Zorro. Zemkopības ministrijā jau bij pirmā darba grupas sēde. šonedēļ būs otra. Jauno MN apspriesšana jau rit pilnā sparā. Beigs apspriest darba grupa, tad tie noteikumi nonāks pie ministriem. Tie tad ari izvērtēs pieņemt tādus kādi ir, vai atcelt.
Nu kā tad bez eksāmena! Un būs jākārto praktiskais eksāmens katrā veidā atsevišķi - špiningošana ar vobleri, ar rotiņu, ar šūpiņu, ziemas pikšķerēšana ar bļitku, balansieri, murmuli, vasaras - gruntene vulgaris, fīderis, pludiņš ar maču, bolonēzi, štekeri utt utt Tīkliniekiem tikai jāparāda, ka māk tīklu ielikt, un kad sanāk izvilkt.
Nu ja tam visam seko kaut kāda apliecība uz kuras bāzejas visadi bonusi, atlaides, priekšrocības, piem. cop veikalos, maksas ezeros utt... tad kapec ne, tads ekamens jau pats par sevi butu labs izaicinajums un papildinat zinanašanas nekad nav par velu... galvenais lai tam visam ir kaut kada jega pamatota un labumiņš ar kāds! Man vel galva jauna jāmācas kamer var! A vecie, nu nezinu... būs jau labi J0ni
Tad kurš tur bija Tavs apbežotājs, a nu ka tiekamies! :D Šodien tāda slapja riteņbraukšana sanāca, pa dienu Rīgā bik nobira ne šis, ne tas... tikai noķēzīja ričuku.
Ja paseko līdzi uzdotajiem jautājumiem citos portālos, tad tieši jauniešiem ir problēmas vismaz izlasīt MN.
Man atkal problema ir ar atcerēšanos, pāris lietas kuras varbūt nav tik primāras(ar kurām sakerties sanāk reti) un kad atkal gads riņķī sāc domāt ka tad īsti bij pēc noteikumiem un atkal eju palasīt.. Jāēd biezpiens laikam, kādreiz jau baigi šķīlu iekšā un atmiņ bij labāka, laikam jau palīdzēj!
Jāēd biezpiens laikam, kādreiz jau baigi šķīlu iekšā un atmiņ bij labāka, laikam jau palīdzēj! :D
Es kādreiz gandrīz uz biezpiena tik sēdēju, bija tik liela vēlme, ka gandrīz katru dienu pirku 2 paciņas, pa 200gr. Atmiņa kāda ir tāda ir, bet ja organisms ko prasa, tas jāņem iekšā. Man šovakaram organisms uzprasīja sieru, desu, alkoholisko kokteilīti, tēju ar upeņu garšu. Nu saldskābo maizīti arīdzen. Nez kas būs rīt?
Spriežot arī pēc iepriekšejiem komentiem vienu sastavdalu varu nojaust - % kokteilits Iešu ari uztaisit kokteilit tik bez %, saldejuma mmmm.... pie hokeja kā reiz būs laikā! Atvainojos, ka MN sadaļu piebārstiju ar biezpienu un saldējumu
- Miljons gadu te nekas nebija rakstīts, bet par laimi Ugunslapsa paroli un lietotājvārdu aizmirsusi nebija
Jautājums no vecas operas - ceļa malā ūdenskrātuve ar slūžām. Piederības / brīdinājuma zīmju nekādu gadus atpakaļ tur nebija, toties sastapām garām braucošu auto no kura izkāpa manāmi iereibis kulakus vicinošs onka kas bļāva par privātīpašumu. Toreiz jauni abi ar kolēģi bijām un satinām makšķeres pieklājīgi, tagad radās doma iemērkt kātu turpat vēlreiz (nekāda audzētava jau nu galīgi nav), toreiz pieklājīgi lūdzām uzlikt norādes par privātīpašumu un ka nebūtu žēl atstāt kādu latiņu par kātu pamērcēšanu. Protams, visticamāk izdarīts tas nav.
No juridiskā viedokļa, vai būtu vērts saukt pašvaldības policiju, ja atkal uzrodas agresīvais onka un nekādas norādes nav dotas? - tas pie nosacījuma ka mums papīri kārtībā un nav neatļautu zivju
Tā teikt, vai mums ir tiesības pieprasīt apliecinošus faktus par to ka tas ir privātīpašums ja nav izvietotas norādes, savādāk jau jebkurš var piebraukt un pateikt ka tas dīķis ir mans...
Zivis IR!
Ziņojumu laboja Red - Ceturtdiena, 17.09.2015, 23:58
Man šķiet, ka norādēm jābūt. Protams, netā var meklēt kam pieder kas, bet... No pieklājības viedokļa var ieiet tuvējās mājās un uzprasīt. Kādreiz jau noder laipni iepazīties ar vietējiem, pēcāk makšķerēt. Nu ja uzrodas agresīvi noskaņots indivīds, kurš veic darbības, kas var skart vai ietekmēt tavu veselību un dzīvību, tad jāsauc policaji. Cik saprotu no likumiem, pat tad, ja nejauši esi ticis privātīpašuma teritorijā, tad nevienam nav tiesību izteikt draudus, apdraudēt dzīvibu vai tml. Domāju, ka privātīpašniekam nav katram copmanim jāpierāda, ka zeme, dīķis, ezers... ir viņa īpašums. Ja nav norādes, jūs to nezināt. Tāpēc izvieto zīmes.
man liekas, ka ja tas ir privātīpašums, tad par tauvas joslām vari aizmirst
šito te lasot atcerējos bērnību. dzīvoju laukos daudzstāvenē un apkārtnē bija daudz dīķu (pārsvarā mazi, neviens nebija tāds, kam akmeni nevar pārmest pāri). tā nu mēs bērni staigājām apkārt ar bambusenēm un copējām pa visiem dīķiem. zivis pārsvarā ķērām priekam, ne pārtikai, jo karūsiņas pārsvarā ķērās mazas. gadījās, protams, arī kāda rupjāka, bet tas vairāk bija brīvā laika aizpildīšanas veids. pie vienas citas daudzstāvenes bija dīķis, kurā dzīvoja daudz karūsiņas. tas visiem bērniem bija zināms kā tāds aizliegtais auglis. jo kāds iedzīvotājs tuvu pensijai bija iedomājies, ka tas ir viņa. tā nu viņš visus vienmēr trieca prom. visi to zināja un ar to rēķinājās. jebkurā brīdī bija jābūt gatavam laisties prom. kā nāk vecis, tā sākas riņķa dancis apkārt dīķim un asākas vārdu apmaiņas vienā reizē, kad šķita, ka esam gana lieli, lai par sevi pastāvētu, nolēmām nemukt. jo sapratām, ka viņam uz šo dīķi nav nekādu tiesību. beidzās tas viss ar to, ka vienam šis dīķī iemeta riteni, man un vēl vienam atņēma makšķeres, bet no viena cita dabūja pa purnu un ar to arī viss beidzās. kaut kāds škandāls tur pēc tam bija, bet principā neviens uz to dīķi vairs negāja. bet tas bija laiks, kad mēs darbmācībā ēvelējām rādāmkokus, lai skolotāji ar tiem varētu mums sist pa mugurām. un neviens vecāks neko nevarēja iebilst. šodien gan domāju, ka tam vecim beigtos slikti, ja manu bērnu trenkātu ā un arī ziemā tas vecis neļāva tur slidot laikam slims bija.
Pavadiņa ir kā prezervatīvs. Bez - riskanti, bet baigais kaifs!
Tīkliniekiem tikai jāparāda, ka māk tīklu ielikt, un kad sanāk izvilkt. 
Nez kas būs rīt? 
vai aizgājis pie 
