Vēdzeļu cope. Mīti un patiesība.

Personīgā pieredze.

Rakstu sākšu ar to, ka šogad esmu pilnīgā un galīgā bezstiķī vēdzeļu copēs. Tas nebūtu pārsteigums, ja vien vienu vakaru es šogad kopā ar brāli nebūtu provējis noķert vēdzeli Ventā. Lūk tas gan man ir pārsteigums. Jo nebija pat ne vismazākās copītes! Ventā! Un ne copītes! Ne vismazākās! Ja neuznāks ziema, tad vismaz vēl reizi šogad gribu izbaudīt vēdzeļu copi, doma ir par Lielupi, jo tur man veicies ir vislabāk. Ja uznāks ziema, domāšu par zemledus copi. Tas gan netraucē turpināt arī domāt par vēdzeli, jo vēdzeli tikpat labi var ķert arī no ledus. Savu pirmo vēdzeli tieši no ledus arī noķēru. Tagad par visu pēc kārtas. Uzrakstīšu savu pieredzi, kā man un maniem kolēģiem ir gājis vairāku sezonu garumā ar vēdzeļu copi. Par vēdzeļu ķeršanu ir daudzi mīti un puspatiesības, kuras ar savu nelielo pieredzi mēģināšu apstiprināt, vai noraidīt.

Vēdzeļu cope no ledus

Ka jau minēju, tad savu pirmo vēdzeli es noķēru tieši no ledus. Tas bija Burtniekā. Biju kopā ar copes kolēģiem Māri, Gati un Ivo. Pēc tam esmu bijis uz vēdzeļu copi no ledus tikai divas reizes un vairāk no ledus pie vēdzeles ticis neesmu. Pirmā un vienīgā man tika uz Māra taisītu bļitkiņu no divām dažādas krāsas plāksnītēm, kas sastiprinātas kopā. Plāksnītēm pielikts trijžubura āķis ar fosforizētu bumbiņu. Uz trijžubura par ēsmu bija ķīša fileja. Par ēsmu var izmantot gan jebkuru filejiņu, sliekas un daudz ko citu, kas ienāk prātā. Ēsmu izvēli pieminēšu mazliet vēlāk rakstā. Bļitkiņas der arī pirktās, pie tam kā ar ielodētu āķi, tā arī ar kustīgu. Makškerīte der jebkura, ar kuru ērti paraustīt bļitkiņu, bet jārēķinās, ka ar auklas diametru nevajag pārspīlēt un nekādi sporta režīmi nav nepieciešami. Tieši otrādi, droši var likt 0,16-0,22mm auklu, jo vēdzeles var trāpīties gana lielas tas pirmais uzsēdiens uz āķa ir tāds, ka makšķere gandrīz tiek izrauta no rokām. Ar tievāka diametra auklām, jau copes brīdī, cope var beigties. Vēdzele nav tik jūtīga pret lielāka diametra auklām. Pati copes tehnika ļoti vienkārša - ar bļitkiņu dauza pret grunti un pēc piesitiena pie grunts, taisa pauzi. Vismaz kādas 3 sekundes. Tieši pauzes brīdī visbiežāk seko cope. To novēroju no savas copes kolēģiem Burtniekā. Copes laiks, tāpat kā copē no krasta, sākas līdz ar krēslu. Patīk vēdzelēm tā tumsa arī ziemā. Otrs veids, kā ķert vēdzeli no ledus - ir izmantojot ūdas. Par ēsmas izvēlēm viss tieši tāpat un par to nedaudz vēlāk. Variants ar ūdu nostrādāja Spridzeklim Lielupē, vienā no reizēm, kad esmu mēģinājis tikt pie vēdzeles no ledus. Ūdas plaši izmanto Peipusā un vēdzeles gadās visai brangas. Par cik sēžot uz ledus pa tumsu visticamāk mērķa zivs būs tieši vēdzele, tad diezgan labs variants ir ķert ar vienu makškeri un kaut kur netālu ielikt arī ūdu. Par potenciālajām vietām ziemas periodā neko īpašu no savas necilās pieredzes nevaru pateikt, vien to, ka apmēram turpat vien tās vēdzeles ir, kur rudenī. Tas ir bedrēs un to tuvumā, vai vietās ar attiecīgu grunti, kur viņām patīk uzturēties. Izņēmums varētu būt nārsta laiks, bet arī tas nenotiek nenormāli tālu no ierastajām vietām.

Sezonas raksturs vēdzeļu copē

Vēdzelēm patīk vēsi ūdeņi. Tās aktivizējās pie diezgan zemas ūdens temperatūras, vasarā tās ir mazaktīvas un slēpjas. Tātad skaidrs ir viens - vasarā nevajadzētu iet mērķtiecīgi uz vēdzeļu copi. Protams, ir gadījumi, kad kādam vēdzele trāpās arī vasarā, bet ir liels izņēmums, nevis likumsakarība. Tātad vēdzeļu copes sezona sākas ar rudens periodu, kad ūdens temperatūra sāk atdzist un ilgst visu rudens periodu. Tas turpinās arī ledus periodā un pat nārsta laikā, kas notiek janvāra beigās, februāra sākumā. Un nobeigt vēdzeļošanas sezonu droši var pavasarī. Kad ledus aiziet, bet ūdens temperatūra vēl nav pietiekami augsta, tad vēdzeles diezgan droši vēl trāpās makšķernieku lomos. Nereti to dabū izjust vimbu makšķernieki pavasaros, kad vēdzeles trāpās kā papildus bonuss.

Vēdzeles ezerā, upē, jūrā

Visbiežāk vēdzeļu dzīvesvieta ir upēs. Pašam visvairāk ir sanācis noķert Lielupē. Bet dzīvo vēdzeles arī ezeros un pat jūrā. Pats jūrā neesmu noķēris, bet esmu redzējis, ka cilvēki ir noķēruši. Kaut vai tajā pašā Bušu festivālā ir trāpījušās dalībniekiem. Pierīgā arī ļoti tuvu jūrai man paziņas ir ķēruši vēdzeles. Tā gan laikam nebūs īstā vieta, kur mērķtiecīgi iet vēdzelēs un to es šoruden izbaudīju uz savas ādas, bet vēdzeles tur ir. Tikai tie plašumi un paša vēdzeļu koncentrācija nav tāda, kā vēlētos. Pierīgas ūdeņos, sevišķi tuvu jūrai, pie vēdzeles vieglāk ir tikt, kā pie papildu bonusa, ķerot citas zivis ar grunteni.

Ugunskurs kā vēdzeļu magnēts

Runā, ka ugunskura atblāzma ūdenī pievilina vēdzeles tuvoties šādai vietai un palīdz makšķerniekiem tikt pie loma. Šo nevarēšu nedz apstiprināt, nedz noliegt. Toties parakstos zem tā, ka ugunskurs vēdzeļu copē ir tieši tas, kas ir vajadzīgs pašam copmani. Tas dod siltumu un gaismu, tas dod omulības sajūtu drēgnajā un tumšajā laikā. Uguni var vērot gandrīz bezgalīgi. Vēdzeļu cope ar ugunskuru ir krietni patīkamāka, nekā bez uguns. Lomus gan diezin vai ugunskurs uzlabos, bet savu komforta sajūtu gan.

Vēdzele ķeras tikai sliktos laika apstākļos un pilnmēness vēdzeļu copei nav sabiedrotais

No savas necilās pieredzes šos apgalvojumus atkal nevaru nedz apstiprināt, nedz noliegt. Esmu noķēris vēdzeles gan pilnmēnesī, gan slapjdraņķī, gan labos laika apstākļos. Un tieši otrādi "vēdzeļu laikā" esmu palicis bez copītes. Katrā gadījumā es neesmu piefiksējis kaut kādu likumsakarību starp laika apstākļiem vai pilnmēnesi. Drīzāk copi ietekmē vēja virzieni, ūdens līmenis un gaisa temperatūra.

Vēdzeļu ķeršanas metodes

Pati izplatītākā un kuru izmantoju arī es - ir gruntsmakšķerēšana. Sīkāk te neko rakstīt neprasās, jo katram ir savi iemīļotākie grunteņu siešanas paņēmieni. Es tikai piebildīšu, ka nekādas sarežģītās sistēmas vēdzeļu copei nav nepieciešamas. Jo vienkāršāk - jo labāk! Galvenais nepārkāpt makšķerēšanas noteikumus ar āķu skaitu, pārējais ir paša ziņā. Kādu kātu izmantot, kādu auklas diametru un kā siet grunteni - tas katram pēc ieskatiem. Vienīgi varu piebilst, ka nekādas mega garas pavadas nav nepieciešamas, aukla derēs arī "neierasti resna" un āķus vajag ņemt gana palielus un varbūt par ar nedaudz pagarinātu kātiņu. Pašam tādus vieglāk būs izvilkt ārā no vēdzeles. Ja vēdzele tomēr ierijusi tā, ka nevar atbrīvot āķi un, ja šo vēdzeli nav paredzēts atstāt lomā, tad droši var griezt auklu tā, lai āķis paliek vēdzelei iekšā. Visdrīzāk šai nekas nenotiks un viņa mierīgi dzīvos tālāk.  Vēdzeles var ķert arī ar pludiņmakšķeri, ēsmu liekot uz grunts, vai tuvu gruntij. Pats neesmu mēģinājis, jo šai metodei ir mīnusi - slikta redzamība, nevar tik tālu aizmest, traucē vējš un straume. Var vēdzeli ķert no laivas. Šajā gadījumā noderēs parastais ziemas copes ekipējums ar bļitkām, bet tikpat labi var izmantot arī boldas, čortus un šāda tipa mānekļus. Pats neesmu mēģinājis, attur drēgnais un rudenīgais laiks, lai sēdētu pa tumsu laivā. Toties Ventspilī esmu redzējis, ka no laivas šādi ieceļ laivā smuku vēdzeli noķertu uz "čortu".  Vēdzeles var ķert arī ar spiningu. Pie tam var no laivas, var arī no krasta. Vēdzeļu copei vispiemērotākie būs dažādi džiga mānekļi. Sīkāk neko par copes tehnikām un ēsmām pateikt nevarēšu, jo arī šo metodi pats neesmu izmantojis. Krievijā diezgan izplatīta ir vēdzeļu cope ar spiningu. Domāju, ka internetā var atrast, gan metodes, gan tehniku, gan izmantojamos mānekļus. Jāpiebilst vienīgi, ka mums viņu nav tik daudz un tik lielas, tāpēc spiningošana var nebūt tik rezultatīva.

Ēsmas, uz kurām ķer vēdzeles

Visizplatītākā ēsma laikam ir arī viena "universālākajām" makšķernieku ēsmām - sliekas! Tās derēs gan lielas, gan mazas. Tās vēdzeles nesmādē. Parasti liek slieku kušķi, vai lielo "nočņiku", vai arī slieku kopā ar fileju. Parakstos zem tā, ka šī ēsmas strādā gandrīz vienmēr, vienīgi diezgan daudz trāpās mazo vēdzelēnu. Laba vēdzeļu ēsma ir zivs fileja. Pie kam šinī gadījumā pats esmu mēģinājis vīķi, raudu, vimbu, ķīsi, asari, plici, reņģi u.c. Pēc maniem novērojumiem, jo mīkstāka filejiņa, jo labāka. Personīgi man vislabāk ir gājis ar vīķu filejām un vissliktāk ar asari. Atsevišķi pieminēšu nēģa fileju, vai nēģa gabaliņus. Man šī ēsma nav devusi rezultātus, vien dažas copītes bijušas. Toties Voldiņš tieši uz nēģa gabaliņu ir ticis pie smukām vēdzelēm - viena ap 1,5kg un viena virs 2kg!

Zinu, ka divnieces gadījumā tā arī bija vienīgā cope pa visu vakaru, bet tādas copes dēļ ir vērts gaidīt! Kā nākamo minēšu copi uz dzīvām zivtiņām. Te derēs jebkuras noteikumos atļautās zivteles, bet pēc maniem novērojumiem vislabāk derēs mazas vīķes, raudiņas un plicīši. Laba ēsma ir vardītes. Der arī tās, kuras mežos lēkā. Galvenais, lai nav lielas. Pie āķa stiprina ar pakaļkāju. Uz tām gandrīz vienmēr copē, tikai ne vienmēr vardes var atrast un noķert. Esmu dzirdējis arī par vistas ādu un aknu izmantošanu. Pats šīs ēsmas neesmu mēģinājis, tāpēc nevaru apstiprināt, ka šīs ēsmas varētu pievilināt vēdzeli.

Rezumē

Tātad mans rezumē ir šāds. Vēdzeles vislabāk ķert rudenī no krasta ar gruntenēm. Ziemā, ja zin vietas, kur tās varētu būt. Var mēģināt arī pavasarī ar to pašu grunteni. Ēsmu izvēle ir diezgan liela, tāpēc te var izpausties pēc sirds patikas. Vislabāk braukt vēdzelēs kopā vēl ar kādu copes kolēģi, tad būs ar ko parunāt ugunskura gaismā. Protams, var izbaudīt visus copes labumus arī vienatnē. Nevajadzētu aizmirst, ka vēdzeļu copē ir svarīga apģērba izvēle. Par cik cope parasti ir drēgnumā un pa tumsu, tad vajag saģērbties tā, lai mitrums un aukstums neliek copi noslēgt ātrāk, nekā pats to vēlētos. Pašam šoruden nav palaimējies tikt pie kādas vēdzeles, bet pašu copes procesu izbaudījis esmu. Toties brālim šoruden ir izdevies tikt pie vairākām vēdzelēm Kurzemes pusē. Tas arī pagaidām būs viss, ko es no savas pieredzes varu pateikt par vēdzeļu copi. Gan jau tikšu vēl pie skaistām vēdzelēm un tad ar to padalīšos forumā, vai savās copes video atskaitēs. Īsāk sakot, ja vien ir vēlme sēdēt rudenīgos vakaros pie ūdens, nevis komfortablā un siltā dzīvoklī, ja gribās baudīt romantisko ugunskura gaismu, gribās tikt pie sevis paša ķertas vēdzeles, negribās tērēties uz dārgiem rīkiem un mācīties sarežģītas sistēmas - tad tik jādodas uz vēdzeļu copi. Tas ir to vērts! Ne asakas visiem!

Aicinām Jūs apmeklēt arī mūsu forumu http://parcopi.lv/forum/ , kur varēsiet uzzināt vēl daudz jaunas informācijas, vai arī pats varēsiet ņemt dalību foruma tapšanā, piedaloties diskusijās par visu, kas saistīts ar vēžiem un copi!