It kā jau par šo tēmu nav daudz ko rakstīt, jo viss ir ļoti vienkārši, tomēr nolēmu uzrakstīt. Vēl jo vairāk tāpēc, ka tuvojās reņģu laiks. Ne jau visi dzīvo netālu no jūras, tāpēc tomēr var noderēt kādam.
Tātad sākumā par kāta izvēli.
Te var noderēt jebkura makšķere, kāda ir jūsu arsenālā. Tas var būt spinings, tā var būt teleskopiska pludiņmakšķere, tas var būt kaut vai fīdera kāts. Galvenā prasība, lai uz tā varētu nostiprināt spoli un būtu riņķi caur kuriem izlaist auklu. Arī kāta garumam nav nozīmes, ar kādu ir ērtāk mētāt, ar tādu droši var to darīt. Kāta testam jābūt tādam, lai var uzkabināt līdz 20-30gr svaru, lielāku parasti neizmanto. Parasti pat pietiek ar kādiem 15gr.
Uz ko renģes ķert un kur un kad tās meklēt?
Reņģes var noķer uz pliku āķi, galvenais nosacījums, ka āķim jābūt spīdīgam. Tas var būt zeltīts, vai sudrabots, bet tam jābūt spīdīgam. Āķa izmēram un formai arī īpašas nozīmes nav, bet nevajag izmantot pārāk mazus, vai pārāk lielus āķus. Āķim jābūt labi saskatāmam un pietiekami asam, lai reņģe uz tā uzsēstos. Tātad sistēma reņģu makšķerēšanai ir pavisam vienkārša. Auklas galā sienam sviniņu un sienam divas vai trīs pavadiņas ar spīdīgiem āķiem. Var arī pa tā pat, tikai ar trīskāršo griezuli. Uz āķa var uzmaukt arī kādu pērlīti, plastmasas rimbulīti, vai piestiprināt kādu spīdīgu lietiņu. Var arī neko tādu nedarīt. Tāda izskatās mana uzparikte, pavadiņas var siet arī garākas. Reņģes var meklēt piekrastē sākot no aprīļa beigām. Katru gadu ir nedaudz savādāk, bet tas īstais laiks, kad viņas nāk tuvāk krastam nārstot ir aprīļa beigas līdz maija beigas. Katru gadu var būt nedaudz savādāk. Reņģes var ķert no laivas, no krasta, no moliem - kā pašiem ērtāk. Uz moliem gan reizēm nav īsti kur apgriezties, kad ir reņģu laiks. Pati ķeršana notiek ļoti vienkārši, uztaisa iemetienu, ļauj svinam nedaudz nogrimt, tad visu sistēmu sāk vilkt pie sevis. Velkot ieteicam mainīt vilkšanas ātrumus, šad tad paraut pa labi, vai pa kreisi. Var arī vilkt "trepītē", tas ir, kad ar spoli uztaisa trīs apgriezienus, tad ļauj ēsmai nedaudz grimt, tad atkal taisa trīs apgriezienus. Ja reņģes piekrastē ir, tad viņas ilgi neliks gaidīt. Bieži gadās, ka uzreiz var izvilkt pa divām, vai trim - tas atkarībā cik āķi ir piesieti. Nobeigums.
Kāpēc lai nenoķertu svaigu reņģīti. Cepta reņģe ir garšīga un ne velti mūs jau izsenis sauc par "reņģēdājiem". Vienu gan gribētos atgādināt, ka reņģu daudzums Baltijas jūrā pēdējā laikā samazinās, tāpēc nevajag būt alkatīgiem. Var taču aizbraukt un mierīgi saķert pāris kilogramus un pēc tam tikko ķertas mājās pagatavot. Nav vajadzības pieķert pilnu maisu ar reņģēm un kabināt uz makšķerēm pa 10 un vairāk āķiem. Ļausim arī reņģēm tomēr iznārstot, lai arī pēc gadiem mums vēl būtu ko ķert. Atceramies un par mēra sajūtu un uz priekšu pēc šīs gardās zivs! Ne, asakas!
Ooo jaa:)Renges renges, ceru shogad nenokaveeshu! P.S.Akju vietaa var kabinaat arii mormishkas kuru nav zheel:) Un protams svinu jaanem liidzi ar rezervi, biezhi sanaak noraut aiz akmeniem.
100%" cellspacing="1
Pievienot komentārus var tikai reģistrētie lietotāji. [ Reģistrācija | Ieeja ]
SĀKUMS
FORUMS
RAKSTI
BLOGI
INTERVIJAS
KONTAKTI
ZIEDOJUMI
RECEPTES
LIETOTĀJU FOTO
COPES KOMANDA
MAKŠĶ. NOTEIKUMI
0
