Atkal jau kādu laiciņu nebiju neko rakstījis, bet tas tāpēc, ka ūdeņus
joprojām klāj ledus, bet es ar zemledus makšķerēšanu nenodarbojos tik
bieži, kā laikā, kad ūdeņi ir vaļēji. Toties tagad radās iespēja
uzrakstīt par tādu lietu, kā lucīšu ķeršana Rīgas jūras līcī no ledus.
Jau kādu laiciņu atpakaļ dzirdēju, ka līcī ķerot lucīšus, ziņas pienāca
no vairākām vietām, bet visvairāk no Saulkrastu puses. Es nekad agrāk
lucīšus nebiju makšķerējis un arī ziemā jūrā nekad nebiju ķēris, bet
nolēmām ar senci aizbraukt un pamēģināt to padarīšanu. Citi
līdzbraucēji neatradās, tāpēc braucām divatā. Pirms braukšanas
noprasīju cilvēkam, kurš tur jau bija bijis uz ko un kā tos ķer un
devāmies turp. Izkāpjot no mašīnas bija šaubas, vai vispār jūrā ledus
ir pietiekami biezs, bet ledus bija pietiekami normāls un bija arī
makšķernieki, kas bija laba pazīme. Pašos Saulkrastos gan makšķernieku
bija maz, liela makšķernieku koncentrācija bija no Saulkrastiem uz
Zvejniekciema pusi, jo tur ir akmeņaina gultne, bet man barā makšķerēt
nepatīk, tāpēc izvēlējāmies palikt tepat. Apskatījāmies cik tālu no
krasta ķer citi copmaņi un izvēlējāmies mūsuprāt pieņemamu vietu, katrs
izurbām pa diviem āliņģiem un sākām makšķerēt.
Pēc viena cilvēka
sniegtās informācijas mēs arī piebarojām ar vārītiem šķeltajiem
zirņiem. Vai tas palīdzēja es nezinu, bet tas arī nekaitēja copei. Cope
nebija pārāk aktīva, bet pietiekama. Jāeksperimentē gan bija uz ko ņem.
Vislabāk man ņēma uz šitādu krievu laiku mormišku, kurai gan vēlāk
notrūka āķis. Bet vispār copēja uz daudz ko - uz mazajām mormiškām, uz
lielākām mormiškām, uz mazajām bļitkiņām un sencim copēja arī uz
parastiem āķiem ar svinu. Par ēsmu likām motiļus un mušu kāpurus. Mušu
kāpuri gan mums bija kaut kādu krāsoti, tādus nebiju redzējis, bet
ķērās uz tiem labi. Sencis dažus lucīšus noķēra arī uz salakas filejas
gabaliņu. Tos viņš bija sagatavojis, ja nu ķertos stintes. Cope bija
pietiekami aktīva līdz 15:00, tad palika arvien švakāka. Vai nu tāpēc,
ka beidzās ar ko iebarot, vai tāpēc, ka uz to laiku lucīši maina savu
atrašanās vietu, es nezinu. Zinātāji saka, ka uz vakaru cope paliek
labāka...var jau būt, bet mums nebija vēlme gaidīt vakaru, piedevām
loms jau bija gana labs un mēs ap 16:00 copi beidzām.
Īstenībā lucīšu cope ir ļoti interesanta un aizraujoša. Vismaz mēs ar
senci palikām ļoti apmierināti un iespējams, ka nākamnedēļ aizbrauksim
vēlreiz. Protams nekādi monstri neķerās un nekāda spēkošanās nesanāk,
nav arī tā, kā spēj tik vilkt, bet tāpat lucīšu cope ir ļoti
interesanta.
Vēl varu piebilst, ka cepts lucītis ir ļoti garšīgs un vēlāk apliets ar
tomātu pastu un uztaisīts marinādē - vispār super! Par to varu teikt
šādus vārdus - pārbaudīts praksē, apstiprinājies!
Nu ko, ne asakas visiem un, ja brauksiet lucīšos, tad iesaku mazākos
laist vaļā un sekot līdz loma daudzumam. Neķeriet vairāk, kā paši
varēsiet izlietot. Nobeigumā lomu foto un te var aplūkot arī video - http://www.youtube.com/watch?v=jsDK1TuzkgY
Atā!
Davi - auklas resnumam nav nozīmes, ķerās gan uz resnu, gan tievu un tievo pārraut nevar. Ķerās uz mormiškām gan lielām, gan mazām, uz bļitkām nemēģināju. Iespējams, ka arī ķerās.
SĀKUMS
FORUMS
RAKSTI
BLOGI
INTERVIJAS
KONTAKTI
ZIEDOJUMI
RECEPTES
LIETOTĀJU FOTO
COPES KOMANDA
MAKŠĶ. NOTEIKUMI
0
