Maršruta taksometrs pilns ar pasažieriem, visi klusē un savā nodabā kaut ko domā. Pieturā atbrīvojas vieta uzreiz aiz vadītāja un tajā apsēžas jauna sieviete, apmēram 22-23 gadus veca ar savu 4 gadus veco meitiņu. Viņa sēž ar muguru braukšanas virzienā, ar seju pret visiem pārējiem pasažieriem. Tikko maršruta taksometrs izkustās, mazā meitenīte sāk činkstēt: "Mammu, nu nopērc man bārbiju.. Lūdzu, nopērc.." Pie tam, dara to neatlaidīgi un visdažādākajās tonalitātēs. Visiem pasažieriem šī īdēšana jau krietni bija līdz brošai, kad beidzot māmiņa neiztur un asā tonī atcērt: "Nu priekš kam tev bārbija? Tev mājās jau ir trīs bārbijas!" Šajā brīdī meitenītes stratēģija mainījās. Viņa sapūtās un apklusa. Vēl pēc pāris pieturām dusmīgā balsī ierunājās: "Ja tu nenopirksi man bārbiju, es par tevi kaut ko pastāstīšu vecmāmiņai!" Māmiņa – nu ko tad tu tādu viņai par mani pastāstīsi?.. Meita – pastāstīšu, pastāstīšu. Es kaut ko redzēju. Visi pasažieri saausījās un ar aizturētu elpu sekoja, kas notiks tālāk. Māmiņa – nu un ko tad tu redzēji? Meita – es redzēju kā tu vakar tētim bučoji pincīti! Maršruta taksometru pāršalca smieklu vētra, sieviete apturēja taksometru, piesarkusi paķēra meitu padusē un izleca ārā no busiņa. Domājiet ar to viss beidzās? Ne tuvu! Viņas vietā iekāpa vīrietis ar savu apmēram 8 gadus veco dēlu. Visi pasažieri turpināja mocīties smieklu konvulsijās, vīrietis, protams, neko nesaprata un tikai dumji smaidīja. Pēkšņi dēls ierunājas: "Tēti, nu nopērc man zaldātiņus.." Taksometra pasažieri ierēcās ar divtik lielu jaudu, šoferim bija jāaptur taksometrs, jo viņš no smiekliem nevarēja pabraukt. Kad šoferis bija atguvis elpu un varēja jau parunāt, viņš pagrieza pret salonu savu piesarkušo seju un ar smieklu asarām acīs paziņoja: "Vecīt, tu labāk viņam nopērc tos zaldātiņus – tici man, tā būs labāk!"
Tava kultūra ir tas, ko tu dari, kad Tevi neviens neredz ...
Vīrs no rīta jautā sievai: -Mīļā,es ceru,ka tu neko sliktu nepadomāji,kad es naktī iegāzos mājās ar zilu aci? -Nē,neko sliktu nepadomāju.Starp citu,kad tu atnāci,zilas acs tev vēl nebija.
Tava kultūra ir tas, ko tu dari, kad Tevi neviens neredz ...
Skolas direktors ienāk klasē. - Pārbaudīsim, bērni, kādas ir jūsu prasmes rēķināšanā! Tonij, cik ir 2+2? - Ir 64. Nē, tu kļūdījies, bet esmu pārliecināts, ka Mišels gan zina. Cik ir 2+2? -Ir...piektdiena. Direktors sadusmojas. - Domājiet taču, uzdevums nav tik grūts! -Fransuā 2+2 ir...? - Ir 4, direktora kungs! - Ļoti labi! Paskaidro klasesbiedriem, kā tu to izrēķināji! - Vienkārši, es atņēmu 64 no piektdienas! LD
Tava kultūra ir tas, ko tu dari, kad Tevi neviens neredz ...
Pēteris, vietējais pludmales apmeklētājs, nevar panākt, ka meitenes viņu ievēro. Tā nu viņš devās uz glābējtorni, lai lūgtu pēc padoma. -Tas ir pašsaprotami, teica glābējs, tu valkā tās vecās, sen no modes izgājušās, peldbikses, kas liek tev izskatīties pēc veca mērkaķa. Labākais, ko vari darīt, ir nopirkt "Speedenes" ,teiksim divus izmērus par mazu, un iemest iekšā kartupeli ,tās valkājot. No meitenēm atkauties nevarēsi! Nākošajās brīvdienās Pēteris iekaro pludmali vēlreiz, šoreiz jaunās, apspīlētās peldbiksēs ar kartupeli, bet nepaiet ilgs laiks, līdz viņš atkal ir tornī. -Nolāpīts, viss ir vēl sliktāk! Cilvēki uz mani skatās ar riebumu, aizsedz sejas, smejas.. Kas šoreiz nav tā? -Jēzīņ Pēteri, kartupelis jāliek priekšpusē!
Tava kultūra ir tas, ko tu dari, kad Tevi neviens neredz ...
Brauc vīrietis pilnā autobusā un pēķšņi, pašam negribot, skaļi "nolaiž gāzi". Nervozs glūn pamalām meklējot kādu, kuram varētu novelt vainu. Ierauga blakām stāv mazs puišelis un sāk novelt vainu uz viņu: - Tu, nekauņa, neredzi, ka autobuss ir pilns, tā nav ko elpot, bet tu vel gaisu bojā. Puišelis apjucis, asaras aumaļām. Pēkšī viena kundze gados sāk aizstāvēt puišeli: - Kungs, kā jums nav kauna apmelot nevainīgu puišeli, pats gaisu sabojājāt, bet vainu noveļat uz viņu!? Vīrietis kādu laika sprīdi padomājis atbild: - Kāda nekauņa, es viņu cenšos izglābt no apkaunojuma, bet šī vēl uz manis vainu uzvelt grib!
Tava kultūra ir tas, ko tu dari, kad Tevi neviens neredz ...
Lācītis jautā Zaķītim: -Zaķīt, kāpēc tev tik īsas ausis? -Tāpēc, ka esmu ļoti romantisks! -Kā tā? -Vakar gulēju zālītē un klausījos putnu dziesmas, tā aizklausījos, ka nedzirdēju pļaujmašīnu.
Tava kultūra ir tas, ko tu dari, kad Tevi neviens neredz ...
Bārā ienāk jauns, pašpārliecināts vīrietis un apsēžas blakus jaunai, skaistai sievietei. Viņš viņai ātri uzmet aci un tālāk vērš savu skatienu pret savu pulksteni. -Tava pavadone kavējas? Vaicāja sieviete. -Nē, es vienkārši iegādājos šo ,ļoti moderno, pulksteni un to testēju. Sievieti tas ļoti ieintriģē.. -Ļoti moderns, kas viņā ir tik īpašs? -Tas izmanto alfa viļņus, lai telepātiski ar mani sarunātos! -Ko tad tas tev tagad saka? -To, ka tev kājās nav biksīšu. Sieviete ķiķinot atbild: -Nu tad tas laikam ir salūzis, jo man ir biksītes.. -Sasodīts, laikam tiešām salūzis, vienmēr par stundu steidzas..
Ritens gar zem', pats gar zem', pill mut a zem' - viss zob a pa zem'..!!!
Kādu rītu, gatavojot brokastis, vīrs pieiet pie savas sievas, iekniebj tai dibenā, un saka: -Ja tu to padarītu stingrāku, mēs varētu tikt vaļā no tavām, augšdaļu regulējošajām, zeķubiksēm! Sievu tas aizvaino, bet viņa nolemj klusēt. Nākošajā rīta vīrs sievu pamodināja iekniebjot abās krūtīs. -Ja tu šīs padarītu stingrākas, mēs varētu tikt vaļā no tava krūštura. Viņa saprata, ka tas ir pāri klusēšanas robežai. Viņa apvēlas riņķī, iegrābās vīra kājstarpē un teica: -Ja tu to padarītu stingrāku, mēs varētu tikt vaļā no dārznieka un baseina tīrītāja.
Ritens gar zem', pats gar zem', pill mut a zem' - viss zob a pa zem'..!!!
.Pārītis gultā nodarbojas ar savu lietu… Pēkšņi klauvējiens pie durvīm – vīrs! Kā jau pieņemts, jaunais cilvēks aši metas skapī. Ienāk vīrs, aizdomīgs, sāk pārmeklēt istabu, tūlīt jau tiks līdz skapim. Skapī sēdošais jau gatavojas ļaunākajam, kad pēkšņi garām rāpojošais prusaks viņam saka: “Klau, zini, ir burvestība – parausti sevi aiz locekļa un pārvērtīsies par prusaku!” Kas cits izmisušajam atliek, viņš dara kā sacīts un skat – tiešam pārvēršas par prusaku. Vīrs atrauj skapja durvis, jaunais prusaks izrāpo nu skapja, izrāpo uz ielas, un nolemj pārvērsties atpakaļ par cilvēku. Parauj sevi aiz locekļa – nekas nenotiek. Parauj vēlreiz – atkal nekas! Rausta vēl, vēl, vēl… Te pēkšņi viņš izdzird balsi: “Jāni, nepietiek ka tu darba laikā guli, vēl piedevām arī onanē!”
Tava kultūra ir tas, ko tu dari, kad Tevi neviens neredz ...
Notiesātais izbēg no cietuma. Cietuma priekšnieks visur izsūta bēgļa fotogrāfijas: pretskatā, profils no labās puses, profils no kreisās. Nākamajā dienā no tuvākās mazpilsētas ziņo; - Fotogrāfijas saņēmām. Visi trīs noziedznieki nošauti aizturot.
Tava kultūra ir tas, ko tu dari, kad Tevi neviens neredz ...
