Vietnes izvēlne
Ieejas forma
Lietotāja vārds:
Parole:
Kategorijas
Parcopi.lv raksti [62]
Stāsti [10]
Apraksti [9]
Ceļojumi [2]
Vēžošana [17]
Salidojumi [8]
Iesūtītie raksti [7]
Vītauta stāsti [9]
Copes kalendārs
Vietnes draugi
Statistika
Online kopā: 1
Viesi: 1
Lietotāji: 0
Sakums » Raksti » Vēžošana

Vēžošana Lielupē

Vēžona Lielupē

Jau kādu laiku Eduks mani mēģina pierunāt, lai uzrakstu kādu rakstu par vēžošanu Lielupē, jo visbiežāk es vēžoju tieši tur, bet man ir diezgan grūti savas pārdomas izlikt rakstveidā. Nekad neesmu bijis čakls rakstītājs. Pāris rakstiņus pa šiem gadiem gan no sevis izspiedis esmu, bet  ar grūtībām. Bet nu par cik tuvojās vēžošanas sezona, tad vismaz mazu, īsu rakstiņu par vēžošanu Lielupē mēģināšu no sevis izspiest.
Sākšu ar to, ka vēžoju jau daudzus gadus, tāpēc var teikt, ka esmu "maļiķis" ar stāžu, jo vēžošana kā tāda bija ārpus likuma, neskatoties uz to, ka ķēru invazīvās vēžu sugas. Precīzāk - dzeloņvaigu vēžus.
Esmu ļoti apmierināts ar izmaiņām likumdošanā, ka tagad ķerot dzeloņvaigu vēžus Lielupē, nebūs jāslapstās un jābūt ārpus likuma. Bet no otras puses skatos uz to ar piesardzību, jo cilvēki ir ļoti dažādi. Var būt ļoti daudz negatīvu lietu, un pārsvarā tās varētu rasties sakarā ar cilvēku neizglītotību, tāpēc man ir ļoti liels prieks par šī portāla esamību, kas dara ļoti daudz cilvēku izglītošanā. Tomēr ir lietas kas vēžojot būtu jāievēro, bet par tām jau gana daudz ir rakstīts un domāju, ka vēl gana tiks uzrakstīts arī bez manis. Vien pieminēšu tik elementāras lietas, kā vēžu alu neaiztikšana, vēžošanas vietas atstāšana kārtībā, mēslu aizvākšana aiz sevis un vēžošanas rīku tīrīšana.
Bet nu tagad centīšos par pašu vēžošanu Lielupē. Sākšu ar to, ka dzeloņvaigu vēži sastopami visā Lielupes baseinā un arī daudzās tās pietekās. Esmu ķēris dzeloņvaigu vēžus pie Buļļupes un esmu arī ķēris tos arī Bauskā. Jāpiemin, ka upes augšpusē trāpās arī šaurspīļu vēži. Bet to ir krietni mazāk, nekā invazīvo, kas ļoti labi ir iedzīvojušies Lielupē. Lielupes pietekā M esmu ticis pie ļoti labiem dzeloņvaigu vēžu lomiem, tāpat kā pašā Lielupē. Par cik Lielupē tagad vēžot var neslēpjoties, tad domāju, ka pietekas mani vairs neinteresē, jo pašā Lielupē pietiek vēžu un pietiek vietu, kur vēžot.
Kas attiecās uz ķeršanas tehniku, tad īsti padalīties nav ar ko. Izmantoju visparastākos krītiņus, kas ir uztaisīti pat samērā nevīžīgi, sevišķi ja salīdzina ar daudziem mūsu foruma biedru veidojumiem. Bet savu darbu tie paveic. Tagad pie katra sava krītiņa striķī esmu iestiprinājis 3 x 7 centimetrus lielu plastikāta plāksni, uz kuras ar ūdensizturīgu marķieri norādīts vārds, uzvārds un mk numurs.
Svarīgāks par pašu krītiņu man šķiet laiks, kad to krītiņu mērcēt ūdenī un vieta. Vietas izvēle ir PATS SVARĪGĀKAIS! Tikai tad seko ēsma, diennakts laiks un visi pārējie faktori.
Mans novērojums ir tāds, ka visā Lielupes baseinā pie pirmajiem dzeloņvaigu vēžu lomiem var tikt sākot ar aprīļa beigām, līdz maija vidum(šogad šis laiks var nedaudz nobīdīties), tad līdz Jāņiem tos labāk netrobelēt. Pēc Jāņiem var atsākt vēžošanu un sezona var ilgt līdz novembrim. Viens no pateicīgākajiem mēnešiem ir septembris. Vakaros ātrāk sāk palikt tumšs, ūdens vēl ir pietiekami silts un vēži ir gana aktīvi. Dzeloņvaigu vēži Lielupē krietni aktīvāki ir pa tumsu, bet gadās kut kādas nobīdes no normas, kad tie ir ļoti aktīvi tieši dienā. Un tad ir ļoti viegli tos ķert ar rokām, nemaz nevajag krītiņus. Gaišā dienas laikā šie staigā gandrīz gar pašu krastu. Bet prognozēt šādas reizes nevar, izskaidrot to arī nevaru, bet esmu uz tādām reizēm uztrāpījis. Pie kam tas ir bijis gan maijā, gan vasaras vidū, gan rudenī.
Tātad labākais laiks vēžošanai Lielupē varētu būt vēla pēcpusdiena. Tad laicīgi var sagavot kārtis krītiņiem, sagatavot krītiņus, piepildīt tos ar ēsmu un vēl pa gaismu izvēlēties vietu, kur tos krītiņus ielikt. Jo tumsā to jau būs grūtāk izdarīt. Vietai jābūt tādai, lai krītiņš uz grunts piegultos pilnā diametrā. Savādāk vēži līdīs zem krītiņa un nesodīti ēdīs nost ēsmu :)
Kas attiecās uz vietas pašas vietas izvēli, tad mana izvēle krīt par labu vietām, kur ir smilšains krasts ar labām slēptuvju vietām, vai akmeņaina gultne. Labprāt izvairos no vietām, kur upes gultne ir dūņaina un no līčiem, kuros ūdens prastiski stāv uz vietas. Vēžošanas dziļums parasti ir no 50cm-200cm. Labas vietas ir tādas, kur aiz krasta ūdensaugu malas uzreiz sākas diezgan straujš dziļums. Tad tieši aiz ūdenaugiem ir jānovieto krītiņš. Tāpat labas vietas ir lieli akmeņi, aiz tiem vienmēr ir vērts ielikt krītiņu, kā arī krasti, zem kuriem vēžiem ir alas. Tad krītiņš jāliek gandrīz pie paša krasta. Bet NEKĀDĀ GADĪJUMĀ nedrīkst līst vēžu alā. Labāk vēzi no tās izmanīt ar ēsmu. Izbojātās vēžu alās, nenāks citi vēži un iepriekš labas vēžu vietas var tādas vairs nebūt!
Nu tātad, kad vēžošanas vieta izvēlēta, krītiņi sagatavoti un kamēr vēl nav tumsa, krītiņos arī kaut kas jāieliek. Man vislabāk Lielupē veicās ar turpat noķertām zivju miesām. Rauda, rudulis, plicis. Tas ir tas, ko lieku krītiņā. Bet gandrīz ar tikpat labiem rezultātiem var izmantot tirgū pirktu reņģi, vistas ādas vai lopu/putnu aknas. Te gan piebildīšu, ka es izmantoju tikai svaigu ēsmu un ik pa laikam to arī mainu, lai visu laiku būtu aromāts. Tādā ziņā diezgan noturīgs aromāts ir reņģei un ēsma retāk jāmaina. Nepiekritīšu tiem, kas saka, ka labāk izmantot iepuvušas ēsmas. Mana vēžošanas pieredze rāda pavisam pretējo - jo svaigāka ēsma ar izteiktāku aromātu, jo labāk!
Pats vēžu kāpšanas process procesi parasti sākās nedaudz pirms tumsiņas un tumsai iestājoties krītiņus ir vērts pārbaudīt ik pa 15minūtēm. Paralēli krītiņu cilāšanai es parasti krastā ar nelieliem intervāliem piespraužu pie grunts kādu kumāsu, lai vēži nāk to ēst un tad apstaigājot krītiņus, es ar lukturi spīdinu ūdenī un savācu tos vēžus ar rokām, kas atnākuši mieloties ar manu zemē iesprausto kumāsu. Parasti normu(50gb) var pielasīt pāris stundās. Reizēm pat ātrāk. Tas ir nepārkāpjot atļauto rīku skaitu un ķeršanas metodes.
Nu tas laikam arī īsumā būtu viss, ko varu pastāstīt par vēžošanu Lielupē. Sīkāk uzrakstīt nemācēšu un precīzas vietas ar karotīti mutē neielikšu. Šajā forumā pietiek informācijas, lai pat nekad nevēžojis cilvēks jau pirmajā reizē varētu tikt pie vēžu loma.

Tātad kopsavilkums par vēžošanu Lielupē varētu būt šāds:
- Jābūt vēlmei vēžot
- Jāsaprot, ka dzeloņvaigu vēži nav nekādi milži, tāpēc jābūt gatavam, ka izmēri nebūs lieli
- Jāuztaisa krītiņi un jāaprīko tie ar 3 x 7 centimetrus lielu plastikāta plāksni, uz kuras ar ūdensizturīgu marķieri norādīts vārds, uzvārds un mk numurs.
- Jāizvēlas vieta, ņemot vērā iepriekš rakstīto
- Jāpiepilda krītiņi ar ēsmu
- Jāvēžo
- Neaiztikt vēžu alas un savākt aiz sevis vēžošanas vietu!
Ne spīles visiem!
Un paldies Aigaram par raksta salikšanu un Edukam par iedrošināšanu kaut ko uzrakstīt. Ceru, ka bija kaut cik noderīga informācija.


Aicinām Jūs apmeklēt arī mūsu forumu http://parcopi.lv/forum/ , kur
varēsiet uzzināt vēl daudz jaunas informācijas, vai arī pats varēsiet ņemt dalību foruma tapšanā, piedaloties diskusijās par visu, kas saistīts ar vēžiem un copi!
Kategorija: Vēžošana | Pievienoja: kreisais (26.04.2013) | Autors: Mārcis
Skatījumu skaits: 2527 | Komentāri: 5 | Birkas: dzeloņvaigu vēži, vēžošana, vēžošana Lielupē | Reitings: 5.0/6 |
Komentāru kopskaits: 5
5 dezzzer   (04.05.2013 12:25)
Ļoti labs raksts !! paldies hello vezis1

4 marti   (27.04.2013 10:21)
ja hello alus

3 eduks   (26.04.2013 16:09)
Liels paldies par rakstu! Man patika hello . alus

2 Alberts   (26.04.2013 15:05)
Manuprāt ļoti noderīgs un gana informatīvs rakstiņš! ja
Lasās arī viegli hello

1 kreisais   (26.04.2013 15:01)
Lūdzu nevērtēt bargi :D

Pievienot komentārus var tikai reģistrētie lietotāji.
[ Reģistrācija | Ieeja ]
Partneris
Profils
Viesis!

Jūsu vārds: Viesis
Jūs atrodaties šeit: -dienas
IP:54.145.92.172
Vietnes draugi
https://www.facebook.com/eboatfishingteam/?ref=page_internal
http://eboat.lv/lv/
Draugu vietne
http://www.vesturesklubs.lv/
Reklāma
http://parcopi.lv/index/reklamas_izcenojumi/0-50
Ne, asakas! ;)

Copyright Parcopi.lv © 2009


Epasts: parcopi@parcopi.lv