoliju. es ar tur pat netālu tiku pie dažiem asariem. mazi maitas un švaki ņēma. iepēros ezerā, a tur baigais vējš un vilnis bija. izbesīja, tinos krastā. kādi desmit tādi starp simts un divsimts gr bija. atlaidu. bija arī vēl vairāki zem simts. kādu laiku negribēšu copēt
Pavadiņa ir kā prezervatīvs. Bez - riskanti, bet baigais kaifs!
Esmu jau mājās. Laivu tā arī neizžāvēju, tagad mājās jāžāvē. Vakars tik vēss, ka nežūst. Pēc pēdējā zvana Aigaram neko īsti vairs neatradu. Atradu tiki sīkus asarus un bija viena līdaku cope, bet tikko gribēju piecirst, tā izspļāva manu raudu Kopumā tā arī paliku ar zem 10 normāliem asariem. Tomēr labāk kā Daugavā no krasta
Tā, mož kāds pasviedīs vietu nezinātajam kādu domu, kur rīt ielaisties pavicināt? Vienīgi man apstākļi ir tādi, ka īpaši tālāk par 30-40 minūšu braucienu no pilsētas nevaru atļauties doties... var sanākt ripot atpakaļ..
Ja veiksme pagriež tev mugurpusi - izmanto situāciju, noliec to!
Tā, mož kāds pasviedīs vietu nezinātajam kādu domu, kur rīt ielaisties pavicināt? Vienīgi man apstākļi ir tādi, ka īpaši tālāk par 30-40 minūšu braucienu no pilsētas nevaru atļauties doties...
Centrāltirgus.Vismaz varēsi iepirkt lētos spožos,butītes(ne pirmā svaiguma),skumbrijas, utt
Nu ta jau manīs, gan jau paraušu k-kur uz Saulkalnes pusi tad. Tur vismaz jau labi zinu, ka ērti var ielaisties iekšā un, ja ievajagās, arī ātri notīties.. esmu mazliet piesiets mājām..
Ja veiksme pagriež tev mugurpusi - izmanto situāciju, noliec to!
Vakar vakarā pamēģināju Daugavā rudens brekšus vilkt. Kā gāja var izlasīt pie konkursa materiāliem: http://parcopi.lv/forum/38-208-3 Vakariņas garantētas Šoreiz vienīgā ēsma, ko neskādēja zivteles bija slieka
Patiesībā biju domājis rītvakar atklāt vēdzeļu sezonu, bet tagad nezinu vai vajag. Jo šodien pēcpusdienā ienāca prātā spontāna ideja doties tepat tuvumā izlūkot vai ķeras. Izlūkot, tas nozīmē cope pa vienkāršo- viens kāts, viena ēsma (šoreiz sliekas) un nekā lieka. Nebiju pat pusstundu sēdējis kad kāta spice viegli ietrīsējās, tad bišku pauze un atkal tas pats, joka pēc piecirtu un.. atstāju līdaciņai āķi zobos. Ap plkst astoņiem jau tāda kā vēdzeles cope, bet vārga, vārga un bez turpinājuma. Ja nebūtu fīderkāts, nemaz nemanītu. Izvilku, pārbaudīju ēsmu un metu atkal. Šoreiz neko ilgi nebija jāgaida cope, es vēl noņēmu kātu no žāklītes, bišku nospriegoju, lai pārliecinātos, ka ir galā, tad nedaudz piecirtu un vilku ārā rudens pirmo vēdzeli. Smuka, bet līdz mēram pietrūkst kādi cm. Par laimi, āķis šai lūpā, nevis klasiskais variants. Atkabināju, jaunu slieku virsū, iemetu- un, momentā atkal cope. Šoreiz mazāka, bet niknāk ierijusi. Bet tāpat izdodas smuki atbrīvot. Pirms nākamā metiena pienāca gaidītā īsziņa, tā ka šoreiz iemetu, noliku kātu, bet aizmirsu nospriegot auklu. Pēc atbildes SMS uzrakstīšanas pāris reizes pagriezu spoles rokturi, lai nospriegotu auklu- jocīgi, itkā nospriegojas, bet tad atkal atslābst, vēl pāris spoles apgriezieni un atkal tas pats. Sāku brīnīties, kas tie pa jokiem? Pietinu vairāk, un tad tik sajutu, ka kaut kas galā kustas. Sāku tīt nopietnāk, bet otrā auklas galā kāds man izrādīja jau cienīgu pretestību. Kā izrādas, tad krietni virsmēra vēdzele (precīzāk 58 cm). Nu gan izlūkošana! Šāda zivs manās copes vietās nemaz tik bieži negadās. Kļuvu asinskārs un nositu viņu. Tad pasēdēju vēl pārdesmit minūtes bez copes un devos mājās. Tīrot zivi, tās kuņģī atradu apm 15 cm garu sugas māsu. Tagad vairs nezinu, vai rītvakar kaut kur doties, par daudz no Gaujas arī negribas prasīt. Sezona atklāta.
I don't care who your father is... don't walk on the water while i'm fishing!!!
Jāpamoka taču manu pieredzējušo Salmo Taifun 
aizpeldēja atpakaļ.
jūsu palīdzību nikad neaizmirsīšu :))))
