Jauks vasaras rīts Slovākijas Tatros. Pamostos, izstaipos, izlienu no telts…. Gaiss tik svaigs, ka pēc dziļākas ieelpas galva reibst pēc iepriekšējās dienas stumdīšanās caur pilsētas sastrēgumiem. Aprodu ar svaigo gaisu un ieklausos apkārtnes klusumā. Kaut kas neļauj mierīgi sēdēt. Šajā svešajā vidē ir kas tāds, kas šķiet pazīstams un pievelk kā magnēts. Tāda kā šņākšana, šalkas, šļakatas … patiešām – tas ir ūdens!! Novērtēju situāciju – manējie vēl guļ saldā miegā, kā nekā ieradāmies tikai vēlā naktī, pareizāk gan jāteic – agrā rīta stundā. Tātad man ir vismaz pāris stundas laika. Tveru no mašīnas savus Salmo dežūrkātus, spiningu un Taifūna fīderi, līdzi paņemu arī sīkumu kārbu ar dažādiem mānekļiem un Polijā iegādāto piebarojamo barību. Šādi nobruņojies, dodos iekarot Slovākijas ūdeņus. Lai nokļūtu līdz dzirdamajam ūdenim, nācās soļojot pasvīst apmēram pusi stundas. Un tad biju klāt…
Jā… Līdzpaņemtie kāti te nu bija galīgi lieki. Skats fantastisks. Sajūtas neaprakstāmas. Tomēr iekšā gruzd daži neatbildēti jautājumi: - Ja ūdens tik tīrs, tad zivīm arī te jābūt - Ja te ir zivis, kā tās noķert? Atbilžu vēl šodien man nav. Varbūt Tev ir atbildes uz šiem jautājumiem? Tālāk jau tikai gāju un baudīju, baudīju, baudīju, baudīju, …
Atgriezos teltī patīkami noguris un likos uz auss. Miegs mani pieveica vien dažās sekundēs. Pēc pamošanās un iztaisīšanās jau kopā ar pārējiem veltījām veselu dienu, apstaigājot gleznainos Augstos Tatrus.
Atpakaļceļā iegriezāmies Weličkas sāls raktuvēs un novērtējām to mežonīgos apjomus. Te pāris bildes no pazemes.
Atgriezies mājup, paņēmu savu apgūstamo rīku – fīderi un devos savā fīdermeditācijā Daugavas krastos. Svešās zemēs ir skaisti, bet ar zivtelēm es vēl tepat varu pacīnīties.
2. Ainiņa
Viss sākās agrā vasaras rītā Tallinas ostā.
Dažas stundas milzīgā jūras vagotāja vēderā un mēs jau esam bagātajā Somijā. Te viss ir sakārtots un par visu padomāts. Tikai, kur lai noparko auto? Visur maksas stāvvietas, kur aparātos jāmet EUR monētas, bet bankas automāti dod tikai un vienīgi banknotes. Kur man tagad piespraust 10 EUR banknoti par 4 stundu stāvēšanu? Pēc brīža gan atradās kāds aparāts, kas nesmādēja bankas kartes. Nu 4 stundas varēju baudīt jauno vidi. Apskatījām tuvākos objektus. Iekāpām arī zemūdenē un novērtējām tās iekārtojumu.
Ievērtēju arī radista telpu. Šaurība nenormālākā – kā tur var uzturēties nedēļām?
Pietiek pilsētas, iepērkam pārtiku un dodamies pie dabas. Atrodam kempinga vietu – atkal viss sakopts un sakārtots līdz sīkumam. Kempings nav tikai izpļauta pļava ar dažām bez-komunikāciju mājelēm. Te ir vesela infrastruktūra. Teltīm sava vieta, kemperiem sava, treileriem sava. Visiem pieejamas koplietošanas telpas: virtuve, āra kamīns, dušas tualetes, drēbju mazgāšanas pašapkalpošanās punkts, pludmale, sporta laukumi, …. Uzcēlām telti, ieturējām maltīti un izmantoju brīdi, lai dotos uz tuvējo ezeru. Vai ņēmu līdzi kātus un citus copes „sīkumus”, to šobrīd jautāšu Tev. Nu, vai ņēmu? Ezera krastā ir skaidri saprotams, kur es esmu.
Skats visapkārt tāds, ka nekur vairs negribas doties.
Sakārtoju vietu, iekārtojos ērtāk … Nu ir laiks manai meditācijai.
Nē, tas nav manas makšķeres pludiņš, tā ir boja.
Iespējams, ka te gan bija jāņem līdzi kāti un pārējie štrumi. Gan jau loms neizpaliktu, bet bija tik jauki, ka tā arī nosēdēju līdz vēlai tumsai, kamēr vietējā apsardzes dienesta darbinieki mani laipni aicināja atgriezties pie teltīm. Te pa tumsu esot nedroši. Turpmāk tika iekarotas koku galotnes pa trošu ceļiem.
Apciemota Nesija trollīša Mumina zemē
Un caur klintīs izgrauztiem tuneļiem atpakaļ mājup.
Vai tad tagad man ir jāstāsta, ko darīju pēc atgriešanās mājās? Nē taču! Tev tāpat viss ir skaidrs – devos pie Latvijas ūdeņiem lielo lomu medībās vai vienkārši baudīt visu, kas saistās ar ūdeņiem.
Aicinām Jūs apmeklēt arī mūsu forumu http://parcopi.lv/forum/ , kur varēsiet uzzināt vēl daudz jaunas informācijas, vai arī pats varēsiet ņemt dalību foruma tapšanā, piedaloties diskusijās par visu, kas saistīts ar vēžiem un copi!
je6ka - melnie vīriņi apgalvoja, ka tumsā viņi nevar uzņemties atbildību par krastā notiekošo. Sapratu, ka notiek nodrošināšanās pret ūdens nelaimēm un kempinga teritorijā.
Tā jau bija, Aigar - nepaņēmu makšķeres. Vienu brīdi dīdījos, bet tad vienkārši baudīju burvīgo vakaru ezera krastā. Pēc pieejamās informācijas kartē tas ir lirls arhipelāgs, kas savienojas arī ar jūru. Nezinu visas detaļas kā tas notiek, bet ūdens ezerā nebija sāļš - pagaršoju.
Foršs apraksts un labs bildes! tajā piemajā upē nenāk prātā, kā varētu pacopēt. Pat ar mušiņmakšķeri manuprāt diezgan neiespējami, lai gan maz no saprotu Pie ezera gan jau nepaņēmi makšķeres
SĀKUMS
FORUMS
RAKSTI
BLOGI
INTERVIJAS
KONTAKTI
ZIEDOJUMI
RECEPTES
LIETOTĀJU FOTO
COPES KOMANDA
MAKŠĶ. NOTEIKUMI
0
