Šis ir tāds baigi tricky, bet vairāk pievienošos urmaasam. Un ne tādēļ, ka man būtu kkas pret riteņbraukšanu, bet pret apstākļiem un to kādi ziemā ir ceļu stāvokļi. Riepas utt, tas viss ir skaisti, BET, šobrīd ir daudz ielas, kuras ir palikušas "šaurākas" sastumto sniega kupenu dēļ, kā rezultātā pa ielu braucošs riteņbraucējs, autovadītājam ielu sašaurina tik daudz, ka droši pabraukt garām riteņbraucējam, nenotaranējot pretējo joslu ir neiespējami, nākas dot pa bremzēm, kas nebūt nav feini. Īpaši ar šito saskāros, kur ir bruģis (lasi grubuļaina slidotava). Un nedod Dievs, ja šādi braucošu riteņbraucēju pašu sametīs un attapsies vēkšpēdus, brīdī kad ir intensīva satiksme. Man nekas nav pret riteņbraucējiem, bet nu sniegotos laikapstākļos laikam tiešām uz ielām man viņus nepatīk redzēt (nerunāju par ietvēm vtml vietām, kur viņi satiksmi nekādi netraucē)
Ritens gar zem', pats gar zem', pill mut a zem' - viss zob a pa zem'..!!!
(nerunāju par ietvēm vtml vietām, kur viņi satiksmi nekādi netraucē)
Tieši tā. Ja urlakovieši vēl izdomās dēļ vellapēdu minējiem sašaurināt brīvībeni, tad sory. Vienu laiku jau bij par šo jautājiens pacēlies. Autiņus ielas malā novietot nedrīkst, jo traucējot sabiedriskajiem, bet vellapēdu celiņš tam netraucēšot! Nu i napig tādu politiku.
Vot tās velojoslas uz braucamās daļas Rīgas centrā, man ar nepatīk! Kaut arī pats esmu aktīvs riteņbraucējs pavasara-rudens sezonā. Tā vietā, lai celtu jaunus veloceliņus, samazina braucamo daļu jau tā sliktajiem ceļiem
Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
es esmu vairāk auto braucējs nekā riteņbraucējs. vasarā man patīk ar ričuku pabraukt, bet kad paliek vēss, tad gan vairs nē. mana pieredze uz ceļiem ir tāda, ka ĻOTI daudz vairāk kaitina šausmīgi daudz debili autovadītāji. īpaši grūti iet ar pagriezienu rādīšanu. ieslēdz pagriezienu post factum, vai neieslēdz vispār... kaitinošu velosipēdistu pat neatceros. sevišķi ziemas periodā.
Pavadiņa ir kā prezervatīvs. Bez - riskanti, bet baigais kaifs!
Nu re,maza diskusija izcēlās. Arī labi. Es, protams, cenšos pa ielām nebraukt. Neesmu velokurjers (tie mauc uz nebēdu pa visām ielām). Braucu pa veloceliņiem, ietvēm, kas nav tīrītas, pa parkiem utt...nu bet ir daži ielu posmi, kur tomēr izbraucu uz braucamās daļas, jo praktiski nav variantu... Rādu pat pagriezienus ar izstieptu roku... nu ir tie autobraucēji (daži, protams) idioti.. rādu pagriezienu, bet vng nomočīs pusmetru priekšā... un noliks pa mēmajiem. Bet ir jau labi. Tā ka jāsadzīvo vien būs.
Trolejbusiem ir izteikts ieradums apdzīt 20m pirms pieturas un nogriezt ceļu tā, ka jālec uz ietves ar visu velo, jo vienkārši nepaliek variantu!
Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
Trolejbusiem ir izteikts ieradums apdzīt 20m pirms pieturas un nogriezt ceļu tā, ka jālec uz ietves ar visu velo
O jā! Nebraucu bieži ar velo, bet cik sanāk centrā pabraukt, tik gandrīz vienmēr sabiedriskais nokantē. Ļoti svarīgi ir apdzīt pirms pašas pieturas un uzreiz nogriezt ceļu, braucot pieturā! Vienreiz piebraucu un ar vadītāju arī padiskutēju augstos toņos. Starp citu, tas neattiecas uz velo - Rīgā Kr. Valdemāra ielā trolejbusi arī brauc tā, lai tiem netiek garām. Nezinu kas par kaiti tiem vadītājiem. Reāli brauc pa vidu, lai nevar ne apdzīt, ne apsteigt un divas joslas velkās ai trolejbusa, kamēr tas iebrauc pieturā. Rodas sajūta, ka to dara speciāli. Vai nu tur strādā pilnīgi ku-kū!
Ar to valdemāreni ar ir kā ir, un no vienas puses troļļuka vadītājus var saprast, jo pēc būtības tur tiešām ir tikai viena josla, tikai tas ka korķu laikos vadītāji uztaisa divas, jo "it kā" vietas pietiek. Un trolejbuss tomēr ir liels un nu negrib viņi čakarēties un saukt policijas/rakstīt saskaņotos, par ar spoguļiem noskrāpētiem sāniem utt. Tāpēc pieiet lietai vienkāršāk. Un domāju pats stādies priekšā, ja ar tāds noskrāpēts trolejbuss stāvētu malā un gaidītu kamēr tiek sastādīts protokols, kas tajā brīdī notiktu ar satiksmi.Pa valdemāreni pats braucu baigi bieži un ne reti gadās situācijas, ka kāds pretējā joslā ir drusku pāri līnijai, tas kas pa labi no tevis nav tik tuvu apmalei, kā varētu un tad gadās tā, ka bez maz aizver acis un ceri, ka ierakstīsies tajos milimetros starp spoguļiem.
Ritens gar zem', pats gar zem', pill mut a zem' - viss zob a pa zem'..!!!
Pa valdemāreni pats braucu baigi bieži un ne reti gadās situācijas, ka kāds pretējā joslā ir drusku pāri līnijai, tas kas pa labi no tevis nav tik tuvu apmalei, kā varētu un tad gadās tā, ka bez maz aizver acis un ceri, ka ierakstīsies tajos milimetros starp spoguļiem.
šitais diezgan precīzi esmu vienu spoguli tā iznīcinājis sievas mātes mašīnai pirms gadiem desmit vismaz labi, ka bija pilni šroti ar tādiem pa niecīgām naudiņām
Pavadiņa ir kā prezervatīvs. Bez - riskanti, bet baigais kaifs!
Ar to valdemāreni ar ir kā ir, un no vienas puses troļļuka vadītājus var saprast, jo pēc būtības tur tiešām ir tikai viena josla, tikai tas ka korķu laikos vadītāji uztaisa divas, jo "it kā" vietas pietiek.
Piekrītu Zivniekam. Tā iela token ir ar vienu joslu kādreiz domāta. Nu neviens neparedzēja vēl velosipēdistus. Tā ka pa to ielu braucu tik mazu gabaliņu, kas nevienam netraucē. Man Rimčikā jāieskrien, kas tur pa vidu un pret kalnu. Lai fiksāk uzbrauktu griežu no ielas braucamās daļas, tad sanāk autiņa ātrumā tos nepilnus 100 m uzmīt. Jā Valdemārene nav priekš riteņotājiem. Nu ja neskaita ietves. Tās ir labi plašas abās pusēs, lēnām starp gājējiem var rullēt. Nesaprotu tos idiovellapēdistus, kas brauc ar melnu riteni tumsā, melnā apģērbā, bez lukturiem. Es šos pamanu pēdējā brīdī, labi, ka pats esmu redzams.
O jā! Nebraucu bieži ar velo, bet cik sanāk centrā pabraukt, tik gandrīz vienmēr sabiedriskais nokantē. Ļoti svarīgi ir apdzīt pirms pašas pieturas un uzreiz nogriezt ceļu, braucot pieturā!
Es tomēr novācos no Brīvībenes (pie Matīsa ielas virzienā uz centru) tur tās pieturas viena aiz otras. Labāk lēni un redzami pa ietvi. Tālāk jau gar teātri un uz Skolas ielas veloceliņu. Un jāpasaka paldies, ja gājējs tevi palaiž. Vienmēr laipni.
Ērti. Neko pielikt Tikai jāiemācās lēkt pāri barjerām...
Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
Šitais ir LAAABS. Visas pretenzijas par satiksmes organizēšanu nosūtiet urlakoviešiem. Runājot par pārējo-troļuki mani galīgi netraucē, nu reizēm :D, bet kā redzu Bārdiņš rajončiku manā pusē ir iecienījis.