Valguma ezers

    2013.gads. Oktobra sākums. Rit vienmuļa darbdiena, laika rādītāji uz darba vestibila pulksteņa reizēm šķiet apstājušies. Vestibilā jūtams svaigi aplietas kafijas aromāts. Ja ieklausās, tad var dzirdēt pieklusinātu sarunu par copi.  Runātāji ir divi. Kāds Raivis un kāds Aigars. Tiek apspriests plāns par kopīgu copi. Tiek pārcilāti visādi varianti, kas nav pārāk tālu no Rīgas, vai Jūrmalas un pamazām izvēle apstājās pie tā, ka jābrauc ir uz kādu ezeru, nevis upi. Tiek kartē pētīti dažādi varianti, tiek ievākta informācija no paziņām par pētītajiem ezeriem. Visbeidzot pēc telefona sarunas ar abu kopēju draugu Jāni, kurš pārsvarā copē Kurzemē, tiek nosprausts gala mērķis. Un izvēle ir kritusi uz - Valguma ezeru!

     Domāts - darīts! Pēc maiņas Raivis un Aigars sēžās mašīnā un dodas uz Tukuma pusi. Pēc ievāktās informācijas, ezers ir dziļš, tāpēc jau pirms brauciena tiek nolemts darboties vairāk gar ezera krasta līniju. Laivas iznomāt Valguma ezerā var Valguma pasaulē, bet Jānis ieteica, ka lētāk būšot pie vienas privātpersonas, kas iznomājot savu laivu. Pastāstīja arī kā tur piebraukt.

    Cik nu ilgs laiciņš pagāja, cik nu nē, bet kādā 2013.gada oktobra rītā pie kādas mājas piestāja auto, kurā sēdēja Raivis un Aigars. Zvans pie vārtiem un ātri vien tiek sarunāta laiva, tiek dabūtu airi no laivas un dabūtas instruktāžas kā laivu atsiet un kā pēc tam pieķēdēt, kur atstāt mašīnu un līdz cikiem būtu vēlams atgriezt laivu vietā. Pagāja vēl pavisam īss brītiņš un Raivis ar Aigaru stāvēja tieši pretī izvēlētajam Valguma ezeram. Ezers skaists. Tas bija pirmais secinājums abiem diviem. No starta vietas ezers izskatījās gandrīz pēc upes.

    Sākās tehniskas dabas jautājumi. Tika atķēdēta laiva, ielaista ūdenī. Laivai tika piekārts elektromotors, ar kura stiprinājumu vēlāk radās problēmas, to var apskatīt pirmajā video atskaitē. Tika atnesti laivas akumulatori, sagatavotas makšķeres, ēsmas zivju spainis ar aeratoru un sagatavota laivas eholote. Turpat no krasta tika saķertas ēsmas zivtiņas, jo plānā bija copēt gan uz spiningu, gan uz dzīvo ēsmu. Jāatzīst, ka ar ēsmas zivju saķeršanu nebija nekādu problēmu, pie krasta tās bija daudz.

    Pēc kāda neilga laiciņa laiva tika ielaista ūdenī un uzreiz piedzīvots pirmais šoks. To, ka ezers ir dziļš, copmaņi jau bija informēti, bet to, ka tik dziļš - nebija gaidījuši! Jau pavisam netālu no krasta eholote rādīja tuvu 30m un dziļums turpināja augt.

Tāpēc laiva tūlīt pat tika piestūrēta tuvāk krastam. Kur lai sāk? Laivas ekipāža izlēma sākt ar līcīša apmakšķerēšanu, kas atradās no starta vietas pa labi. Domāts - darīts! Uzreiz tika samestas makšķeres ar dzīvajām zivīm un gaiss sāka žvīkstēt no spiningu mētāšanas. Bija cope uz dzīvo. Nerealizēta. Sekoja telefona saruna ar Jāni, kurš ieminējās, ka tas līcītis galīgi nav perspektīvākā ezera vieta. Vislabāk uz līdakām esot sēdēt ezera tālākajā daļā, Mazezerā, kurš arī esot seklāks, bet neesot peļama arī ezera vidus daļa. Īsāk sakot pēc šīs telefona sarunas laiva tika virzīta gar labo ezera krastu uz priekšu dziļāk nezināmajā. Vietas ļoti skaistas un dziļums sākas ļoti strauji no krasta. Sāka parādīties pirmās copes gan uz spiningu, gan uz ēsmas zivīm. Laivā arvien biežāk tika iecelta kāda neliela līdaka, vai kāds ļoti ziņkārīgs asaris.

Asari visi tika amnestēti, bet līdakas mēru neturēja, tāpēc arī turpināja dzīvot savā Valguma ezera stihijā, tikai jau ar pīrsingu.

    Zivis copēja uz rotiņiem, vobleriem un šūpiņiem, kā arī  uz ēsmas zivīm. Silikona mānekļi un džigošanas tehnikas netika pielietotas. Tas vairāk iespaidīgā dziļuma dēļ, kurš ierobežo darbošanos tālāk no krasta. Bet piekrastes zonu ļoti labi var apstrādāt arī ar "mētāšanas" taktiku. Lai vai kā, bet laivas ekipāža tajā rudenīgi skaistajā oktobra dienā jau bija tikusi pāri ezera vidum un tika secināts, ka līdz Mazezeram šoreiz netiks braukts, jo tad nepaliks laiks nolaisties atpakaļ gar ezera kreiso krastu.

Jāatzīmē, kas šis lēmums visticamāk bija nepareizs. Tas tāpēc, ka ezera kreisais krasts(skatoties no starta vietas) galīgi nebija tik devīgs kā labais krasts. Vismaz tajā dienā un konkrēti šai copmaņu ekipāžai. Laižoties gar kreiso krastu atpakaļ, līdz pat tumsiņai laivā netika iecelta neviena zivs. Labi, ka Raivis jau bija ticis pie vienas mēra līdakas starp visiem tiem zemmēra līdacēniem un ziņkārīgajiem asariem.

   Pirmā iepazīšanas reize ar Valguma ezeru bija noslēgusies. Noslēgusies ar ļoti pozitīvām emocijām, jaunu pieredzi un ar solījumiem noteikti tur vēl atgriezties.

    2014.gads. Dažas dienas pirms Jāņiem. Aigars ar Raivi atkal ierodas pie Valguma ezera. Šoreiz bez elektromotora, eholotes, toties jau ar zināmu pieredzi šajā ezerā. Šajā reizē tiek izspēlēta arī Džokera kārts, jo nevienam nebija jāsēž pie stūres šajā reizē. Copmaņu ekipāža tika piegādāta līdz ezeram un pēc tam no turienes savākta. Ērti. Šoreiz copes plāns ir tāds, ka nav ko tur eksperimentēt, jānolaižas pa visām jau zināmajām vietām, kur ķērās pagājušo reizi, kad  ekipāža bija tur rudenī. Domāts - darīts! Laiva tiek sarunāta vecajā vietā, mazās zivis saķert atkal nebija nekādu problēmu un drīz vien airi jau cilājās un laiva šķēla Valguma ezera ūdeņus. Raivis un Aigars vairs līcītī nepiestāja, bet devās pa taisno uz pārbaudītajām vietām. Scenārijs ļoti atgādināja iepazīšanas reizes scenāriju. Ķērās zemmēra līdakas un ziņkārīgie asari.

Arī šoreiz visi strīpaiņi tika laisti atpakaļ, bet zaļās mēru neturēja. Cope bija interesanta un diezgan aktīva. Bet atkal klāt bija vakars un pienāca laiks copi noslēgt. Secinājumi nemainīgi. Ezers ļoti foršs un noteikti tur jāatgriežas vēl. Padomju laikos šis ezers bijis slēgts "parastajiem" copmaņiem un tur varēja tikt tikai "izredzētie". Piemēram kādi padomju armijas čiekuri, vai viņiem pietuvinātas personas.

    Nav zināms kad sanāks atkal satikties ar Valguma ezeru, bet ir zināms, ka tas noteikti notiks. Nākamreiz jau atkal ar elektromotoru un konkrētu plānu. Šoreiz beidzot apskatīt ezerā tālāko daļu Mazezeru un padarboties arī dropšota tehnikā. Tajā piekrastes zonā un sevišķi uz ziņkārīgajiem asariem, tas varētu nostrādāt ļoti labi. Katrā gadījumā Valguma ezers ir no tiem, kurā noteikti gribās vēl atgriezties. Aigaram ir vēlme kādu dienu arī apmeklēt Zebrus ezeru, kā arī, vēl atgriezties vismaz pa reizei Engures ezerā un Kaņiera ezerā, kuros jau ir būts pa reizei, un visbeidzot tak jāapskata kāds vaigā izskatās arī tuvais un lielais Babītes ezers, bet tie būs citi stāsti un citas video atskaites. Šis stāsts bija par Valguma ezeru un šis stāsts nav noslēdzies. Tam noteikti būs turpinājums.....

Aicinām Jūs apmeklēt arī mūsu forumu http://parcopi.lv/forum/ , kur varēsiet uzzināt vēl daudz jaunas informācijas, vai arī pats varēsiet ņemt dalību foruma tapšanā, piedaloties diskusijās par visu, kas saistīts ar vēžiem un copi!