Kā nu tur bija, kā nu nebija, bet Vītauts Pēterovičs bija uzaicināts uz kādu kopīgu makšķernieku saietu. Vītautu bija uzaicinājis Viestards Prastafiļovs. Saiets solījās būt interesants, bija paredzēta kopīga makšķerēšana, pasēdēšana pie ugunskura, stāstu stāstīšana. Ezers arī it kā zivīm bagāts, tātad pastāvēja iespēja tikt pie laba zivju loma. Kompānija arī solījās būt labu labā, jo bez vecā drauga Viestarda Prastafiļova uz saietu taisījās arī Ihtiandrs Ragnesis, Zjama Gurovičs, Teofils Kokgrauzis un citi. Visu nedēļu Vītauts nevarēja normāli pastrādāt, jo ar nepacietību gaidīja nedēļas nogali, lai varētu piedalīties makšķernieku saietā. Tā ar lielām mokām, beidzot bija pienākusi piektdiena. Tas nozīmēja tikai vienu - šodien beidzot sāksies ilgi gaidītais pasākums! Vītauts Pēterovičs no rīta bija labā noskaņojumā, vēl jo vairāk tāpēc, ka šodien bija dabūjis brīvu dienu. Vītauts sēdēja pie galda, brokastoja un lasīja rīta avīzi. Jau bija ticis līdz kriminālhronikai un uzzināja, ka pilsonis A vakar pie centrāltirgus pilsonim O ir atņēmis vienu latu, piedraudot fiziski izrēķināties, ja lats netiks izsniegts. Te iezvanījās telefons! Tālruņa skaļrunī atskanēja lustīga Ihtiandra Ragneša balss - Čau! Nu tu jau gatavs? Mēs ar Zjamu jau esam savākušies un tūlīt būsim pie tevis! Un tālāk atskanēja - pī, pī, pī.....saruna bija beigusies. Vītautam gandrīz izkrita no rokām tējas krūze. Viņš vēl nebija gatavs pasākumam, kuru bija tik ilgi un ar nepacietību gaidījis. Vītauts Pēterovičs ātri pabeidza ieturēt rīta maltīti, noskuvās un sāka krāmēt mantas. Uztraukumam un steigai nebija pamata, jo mantas Vītauts savāca ātri un jau pēc nepilnām divdeszmit minūtēm bija gatavs doties piedzūvojumu meklējumos. Pie durvīm atskanēja zvans. Vītauts atvēra durvis un uz sliekšņa ieraudzīja Ihtiandru Ragnesi un Zjamu Guroviču. No abiem nāca tāds kā pazīstams aromāts, bet sākumā Vītauts nodomāja, ka ir kļūdījies. Jo tas taču nevar būt, ka abi draugi jau no paša rīta būtu lietojuši cepumus. Vītauts aicināja abus draugus istabā un piedāvāja tēju. Vītauts nepaspēja pat ko iebilst, kad Zjama ar veiklu rokas kustību galdā uzlika lielu stikla pudeli ar sarkanu dzērienu. -Iedod glāzes! Pasīja Zjama. Vītauts liekus jautājumus neuzdeva uzlika uz galda trīs glāzes. Zjama tās veikli piepīldīja ar sarkano šķidrumu un pateica tik vienu vārdu: "Priekā!" Visi trīs draugi pacēla glāzes. Mmm, dikti gards. Vītauts prasa Zjamam: -Klau, kas tā par dziru? Dikti garšīga. -Tas ir uzlējums no laukiem. Taisīts uz jāņogām un zemenēm. 100% dabīga manta. Atbildēja Zjama. Ihtiadrs piebalsoja: -Jā, šī tiešām ir vareni laba manta. Vītauts sāka interesēties cikos tad ir paredzēta braukšana un vai būtu prātīgi tagad to vareni labo mantu sākt tukšot. Izrādās, ka viņiem visiem atbrauks pakaļ busiņš, ko sarunājis ir Teofils Kokgrauzis. Pie stūres būšot kāds Teofila kolēģis un Viestards arī jau būšot pie viņiem busā. A Zjamas un Ihtiadra mantas pārkrāmēs no Zjamas mašīnas, kad piebrauks busiņš. Bet busiņš vēl jāgaida kādas pāris stundas. Nu ja jāgaida, tad jāgaida. Draugi salēja brīnumgardo dziru un sāka kalt plānus kā un uz ko makšķerēs. Zjama zināja stāstīt, ka pagājušās nedēļas nogalē viens viņa paziņa tajā ezerā esot dabūjis stabilu astoņnieci un pāris kilogramīgus asarus. Ihtiandrs savukārt teicās, ka tur bez loma neesot iespējams palikt. Sarunas ritēja raiti un tikpat raiti tukšojās gardā dzēriena pudele. Vītauts, lai nenoreibtu, aizgāja uz virtuvi un sagrieza uzkožamo. Atnākot no virtuves, Vītautu gaidīja pārsteigums. Galdā bija parādījusies jauna pudele. Vītauts jau sāka baidīties, jo zināma pieredze jau viņam šajā sakarā bija bijusi. Par laimi drīz iezvanījās telefons un no tā atskanēja Viestarda balss: - Kāpjat lejā, mēs esam klāt! Trīs draugi ātri vien bija lejā, pārkrāmēja mantas, iepazinās ar šoferi un vēl vienu kolēģi un devas ceļā. Beidzot. Beidzot Vītauts devās ilgi gaidītajā braucienā. Pa ceļam tika piestāts vairākas reizes un katrā reizē busiņš tika papildināts ar cepumu krājumiem. Vītauts gan tam nepievērsa nekādu uzmanību, jo domās jau bija pie ezera un vilka ārā savu sapņu zivi. Ilgs, vai neilgs laiks pagāja, bet draugu kompānija beidzot tuvojās ezeram. Vītautam pat aizrāvās elpa. Cik ilgi un ar kādu nepacietību viņš bija šo mirkli gaidījis! Priekšā jau bija pāris mašīnas ar makšķerniekiem un bija uzslietas jau divas teltis. Vītauts ātri ar visiem iepazinās un arī uzslēja telti. Zjama ar Ihtiandru darīja to pašu. Viestards teicās, ka palikšot busiņā, bet pārējie līdzbraucēji arī sāka darboties ap telts uzsliešanu. Ārā vēl bija gaišs, bet drīz jau sāks tumst, tāpēc tika nolemts, ka laivas šovakar netiks gatavotas un, ka labāk ir saklāt galdu, ap kuru uzreiz sāka rasties visi sabraukušie. Galds sāka pildīties ar visādiem labumiem. Drīz jau izskatījās kā riktīgās karaliskās dzīrēs. Kas tik tur uz galda nebija! lai arī Vītauts jau bija labi iestiprinājies, tomēr viņš aizgāja līdz busiņam un paņēma grunteni. Ejot uz busiņu, Vītauts piefiksēja, ka mašīnas jau ir krietni vairāk, nekā bija, kad viņi atbrauca. Vītauts sasprindzinājās un sāka skatīties apkārt. Tik tiešām, arī cilvēku nu jau ir krietni vairāk. Tas nav svarīgi, svarīgi ir copēt. Ar tādu apņemšanos Vītauts tuvojās ezeram. Drīz vien gruntene jau bija gatava, ēsma bija uzlikta un Vītauts izdarīja pirmo metienu. Tad viņš salika saliekamo krēslu un apsēdās. Viņš gaidīja copi. Cik ilgi to viņš gaidīja, nav zināms, bet drīz vien Vītauts atkal attapās pie galda. Tālāk jau Vītautam savākt visus notikumus vienā veselā bija ļoti lielas grūtības. Viņš atcerās, ka makšķernieki viens pēc otra gāja pa savām teltīm. Viestards un Teofils arī jau bija aizgājuši gulēt. Arī Ihtiandrs drīz vien pazuda. Zjama gan vēl sēdēja tepat. Tālāk atkal bilde kopā nelīmējās, tikvien Vītauts atcerējās, ka bija kaut kāda riņķa deja pie ugunskura, un viņa kājas nez kādā veidā bija slapjas. Ūdens žļurktēja zābakos. Nākamā bilde, ko Vītauts atcerējās, ka jau ir rīts un visi pamazām dodās ūdeņos. Kur ar laivu, kur no krasta, bet no apmešanās vietas visi pazūd. Vītauts ar Zjamu arī nolēma, ka jādodās copēt. Bija zināmas grūtības piepūst laivu, bet tas tomēr izdevās un abi draugi paņēma spiningus un devās iekšā ezerā. Kā tur gadījās, kā nu ne, bet laivai salūza viens airis. Un kā par spīti arī vējš sāka pūst uin dzīt laivu prom no apmešanās vietas. Kaut kā nebūt Vītautam un Zjamam tomēr izdevās pieairēties pie krasta niedrēm. Tad gar tām viņi kaut kā pievilka laivu līdz apmetnei. Tālāk Vītauts atkal neko neatcerās, bet nākamā bilde jau ir vakars. Vītauts jau ir žirgts, spēj sakarīgi domāt un domas ir par copi, kuru rīt varēs izbaudīt. Bet tālāk seko kaut kāda mistika un Vītauts atkal sēž pie galda. Un atkal ir rīts. Atkal grūtības ar pārvietošanos. Nākamā bilde - visi vācās projām un taisās uz mājām. Vītautam galva šķiet gluži kā spainis un nav ne mazākā sajēga kas notiek. Pat parunāt ir grūti. Kā viņš tika mājās, viņš īsti neatcerās, bet nākamajā rītā sieva bija dusmīga kā pūķis un galva bija tik milzīga, ka nelīda pat caur durvīm. Par laimi šefs izrādījās saprotošs un Vītautam uz darbu nebija jāiet. Visu dienu Vītauts nevarēja atrast sev mieru un visādi pūlējās salīmēt notikumu virkni, bet tas viņam neizdevās. Bet viņam priekšā bija lietas, kas atgādināja par salidojuma esamību - salauzts airis, piesmeltie zābaki, pārlauztais spinings un mānekļu kastīte, kurā tagad bija uz pusi mazāk mānekļu. Nu jau ir pagājis krietns laiciņš pēc saieta, bet Vītauts joprojām īsti nav ticis skaidrībā kas toreiz notika. Bet runājot ar Zjamu, Viestardu, Ihtiandru un Teofilu viņi, visi kā viens, apgalva, ka saiets esot bijis uz goda un arī labi lomi neesot izpalikuši. Vītautam bija kauns. Bija kauns par sevi. Viņš taču nebija nekāds žūpa un kā kaut kas tāds varēja atgadīties. Diemžēl jautājumu bija vairāk kā atbilžu un šis notikums Vītautam tagad kalpo kā laba mācība. Ko tādu atkārtot Vītauts nav gatavs. Ne morāli, ne fiziski. Vītautam Pēterovičam bija vēl daudz un dažādi piedzīvojumi, bet par tiem kaut kad vēlāk.
Arvi - nu tā varētu būt. Šoreiz Vītauta piedzīvojumiem par pamatu tika ņemts viena cita makšķernieka piedzīvojums Tikai Vītautam viss notika savādāk, tikai viņam raksturīgā manierē
SĀKUMS
FORUMS
RAKSTI
BLOGI
INTERVIJAS
KONTAKTI
ZIEDOJUMI
RECEPTES
LIETOTĀJU FOTO
COPES KOMANDA
MAKŠĶ. NOTEIKUMI
0
