Armijā notiek lekcija par patriotismu. Virsnieks: - Kalniņ, kas ir dzimtene? - Es nezinu. - Muļķis tu esi! Ozoliņ, kas ir dzimtene? - Dzimtene ir mana māte! - Nu, Kalniņ, kas ir dzimtene? - Dzimtene ir Ozoliņa māte. - Idiots! Dzimtene ir arī tava māte! Vai saprati? - Sapratu! - Un ko īsti tu saprati? - Ka esmu Ozoliņa brālis.
Tava kultūra ir tas, ko tu dari, kad Tevi neviens neredz ...
Zaķis bēg no vilka. Kā gadās kā ne vilks iekrīt vilku bedrē. Zaķis nostājas pie vilku bedres malas un nu lamā vilku pēdīgajiem vārdiem. To padarījis zaķis dodas prom. Pusceļā tas atceras, ka aizmirsis vēl uzspļaut vilkam un dodas atpakaļ. Nonācis pie vilku bedres malas tas paklūp un iekrīt pie vilka bedrē. Pārbijies tas saka vilkam: "Tu man,
Lācēns pienāk pie lāčutēva un saka: - Tēt, parādi leļļu teātri. - Esinukarāms, vēls jau, jāiet gulēt. - Nu parādi, lūdzu. "Nu labi," nosaka lāčutēvs, pieceļas, aiziet uz tālāko migas kaktu, sameklē divus cilvēku galvaskausus, uzvelk katru uz savas rokas un sāk: - (pirmais galvaskauss) Klau, Janka, te lāču točno nav ? - (otrais) Da liecies mierā, kādi tev te lāči...
Muitnieks uzkāpis uz kuģa, veic pārbaudi. Blakus nedaudz nervozē kuģa kapteinis. Muitnieks: Tāaa, narkotikas ir? Kapteinis: Jā, protams [izvelk čemodāniņu, atver to, iebirdina degunā nedaudz baltā pulverīša un jau paliek manāmi jestrāks] Muitnieks: Hmm, interesanti. Un ieroči? Kapteinis: Bet kā tad bez tiem. [izvelk otru čemodāniņu, kurā kārtīgi izvietots Kalašņikova sistēmas automāts, patronas tam un pāris prettanku granātas. Paņem vienu granātu, rokā, pasvārsta to rokā, pamet gaisā. Granāta uzkrīt muitniekam uz kājas] Muitnieks: @$%# Kapteinis: Atvainojiet.[atkal sāk nedaudz nervozēt, paceļ granātu un neuzkrītoši iemet kuģa tilpnē. No tilpnes atskan neķītras lamas trijās izplatītākajās valodās] Muitnieks: Tā labi, varbūt arī valūta jums ir? Kapteinis: Nu bet kā savādāk. [izvelk nedaudz mazāku čemodānu, kurā glīti sarindotas dolāru banknotes] Viens miljons. Skaitīsiet? Muitnieks: Nē, es jums ticu. Un tas viss ir jūsu ??? Kapteinis: Protams, ka nē. Tas ir jūsu. Manējais ir tilpnēs.
Tava kultūra ir tas, ko tu dari, kad Tevi neviens neredz ...
Izejot no mājas, sieva saka vīram: "Mīļais, vienpadsmitos pa radio no Kijevas pārraidīs Kijevas tortes recepti, tāpēc neaizmirsti ieslēgt radio un recepti pierakstīt!"
Vīrs paēda brokastis, izdzēra divas glāzes pa 150g un sagatavojās rakstīt, bet pielaida kļūdu - noregulēja radio starp Maskavu un Kijevu. Šajā laikā no Maskavas raidīja rīta vingrošanu, bet no Kijevas - tortes recepti. Vīrs tikko paspēja pierakstīt:
"Pacelt abas kājas uz augšu, iebērt miltus starp tām un labi saberzt. Ieliet glāzi piena, nolikt kājas plecu platumā un noliekties uz priekšu, nomazgāt olas, to atkārtot piecas līdz sešas reizes, pēc tam nogulties uz grīdas un sist olas līdz tam brīdim, kamēr parādās putas. To darot, elpošanai jābūt mierīgai. Pēc palēcieniem uz vietas, pārbaudīt, vai uz olām nav pielipušas čaumalas, tad dziļi ieelpot, visu samaisīt, notīrīt ar mitru dvieli, tad pārģērbties un likt galdā!
Tava kultūra ir tas, ko tu dari, kad Tevi neviens neredz ...
Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
Sēž divi elektriķi stabā, viens no augšas sauc garāmejošajai tantiņai: "Eu, tantiņ, pacel to vada galu, kas tur zemē mētājas." Tantiņa paceļ vadu, patur rokās. Elektriķis saka otram: "Es taču teicu, ka nulle, a tu tikai "fāze, fāze"
