Anatolijs jūras līcī sīčus no laivas trenkā, vēlāk aizmīšos paskatīšos. Pie reizes varēs normāli nodžumīt. Tādā laikā tik pie ūdeņiem. Gribētos jau ezerā ielaisties, vai kur citur, bet vakarā atkal uz darbu
Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
Biju aizminies līdz Anatolijam. Kas tautas pludmalē! Nevienam nav jāstrādā? Tādi bari sen nebija manīti, bet sencis klusā vietiņā, kur neviena Kaut kādi sīči bija ķērušies ar, bet nekā nopietna. Es ar izlaidu goda apli ar senča laiviņu, kādas trīs reizes nopeldējos(jūrā pirmo reizi šogad), pasauļojos un abi devāmies prom. pavadīju senci līdz Mangaļsalas autobusa galiņam un pata minos mājās. Pie ūdens tomēr ir forši arī tādā karstā dienā! P.S. Tas, ko es visus šos gadus uzskatīju par nogrimušu kuģi, ir kaut kāds betona bloks, izskatās kaut kas līdzīgs piestātnei
Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
tak tas arī ir kuģis-tikai no betona. Pameklējot internetā uzzināju, ka šis ir betona kuģis un saucas "Lady Cotlin". Kuģis bija reģistrēts Zviedrijā. 1951.gada novembrī vedot sāls kravu uz Rīgu, stipras vētras laikā novirzījies no kursa un uzskrējis uz sēkļa. Saskaņā ar aculieciniekiem visa komanda bija stipri piedzērusies. Tādēļ kuģis aizgāja garām jūras vātiem gandrīz uz kilometru.un uzskrēja uz sēkļa ap 400 metriem no krasta. lai izglābtu komandu no pilsētas atbrauca militārās izlūkošanas nodaļa un aizveda komandu nezinamā virzienā. http://spoki.tvnet.lv/vesture/ko-tu-zini-par-so-kugi/391705 Sanāk, ka "Lady Cotlin", jeb vismaz to, kas no kuģa palicis pāri, var apskatīt jau vairāk nekā 60 gadus mūsu piekrastē, bet ar katru gadu vraku sāļais jūras ūdens bojā ar vien vairāk. Otrā pasaules kara gados bija diezgan grūtī pieejami dažādi materiāli un tāpēc kuģus taisīja no betona jeb precīzāk dzelzsbetona... http://spoki.tvnet.lv/foto-izlases/Betona-kugis/107358
Kapraci - paldies par info! Skolā kadreiz bija tāds priekšmets kā Novada macība, gan jau tur ar par to stāstīja, bet kaut kā piemirsies būs. Bet vispār - es betona kuģī negribētu kuģot
Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
biju cēsīs. nodzīvoju(nakšņoju) 4dienas 20m no gaujas, bet tā arī makšķeres neizvilku un gaujā kāju nepamērcēju. nostrādājos kā lops sory māri. par tevi neaizmiru, bet toč nekā šoreiz nesanāca izrauties copei.
Pavadiņa ir kā prezervatīvs. Bez - riskanti, bet baigais kaifs!
jutrix, vot, tas ir labais! man mutere ar tieši zvanīja, kamēr biju laivā ezerā. šī ar esot labi sagriezusi. vispār iesaku tagad vasarā salasīt ziemai. salasa, iztīra, sagriež cepamos gabaliņos (ne pārāk sīki, mazās vispār negriež), tad uz pannas sviestā ar sāli apcep, kamēr atsulojas un tad pārtikas kastītēs un saldētavā iekšā. ziemā izņem, atlaidina, apcep un ēd kā svaigas
Pavadiņa ir kā prezervatīvs. Bez - riskanti, bet baigais kaifs!
salasa, iztīra, sagriež cepamos gabaliņos (ne pārāk sīki, mazās vispār negriež), tad uz pannas sviestā ar sāli apcep, kamēr atsulojas un tad pārtikas kastītēs un saldētavā iekšā. ziemā izņem, atlaidina, apcep un ēd kā svaigas
Es pat nesaldēju - tauki saglabā tāpat arī pieliekamajā
Nezinu gan vai tas attiecas arī uz Latviju. 
