Sveicināti kolēģi vēžotāji! Atkal esam sagaidījuši jauno, nu jau 2011.gada, vēžošanas sezonu. Jūnija mēnesī ūdeņos bija grūti sastapt vēžus, jo tie mainīja čaulu. Toties jūlijā sākumā, jaunus uzvalciņus uzaudzējušie spīļaiņi gan jau sāks samērā intensīvi baroties. Šogad vasaras sākums ir padevies neierasti silts (līdz ar to ātrāk iesila ūdeņi Latvijā), tāpēc vēžuki, lielākoties, jau ir nomainījuši bruņas un uzsākuši intensīvi baroties, taču nesteigsimies, pagaidīsim vēl mazliet un ar rītdienu varēsim sākt 2011. gada vēžu medības. Milzīgs mīnuss jūnija un jūlija pirmās daļas makšķerēšanas un vēžošanas procesiem, diennakts tumšajā laikā, ir salīdzinoši lielais odu daudzums – vasaras otrā puse šajā ziņā ir labvēlīgāka. Protams, ka uzmācīgie kukaiņi nespēs apturēt pēc vēžiem noilgojušos entuziastus, taču manāmi pabojās vēžošanas procesa sniegto labsajūtu, piemēram, neļaujot pat mierīgi apstrādāt ēsmai liekamās zivis. Taču īstiem vēžotājiem tas netraucēs, vai ne!?
Nevaru nepieminēt to, ka arī pēc jauno makšķerēšanas noteikumu stāšanās spēkā, atkal paliekam „uzmesti”, jo nekas joprojām nav mainījies ar vēžošanu saistītos jautājumos. Vēžot drīkst tikai licencētos ezeros, lielākajā daļā no kuriem pēdējos gados vēžotājiem neko prātīgu vairs neizdodas noķert. Profesionāli novērtējot augstākminēto situāciju, rodas secinājums, ka lielais vēžotāju presings uz salīdzinoši ļoti nelielo licencēto vietu daudzumu neizbēgami noved pie vēžu resursu sarukšanas/izzušanas šajos ezeros.
    Kādu ilgāku laiku neesmu neko rakstījis gan laika trūkuma dēļ, gan arī tāpēc, ka likās, ka visu, ko zinu par vēžiem un vēžošanu, pa lielam, savos rakstos esmu iztirzājis. Taču laiks iet un līdz ar to, nākot arī pieredzei, šādas tādas atziņas pamazām rodas. Šajā rakstiņā, kas nebūs īpaši apjomīgs , es centīšos izklāstīt tādu kā nelielu kopsavilkumu tam visam, par ko iepriekš ir runāts vēžu un vēžošanas tematiku ietvaros. Kad pirms diviem gadiem tika izveidota parcopi.lv rakstu sadaļa par vēžiem un tāpat tika nodibināts vēžotāju forums (vēžu cienītāju klubiņš), biju jauns vēžošanas entuziasts. Kopš bērnības nebiju vēžojis un gribējās atkal pamēģināt, bet meklējot informāciju par vēžiem, saskāros ar šīs informācijas totālu trūkumu. Pētot dažādus avotus un pats regulāri dodoties vēžot, centos savākt, apkopot, papildināt un izlikt kopējai apskatei visu pieejamo informāciju par vēžiem un vēžošanu. Tāpat gribējās stimulēt darīt to pašu arī citus vēžotājus, lai iegūtu pēc iespējas pilnīgāku informāciju un apmainītos ar pieredzi un vērtīgām atziņām savā starpā. Tajā laikā bija izveidojusies tāda situācija, ka internetā bija grūti kaut ko sameklēt par vēžošanu. Īpaši aktuāli tas ir tiem, kas nevēžo, bet vēlētos to darīt, ja vien zinātu kad, kur un kā to darīt. Šīs lapas vēžošanas sadaļa jau tiek publicēta divus gadus, un pa šo laiku sāk rasties arī kopainas skatījums ar vēžiem un vēžošanu Latvijā saistītos jautājumos. Jo aktīvāki kļūst mūsu lapas lietotāji/apmeklētāji, tāpat lapas administrācija dara ļoti daudz lapas pilnveidošanā, par ko atsevišķs paldies.
Att. 1. Iegūstot teorētiskas zināšanas par vēžošanu un pilnveidojot tās praksē, bez loma nepaliksiet.     
   
    Daudz ko forumā un rakstos esam viens no otra mācījušies, cilājuši esošo likumdošanu (saistībā ar vēžošanu), esam apzinājuši mūsu ūdeņiem raksturīgās vēžu sugas, vēžu ķeršanas īpatnības utt. Tagad zinām, ka agrāk par jūlija pirmo dekādi īpašas jēgas doties vēžot nav. Kopā esam apgāzuši mītu par to, ka vēžiem vairāk garšo sasmakusi/iepūdēta ēsma – izrādījās, ka svaiga, vēl ar asins smaciņu, ēsma vēzim ir daudz tīkamāka. Uz savas pieredzes esam pārbaudījuši, ka vēžu ķeršana pilnmēness naktī labus rezultātus nesola. Vēl viena atziņa, kas man ir radusies no personīgās pieredzes ir tāda, ka ja naktī vējš nepierimst un viļņi apskalo krastu, tad vēži nenāk krastā no dziļuma, bet ir noķerami tikai no iepriekšējās nakts palikušie, kaut kur netālu paslēpušies, vēži. Šādos gadījumos iesaku meklēt vēžus aizvēja pusē. Vēl daudz ko varētu pētīt sakarā ar vēžiem, piemēram, to aktivitāti atkarībā no atmosfēras spiediena, mēness fāzēm, kā arī citiem faktoriem, lai nonāktu pie universālas vēžu ķeršanas taktikas. No otras puses, kaut kam ir jāpaliek arī neatklātam, jo ja visu zināsi, tad tas mazinās azartu vēžojot, lai cik tas arī neizklausītos nekorekti, teikšu, ka katram no mums praksē, vēžojot, ir jāizbauda arī neveiksmes, lai iegūtu personīgo pieredzi un no tā mācītos.
    Vēžošana ir ļoti interesants, azartisks un iespaidiem bagāts atpūtas veids, nemaz nerunājot par šo medību objekta harmonisko saskaņu ar vēsu aliņu. Negribu izteikties visu citu vēžotāju vārdā, bet man šķiet, ka pats vēžošanas process varbūt pat vairāk piesaista kā vēžu ēšana. Protams, abas šīs komponentes vienkopus rada pilnīgu labsajūtu. Vēžošana nav tas pats vieglākais atpūtas veids. Pirms došanās vēžot ir jāsagatavo un jāsakārto vēžošanas rīki, jāsagādā ēsma, jāsakopj/jāpielāgo vietas pirms vēžošanas utt. Un teikšu godīgi, ka daudz jau to vēžošanas reižu nevajag – kaut vai divas, trīs reizes pa vasaru ir pietiekami lai izbaudītu šo lielisko atpūtu. Žēl, ka mūsu likumdevēji tā nedomā... Tiem laikam šķiet, ka ja vispārēji atļautu vēžošanu, tad cilvēki uzreiz izkāstu visas ūdenskrātuves. Manuprāt, tieši otrādi, pie vienmērīgas slodzes uz ezeriem (nevis dažiem licencētās vēžošanas ezeriem) vēžu nākotne būtu drošāka. Tāpat ir skaidrs, ka pēc ilggadējā vēžošanas aizlieguma Latvijā, tagad cilvēki ir jāizglīto par vēžiem un vēžošanu, lai tie apzinātos savu līdzatbildību šī resursa saglabāšanā, nevis ir jānostāda cilvēki potenciālo normatīvo aktu pārkāpēju statusā.
Att. 2. Vēžošana ir ļoti interesants, azartisks un iespaidiem bagāts atpūtas veids.     

Raksturojot kopējo situāciju mūsu Valstī jāsaka, ka vēžu populācijas ir atkopušās pēdējo 20 gadu laikā, izbeidzoties intensīvās lauksaimniecības ērai. Daudzos ezeros un upēs vēži ir savairojušies pietiekami lielos apjomos, lai tos varētu ķert, nenodarot lielu skādi to populācijai. Jāsaka pat vairāk, ka daudz kur ir vērojama vēžu pārlieka savairošanās, kas var izraisīt vēžu kvalitatīvo rādītāju pasliktināšanos vai vēžu slimības. Diemžēl vēžošana Latvijā joprojām ir tabū. Grūti teikt kādi iemesli tam ir par cēloni. Varbūt tā ir vēžu audzētāju lobēšana, varbūt sabiedrības, tajā skaitā likumdošanas struktūru zemā informētības pakāpe?
    Iegūstot no citiem vēžotājiem vairāk informācijas, acīmredzams ir fakts, ka jo plašāka kļūst svešo vēžu sugu – signālvēzis un dzeloņvaigu vēzis izplatība Latvijā. Abas šīs sugas nāk no Ziemeļamerikas un mūsu ūdeņos spēj ļoti labi adoptēties – tie ir mazāk prasīgi pret ūdens kvalitāti, ir ļoti produktīvi un citādi pārāki par vietējām vēžu sugām. Abas šīs sugas tiek uzskatītas par invazīvām mūsu ūdeņos, taču tāpat makšķerēšanas noteikumi neļauj iegūt šo sugu vēžus (makšķerēšanas noteikumos kā vēžu sugas Latvijā tiek minēti platspīļu un šaurspīlu vēži), jo vēžošana kā process ir atļauta tikai un vienīgi licencētajos ezeros. Lai arī tiek pat veikti oficiāli pasākumi signālvēžu ķeršanai, piemēram, Salacā, skaidrs ir viens, ka svešās vēžu sugas pie mums ir uz palikšanu, tas ir mans profesionālais viedoklis. Ja kāds saka pretējo, tad ticiet man, viņš vai nu melo vai arī nav ne tuvu kompetents. Tāpat kā pie mums, svešās vēžu sugas ienāca daudzās Eiropas valstīs. Lielā mērā tas bija saistīts ar plašās vēžu mēra epidēmijas sekām, pēc kuras ezeri palika tukši no vēžiem un šo nišu bija jāaizpilda ar citām vēžu sugām, kas ir noturīgākas pret vēžu slimībām. Augstāk minētās sugas ir kļuvušas par faunas neatņemamām sastāvdaļām gan Polijā, gan Vācijā, kaimiņu Lietuvā un Baltkrievijā, kā arī daudzās citās Eiropas valstīs. Starp citu, Vācijā no 4 tur mītošajām sugām, nedrīkst ķert tikai vienu vēžu sugu, ko aizsargā likums, pārējās sugas atļautā laika posmā drīkst ķert. Šāda pat normatīvo aktu nostāja prasītos arī pie mums un cerams, tuvākajā laikā, tas arī notiks, līdz tam brīdim centīsimies izglītot cilvēkus par vēžiem un vēžošanu, lai būtu pēc iespējas pilnīgāks kopējais skatījums par vēžu tematiku.
Att. 3. Dzeloņvaigu vēžus tagad var noķert daudzās Latvijas ūdenstilpnēs un tie vēl arvien izplatās.     

Latvijā ir bijušas senas tradīcijas vēžu ķeršanā, taču pēdējās desmitgades to visu ir atmetušas tālā vēsturē. Šobrīd, kad vēži mūsu ūdeņos ir atkopušies, mēs varam veidot jaunas tradīcijas, protams, daudz ko ņemot par pamatu no vecu vecajām atziņām, tās papildinot un pilnveidojot, izveidot mūsu jauno laiku vēžošanas tradīcijas. Protams, pret vēžu resursiem mūsu ūdeņos ir jāizturas saudzīgi, lai kaut kas paliktu pāri arī pēc mums. Cerams, ka drīz pienāks laiki, kad, noteiktā gada periodā, cilvēki varēs brīvi, neslēpjoties un nebaidoties, vienatnē vai ar draugu kompānijām, ģimenēm doties pie dabas, lai nesteidzoties nobaudītu visu vēžošanas procesa burvību, pasēdētu turpat ūdeņu krastos pie ugunskura, turpat uz vietas, katliņā ieberot pavairāk sāls, diļļu, ķimeņu, kā arī kādu tējkaroti medus, uzvārītu tikko no ūdens nākušos spīļaiņus un vēl siltus nobaudītu, uzdzerot kādu malciņu alus. Es gribu ticēt, ka šādi laiki pienāks, bet pagaidām vēžosim kā nu kuram sanāk – dažs pustukšajos licencētajos ezeros, dažs privātās ūdenskrātuvēs, dažs varbūt kaimiņu zemēs, bet dažs paslepus, neuzkrītoši noķers pāris desmitus vēzīšu arī kādā citā sev zināmā vietā. Vēžošana taču, tāpat kā medības vai makšķerēšana, spēj neatgriezeniski aizraut cilvēkus. Vēlreiz gribu aicināt visus izturēties saudzīgi pret vēžiem, neņemot vairāk, kā var pats apēst, palaižot atpakaļ vēžu mātītes, bet droši ņemot lielos vēžu tēviņus. Novēlu visiem mūsu lapas biedriem, kā arī apmeklētājiem un lasītājiem veiksmīgu jauno, 2011. gada, vēžošanas sezonu!

Att. 4. Vēži ir lieliska delikatese pie vēsa alus kausa vai glāzes vīna. Vēžus ir jāēd lēnām un nesteidzīgi...

Aicinām Jūs apmeklēt arī mūsu vēžošanas forumu http://parcopi.lv/forum/3 , kur varēsiet uzzināt vēl daudz jaunas informācijas par vēžiem, ja esat iesācējs vēžu jautājumos vai arī pats varēsiet ņemt dalību foruma tapšanā, piedaloties diskusijās par visu, kas saistīts ar vēžiem un vēžošanu! Ja Jūs vēlaties padalīties ar informāciju vai pieredzi par vēžiem un vēžošanu, tad varat sūtīt savus rakstus uz e-pastu:vezuklubs@parcopi.lv un parcopi.lv administrācija tos ar lielāko prieku publicēs mūsu rakstu sadaļā.