feini gāja...lai arī ruduļi nebija diez ko atsaucīgi,tad pārmetāmies no ruduļiem uz citām fišiņām, bet ašukus un raudas gan varēja pielasīt cik vēlme...bet kas pa laiciņu bija...no ledus nokāpām ap 17:30, visu dienu varēja bez cepures, bez jakas operēt... vienīgi ledus maita slīzdīgs, vienu reizi es arī paspēju uz acīm nolikties ar visu kasti...elkonis cietis, bet pa lielam jau viss feini
Ritens gar zem', pats gar zem', pill mut a zem' - viss zob a pa zem'..!!!
nu sveiki.piedodiet ka tik ilgi nedevu dzīvības pazīmes.tādad pēdējo nedēļu aktīvi pavadīju uz ezera.iebarodams un makškerēdams bet nekādu dižo plaužu lomu nēsmu guvis.vispār pēc mana vērtējuma pēdējā laikā zivis baigi kūtras kļuvušas un negrib nonākt ledus virspusē.satiku uz ezera draugu arī tas teica ka nekādu dižo lomu nēsot.decembra sākumā esot izvilcis 500g plaudi un pagaidām arī nekādu ievērojamu plaužu nav.nu jāgaida kad būs + grādi tad varbūt man sāksies plaužu labā cope.kā viens vecs makškernieks teica ka plaudis labi keras uz pēdējā ledus kad pie krastiem vairs ledus nav...
Svēiks visiem! Bīju prom, bet tomer ar slimu muguru devos uz Dzirezeru, mans čoms Juris sestdien bija ķeris labus asarus ar bļitku, 16 galvas no 150 līdz 250 vel 25 palaisti. Man bīja bikīt sliktāk, bet vajag teikt ka es biju slinks un vēli atbraucis 8-00, vajag sakt ķert no 6-30, 8 galvas no 120~ 200 gr. Pagaidām bez bildēm.
Nu tad tā,lieki teikt ka ļoti ,ļoti lēnām tuvojoties ziemas sezonas izskaņai nebūtu vēlēšanās mest visus darbus pie malas un aizšaut ieelpot svaigu vai ne tik svaigu ozonu un uzņemt kādu lieku D vitamīnu.Šur tur pabūts,plus- mīnus situācija skaidra,tik īpašu vēlmju un ideju nav,skaidrs tik viens gribētos kādu ašuku patrenkāt.Viena blice šturmē pļaņčkas ne tik tuvu no galvenās pils sētas,otra vēl bik tālāk.Es ar vēl vienu kompanjonu šepat pie sētas vien paliksim.Skaidrs ka vienam galam galā ir vēl viens gals,kas iesaka virzienu un stāsta ka kaut kas netālu upē kust.Nu ļooooti sen šajos ūdeņos nav būts cik atceros reljefs ar bija interesants,kāpēc gan ne.Tā arī daram .Tākā tālu nekur nav jāskrien,jau pēc dažām minūtēm jau ripinām pār tiltu.Neskatoties,ka ir svētdiena, cilvēku uz upes nav daudz.Tuvojamies gala mērķim....................O,BANA.....,šitāds kolchozs....,ja šito čomam gals bija ieteicis par copes vietu,tad šams savu galu var piesist Mežciemā pie afišu staba.Minūtes rit, kau kur lekt pēdīgā brīdī ar nav vēlme,plašumu ar pietiek.Tad raušmies uz ledus un borējam,dziļums nav ne mazs,ne liels,tepat pavidu kaučkur ir. Caurumi ir,bet zivju nav,nemana ka kolckozā arī būtu sevišķa aktivitāte,nekustīgais vērotāja stāvs jau no CCCP laikiem atpazīstamajā dzelzceļnieku uniformā veselu pustundu vērodams nostāvējis kājās secina,ka laikam tomēr būs jāsāk darboties pašam un "na haļavu" nekas nespīd. Kolēga vienu ašuku 80gr vērtē tomēr noķer,man ne cops,noskatu vietu ,kur varētu būt ineresantāks reljefs.Reljefs ir,zivju nav,beigu beigās tomēr vienu zupenieku noķeru un sagaidu vienu vārgulīgu copīti.Nolemju doties tomēr dziļākos ūdeņos ,varbūt kāda atstraumīte atmetīs kādu kārnu dividendi.Dividende tiek arī izsniegta. Uz šāda fona toč pēdējo reizi copēju vismaz 10 gadus atpakaļ....
Kolēga neskatoties,ka ir sadzenājis piecus ašukus pārceļas netālu no manis un uzsāk cīniņu ar ķīšu armiju,līdz no mugurpuses piezogas maniaks un šams ir spiests mukt gan ķīšiem,gan no maniaka.Apurbējs tas nevarēja būt,jo loģiski domājot,apurbēju ķīši nebūtu interesejuši.Šeku reku uzraujos uz āliņģa ,kas izsniedz vēl trīs strīpainas dividendes.Man par lielām šausmām maniaks ieņem vietu man aiz muguras. Pametot aci kolchoza virzienā pamanu nākam glābējus pašvaldības polismeņu paskatā.Lieki teikt ka polismeņi prasa kartes un kaut kādus dokumentus.Man palūdz atvērt kasti...Vai man žēl.Ieraudzijis,ka manā kastes bardakā pat ķīsis aplauztu spuras,izdveš-EH,atmet ar roku,paprasa cik biezs ļadus un dodas sava koļēgas virzienā,kas mēģina atrisināt dilemmu par āķu veidu šķērtsbļitkai ar kādu citu bļitkotāju.Pie kopsaucēja nenonāk,par maniaku arī galīgi aizmirsuši un man ir ļoti ,ļoti bail.Čoms pārceļas uz saviem vecajiem āliņģiem.Man par lielu atvieglojumu maniaks arī dodas kolchoza virzienā.Palieku teju viens,ja neskaita vēl vienu copmani,bet mēs viens par otru absolūti neinteresējamies.Klusums,saurbju jaunus ālinģus,apsēžos uz kastes.......pļac,prieki bija īsi,no kolchoza atdalās veseli trīs maniaki un nāk taisni manā virzienā.Tak ne apurbēji,šamie tak nelāčotu puskilometru lai apurbtu mani triju ašuku dēļ.Fu....,tomēr apurbēji jo sasēžas man priekšā pa maniem vecajiem caurumiem.Ceļos kājās un dodos kolchoza virzienā,lai citiem tik tāļu nav jāiet.Rīta un bariņš jaunu āliņģu nes vien trīs zupņikus.Kolēgam ar pašvaki, pirms viņa esošais Sensejs gan kaučko rupāku vilcis.Kolchozs jau tā visulaiku lēnām bīdijies kolēgas virzienā,taču Senseja atpazīstamības dēļ bīdās pastiprināti.Sensejam ar Junioru dodoties prom kolēga paliek par pēdīgo robežu un lai netiktu sabradats pārceļas pie manis.Laikrādis rāda jau 14padsmit,nolemjam tomēr papētīt upes plašumus labu gabalu tāļāk no kolchoza.Pirmie āliņģi uzrāda gan straumīti,gan arī krasu reljefu.Jau biju eksperimentējis ar mazu āķīti virs mormiškas pavadiņā,bet bez rezultātiem,straumīte lielāka,tādēļ uzssienu rupāku mormišku lejā un pavadiņā spizdīgu mikro mormišku.Rezultats neizpaliek viens zupniks un viens 80nieks.Atrodu bedrīti,soļoju dauzot ar mormišku pa grunti.Kaučkas pietur,piecērtu...ir kas maktenāks,bet nosprūk.Mikro mormene noslaucīta,uzlieku tārpeļus un laižu lejā...ir,atkal nosprūk.Atkal uzlieku tārpeļus,pāris pacēlieni...ir.Ho, zemmēra vimbiņa,ašais foto un atpakaļ āliņģī. Nākamais ar asti pa priekšu ne bez pūlēm ar spuru turoties āliņģa malās iznāk ašuks prekš šodienas krupņiks-varbūt pat velk aš 150gramus Āliņģis katrā laidienā dāvā te kādu strīpaini,kaut nelielu,te kādu raudeli,te kādu mazbreksīti,līdz notika TAS....nez kurš to betona tumsas pili nodēvējis par gaismas pili. Palika tumšs un auksts.Cope arī pierima. Devāmies vien mājup.Par lomu-"ņegusto,no i ņepusto" Viedi vārdi,ka ķērās vakar un ķersies rīt. Vērojot kolchozu radās nojausma,ka tas pasāciens vien ir veselas disertācijas vērts
