Vēžu hronikas. I daļa. Vēžošana mūsu kaimiņvalstīs - Vēžošana - Rakstu katalogs

Sveicināti vēžotāji, makšķernieki, kā arī visi citi mūsu lapas rakstu lasītāji. Brīdī, kad vēl notiek diskusijas par jaunajiem makšķerēšanas noteikumiem, kuros beidzot ceram ieraudzīt pozitīvas izmaiņas sakarā ar vēžošanu Latvijā, salīdzinājumā ar iepriekšējo noteikumu redakciju, piedāvāju Jums pirmo rakstu no manas jaunās rakstu sērijas. Šajā rakstā atspoguļošu mūsu kaimiņvalstu likumdošanas un citas īpatnības, attiecībā uz vēžošanu. Šo nelielo pētījumu esmu veicis 2011. gada beigās un 2012. gada sākumā un tas zināmā mērā ir izmantots par pamatu pamattēžu attiecībā uz vēžiem un vēžošanu, kas būtu iestrādājamas arī mūsu jaunajos Makšķerēšanas noteikumos, definēšanai. Rakstā ir dots īss ieskats( kopsavilkums) šajā pētījumā. Ceru, ka raksta izlasīšana raisīs interesi, kā arī novedīs Jūs pie konkrētiem secinājumiem par rakstā apskatāmo tematiku.

Vēžošana Baltkrievijā

Vēžošanas likumdošanas īpatnību apskatu kaimiņzemēs sākšu ar Baltkrieviju, jo man šīs Valsts normatīvie akti, kas saistīti ar vēžošanu, simpatizē visvairāk. Taču tas ir tikai mans personīgais viedoklis...
    Šaurspīļu vēžu ķeršanas sezona Baltkrievijā sākas 16 jūlijā un beidzas 14 oktobrī.
   Zvejniecības un makšķerēšanas noteikumi, kuri tajā skaitā reglamentē arī vēžu ķeršanu, atļauj noķert un paturēt ne vairāk par 30 vēžiem uz vienu cilvēku diennaktī (Baltkrievijas Republikas makšķerēšanas /amatierzvejas noteikumu 16.p.). Atļautais paturamo šaurspīļu vēžu izmērs ir 9 cm. Vēžu garumu nosaka mērot no acu līnijas līdz astes plāksnīšu galam (Baltkrievijas Republikas makšķerēšanas /amatierzvejas noteikumu 13.p.).
   Tomēr saskaņā ar „zvejas un zivsaimniecības noteikumu” 126. punktu, ķerot vēžus, amatierzvejas gadījumā, ir atļauta arī tādu vēžu ķeršana, kas nav sasnieguši atļauto izmēru, ja to kopapjoms sastāda ne vairāk kā 20% no kopējā vēžu loma.
    Vēžus drīkst ķert tikai ar vēžošanas rīkiem – to konstrukcija noteikumos nav reglamentēta. Tomēr saskaņā ar punkta 134.2. punktu vēžu amatierzvejai viens vēžotājs drīkst izmantot ne vairāk kā 3 vēžošanas rīkus ar ieejas diametru līdz 70cm (ja tas ir krītiņš, tad attiecīgi tā diametrs nedrīkst būt lielāks par 70cm) un ar linuma acu izmēru ne mazāku par 22 mm. Tāds pats definējums ir iestrādāts arī „makšķerēšanas /amatierzvejas noteikumos”. Populārā vēžu ķeršana ar rokām noteikumos nav minēta starp atļautajiem vēžu ieguves veidiem, tāpēc tiek uzskatīta par nelikumīgu. Kategoriski aizliegta ir arī vēžu ieguve, izmantojot aizciršanas metodi (134.3.p).
   Jāatceras arī tas, ka tuvākais šaurspīļu vēža radinieks – platspīļu vēzis ir diezgan reti sastopams Baltkrievijas ūdeņos, tāpēc tas ir iekļauts sarkanajā grāmatā un tā ķeršana ir kategoriski aizliegta (augstāk minēto noteikumu 125.punkts).
   Izņemot divas augstāk minētās vēžu sugas, Baltkrievijā ir sastopamas vēl 2 desmitkājvēžu sugas: tālo austrumu saldūdens garnele, kuras ķeršanas sezona sākas 15 jūnijā, kā arī Amerikas svītrainais vēzis (latviskais nosaukums - dzeloņvaigu vēzis), kurš tiek uzskatīts par nevēlamu, invazīvu sugu Baltkrievijas ūdeņos, tāpēc šīs vēžu sugas vēžu ķeršana nekādi netiek reglamentēta!

Vēžošana Lietuvā

Lietuva allaž ir bijusi ar vēžiem ļoti bagāta Valsts. Ne velti PSRS laikos vēži no Lietuvas tika plaši introducēti daudzos Padomju Savienības ūdeņos. Tāpat var teikt, ka Lietuvā savulaik ir veikti daudz un dažādi interesanti pētījumi saistībā ar saldūdens vēžiem. Bet nu tālāk īss ieskats likumdošanā.
    Vēžošanas sezona Lietuvas Republikā sākas 15. jūlijā un beidzas 15.oktobrī. Šie termiņi ir saistoši tikai attiecībā uz platspīļu un šaurspīlu vēžu ķeršanu un neattiecas uz invazīvajām vēžu sugām.
    Šīs Valsts „Makšķerēšanas noteikumu” 6.punkts, kurā tiek reglamentēts makšķerēšanai/vēžošanai atļautais rīku skaits, nosaka, ka vēžošana ir atļauta, izmantojot 5 vēžošanas rīkus. Detalizētāks vēžošanas rīku un to konstrukcijas definējums noteikumos nav dots. Vienīgi šeit pat noteikti ir jāatzīmē arī tas, ka šo pašu noteikumu 12.4.punktā ir teikts, ka vēžošana ir atļauta tikai izmantojot vēžošanas rīkus, kas nozīmē tikai to, ka arī šajā Valstī vēžu ķeršana ar rokām ir aizliegta.
    Saskaņā ar Makšķerēšanas noteikumu 8.punktu, lomā ir atļauts paturēt līdz 50 gab. platspīļu un šaurspīļu vēžus. Vēžu minimālais izmērs platspīļu un šaurspīļu vēžiem ir noteikts 10 cm. Izņēmums šeit ir dzeloņvaigu vēži un signālvēži, kuru ieguvei Lietuvas Republikā nav nekādu ierobežojumu, jo šīs vēžu sugas ir invazīvas un nevēlamas.

Vēžošana Krievijā

Krievija ir pārāk plaša un visādā ziņā daudzveidīga Valsts, lai jebkādu darbību visā tās teritorijā reglamentētu vienots normatīvais dokuments. Tāpat ir arī ar makšķerēšanu/amatierzveju reglamentējošo likumdošanu. Katram šīs Valsts apgabalam ir savi normatīvie akti, kas attiecas uz zvejniecību, makšķerēšanu/vēžošanu (amatierzveju). Savā pētījumā es apskatīju tikai tos apgabalus, kas atrodas vistuvāk mūsu Valstij, tātad apgabalos ar līdzīgiem klimatiskajiem un citiem apstākļiem, lai pētījuma rezultātus varētu attiecināt arī uz mūsu apstākļiem.
     „Rietumbaltijas baseina ūdeņu amatierzvejas un makšķerēšanas noteikumu” 25. pantā ir noteikts, ka vēžu ķeršana ir atļauta visās ūdenskrātuvēs, izņemot tās, kas ir minētas šo pašu noteikumu 22.punktā. Kā atļautie rīki ir minēta aukla ar pie tās piestiprinātu ēsmu (vēžu makšķere), kā arī vēžu lamatas – trīs rīki uz vienu cilvēku. Katra vēžošanas rīka diametrs – ne lielāks par 80 cm un ar linuma acu izmēru, kas nav mazāks par 20 mm.
Kopējais viena vēžotāja vēžu loms nedrīkst pārsniegt 50 gab. vienā vēžošanas reizē, neatkarīgi no vēžotāja atrašanās ilguma pie konkrētās ūdenskrātuves.
       Saskaņā ar augstāk minēto noteikumu 26.pantu, no 1. jūlija līdz 1. oktobrim. Atļauts paturēt lomā vēžus, kuru izmērs nav mazāks par 9 cm (no acs vidus līdz astes plāksnīšu galam). Aizliegta vēžu mātīšu ar redzamiem ikriem paturēšana. Aizliegta ir vēžu ķeršana, izvelkot vai izdzenot tos no alām.
   Tāpat tika izpētīti „Rietumu zivsaimnieciskā baseina zvejniecības noteikumi”, kur definētas prasības amatierzvejai katram atsevišķam apgabalam. Praktiski visos apgabalos ir viens un tas pats definējums, attiecībā uz izmantojamo vēžošanas rīku skaitu un konstrukciju. Tātad vienam Valsts pilsonim ir atļauts izmantot ne vairāk kā trīs vēžošanas rīkus – katra vēžošanas rīka diametrs nedrīkst pārsniegt 80 cm, linuma acu izmērs nedrīkst būt mazāks par 20 mm.
   Attiecībā uz vēžošanas termiņiem, Sankt-Pēterburgas un Pleskavas apgabalos minēts atšķirīgs definējums, kā iepriekš skatītajos noteikumos, t.i. vēžu ķeršana ir aizliegta laika periodā sākot ledus izkušanas brīdi līdz 15.jūlijam.
    Uz Pleskavas apgabalu arī attiecināts cits vēžu ķeršanā izmantojamo rīku definējums, kas ir aptuveni šāds: vienam pilsonim aizliegts izmantot vairāk par trīs vēžošanas rīkiem, kuriem ir vairāk kā trīs ieejas.
     Tikai Novgorodas apgabalā ir aizliegta platspīļu vēžu ķeršana, attiecībā uz citiem augstāk minētajos noteikumos apskatāmajiem Krievijas apgabaliem, šādu aizliegumu nekur vairāk neatradu.

Vēžošana Igaunijā

Kā pēdējo apskatīšu Igauniju. Ar šīs Valsts normatīvo aktu izpēti, kas attiecās uz vēžošanu, man gāja visgrūtāk un tāpēc, liekot roku uz sirds, varu teikt, ka nevaru galvot, ka esmu visu līdz galam un pilnīgi izpratis, šī sistēma man tiešām šķita vissarežģītākā . Taču ir jāatzīst, ka igauņi arī šajā sfērā ir mums stipri priekšā. Tāpat kā par makšķerēšanas tiesībām, arī par vēžošanu šajā Valstī var norēķināties izmantojot internetbanku...
   Makšķerēšanas noteikumos definētais atļautais vēžošanas periods ir 25.jūlija līdz 25.septembrim.
    Kopumā vēžošanas kārtību Igaunijā labi atspoguļo šīs Valsts „Zvejniecības likuma” 12.pants (tulkojums aptuvens):
    Vēžošana ir atļauta ar vēžošanas atļauju (karti). Atļauju vēžot izsniedz vides dienests. Atļautie vēžošanas rīki – krītiņš un vēžu murdiņš. Vēžošanas atļaujā tiek norādīti vēžošanas rīki, to skaits un atļautais paturamo vēžu skaits. Vēžošanas organizēšanas kārtību un datu apkopošanas formu, tāpat arī vēžu lomu datu iesniegšanas kārtību nosaka vides ministrs.
    Šī paša likuma 15.pants paredz to, ka vēžošana notiek par maksu. Šo maksu apstiprina vides ministrs. Maksa par vēžošanu tiek noteikta atkarībā no vēžošanas rajona (apgabala) īpatnībām, vēžu krājumu stāvokļa šajā rajonā un citiem faktoriem. Ierobežojumi vēžošanas apmēros un izmaiņas maksā par vēžošanu tiek piemēroti brīdī, kad tiek iesniegts šo faktu pamatojošs dokuments.
    Maksa par vēžošanas atļauju uz vienu diennakti, izmantojot vienu vēžošanas rīku, 2011. gadā sastādīja 1,91 Eiro, atskaitot Sāremā, kur tā bija 2,55 Eiro.
    Piesakoties uz atļauju vēžošanai, pieteikumā ir obligāti jānorāda datumu, kad notiks vēžošana un tās sākuma laiku, tā kā atļaujas derīguma termiņš ir 24 stundas. Vēžotājs saņem diennakts atļauju vēžot izmantot ne vairāk kā 5 vēžošanas rīkus (makšķerēšanas noteikumos gan tiek minēti 3 vēžošanas rīki). Ja pieteikums tiek apstiprināts, tad caur internetbanku var pārskaitīt maksu par vēžošanu un kļūt par kartes īpašnieku. Vairāk nav nepieciešams nēsāt līdzi maksājuma uzdevuma izdruku, par vēžošanas tiesības apliecinošo dokumentu tiek izmantota ID karte, pase, tiesības. 5 dienu laikā, pēc vēžošanas kartes darīguma termiņa izbeigšanās, ir jāiesniedz dati par vēžošanas rezultātiem. Ja vēžošana nenotika vai arī vēžošanas laikā netika noķerts neviens vēzis, tad atskaitē tiek likts cipars 0.
    Saskaņā ar makšķerēšanas noteikumiem, vēžošanai ir atļauts izmantot sekojošus rīkus (ar sekojošu definējumu):
1.      Krītiņš – apaļš tīkls ar diametru līdz 50 cm, satur ēsmu;
2.      Vēžu murdiņš/lamatas – lamatas ar diametru līdz 1m, kurām nav spārnu, ar ne vairāk kā 3 ieejām, var saturēt ēsmu.
Vēžošana bez vēžu ķeršanas rīku izmantošanas (piemēram, ar rokām) ir aizliegta!
   Lomā paturamo vēžu minimālais garums makšķerēšanas noteikumos noteikts 10 cm, lai gan paralēli sastopams atļautais paturamā vēža izmērs ir 11 cm. Vēža garums tiek noteikts to mērot no galvas gala līdz astes spuras vidējo staru pamatnei, citā avotā ir definēts, ka vēža garums tiek mērīts no astes gala līdz pierei (izaugumi uz jebkuras vēža ķermeņa daļas vērā ņemti netiek). Tā arī nesapratu, cik garus vēžus var paturēt un kā tie pareizi Igaunijā ir jāmēra.
    Sakarā ar augstāk minēto specifiku man vairāk nerada nekādu izbrīnu fakts, ka atsevišķos Igaunijas apgabalos mēdz būt savādāki vēžošanas nosacījumi, kas nereti atšķiras no vienotajiem noteikumiem. Katru gadu tiek sekots vēžu populāciju stāvoklim atsevišķos apgabalos, uz šī monitoringa datu apkopojuma pamatā arī tiek izlemts par vēžošanas atļaušanu/aizliegšanu un citiem nosacījumiem. Tik rūpīga kārtība tiek pamatota ar to, ka vēži Igaunijā nereti slimo. Tas ir attiecināms gan uz vēžošanas sezonas sākuma un beigu termiņiem, gan izmantojamajiem vēžošanas rīkiem, paturamo vēžu loma apjomu u.c. Ja iepriekšējos gados nepietiekamo vēžu krājumu dēļ bija atļauta vēžošana tikai dažos apgabalos, tad 2011.gadā vēžošana bija atļauta gandrīz visā Igaunijas teritorijā, izņemot dažas ūdenskrātuves.
    Vēžu slimību izplatības ierobežošanai ir aizliegta vēžu pārvietošana uz citiem ūdeņiem. Pie tam, tiek uzsvērta nepieciešamība dezinficēt vēžu ķeršanas rīkus.

Galvenie secinājumi

    Par vēžošanas metodēm runājot, manis apkopotajā kopsavilkumā ir redzams, ka visās Valstīs, izņemot Latviju, ir aizliegta (nav atļauta) populārā vēžu ķeršana ar rokām. Kā vides aizsardzības speciālists lieliski saprotu (un varu uzskaitīt) lielāko daļu iemeslu, kāpēc tas tā ir noteikts, bet Latvijai, provizoriski izskatās, ka šāds nosacījums nedraud...
        Par vēžošanas rīkiem runājot, redzam, ka ir konkrēti definēti populārākie vēžošanā izmantojamie rīki - krītiņi un vēžu murdiņi. Tāpat tiek dotas vēžošanas rīku konstrukcijas īpatnības – forma, izmērs, linuma acu izmērs, ieeju skaits utt. Tas nekas, ka vēžu murdiņi tiek plaši izmantoti arī Latvijā un ir nopērkami pilnīgi visos makšķerēšanas veikalos un tirgos, noteikumos tie netiek minēti kā vēžošanas rīki.
        Kaimiņvalstu normatīvajos aktos tiek definētas visas sastopamās vēžu sugas, lai gan nav apraksta kā atšķirt katru konkrētu sugu. Latvijā ir 4 vēžu sugas, no kurām noteikumos minētas tikai 2. Pārējās 2 ir svešās vēžu sugas, kuras varētu un vajadzētu ķert laukā no mūsu ūdeņiem, ja ne atslēgas vārdi „vēžošanas rīku un paņēmienu izmantošana” pagaidām vēl esošo Makšķerēšanas noteikumu 6.pantā...
Tie nebūt nav visi secinājumi, ko var izdarīt, bet nelaupīšu Jums to prieku izdarīt to pašiem. Tagad ar nepacietību gaidīsim Makšķerēšanas noteikumus to jaunajā redakcijā, kuriem kaut daļēji vajadzētu noņemt tabū no vēžiem/vēžošanas Latvijā. Cerēsim, ka drīz pienāks jauni vēžošanas laiki mūsu Valstī. Ne spīles Jums visiem!
Paldies par pacietību raksta izlasīšanā, ceru bija kaut nedaudz interesanti! Nākamajos šīs rakstu sērijas rakstos iemācīsimies nekļūdīgi noteikt Latvijā dzīvojošo vēžu sugas – piedāvāšu ļoti vienkāršu (ceru) „ekspresmetodi” kā atšķirt vēžu sugas vienu no otras. Vēl kādā atsevišķā rakstā pieskaršos licencētās vēžošanas jautājumam un vēžu akvakultūrai – tas būs sava veida ieskats no malas. Nu un, protams varu apsolīt „ekskluzīvu” rakstu ar izvērtējumu jauno Makšķerēšanas noteikumu (tad, kad tos sagaidīsim) punktiem, kas attiecas uz vēžošanu. Vēlreiz paldies par uzmanību!

Eduks