Parcopi.lv komandas dalība Latvijas kausā Predator Cup 2019

Jau uzsākot šo sezonu nolēmām, ka piedalīsimies arī Latvijas kausā, disciplīnā - spiningošanā no laivām. Tieši šajās sacensībās, gadu atpakaļ, iestartējām ar Gintu sporta makšķerēšanā ar godpilno pēdējo vietu. Alūksnes posma laikā nāca vilinošs piedāvājums no kādas citas komandas - apvienot spēkus uz Latvijas kausu. Konceptuāli piekritām un domājām, ka tā bija laba iespēja, jo komandās cīnīties ir interesantāk un vieglāk. Bet gala vārdu vēl nedevām, jo arī mūsējais Arvis dikti gribēja piedalīties šajos mačos un viņam izdevās pierunāt Martinu uz dalību kausā. Tāpēc, bez domāšanas, apvienojāmies ar mūsu pašu čaļiem no parcopi.lv foruma un pieteicām Latvijas kausam pilnvērtīgu Parcopi.lv komandu. Čaļiem, kuri gribēja ar mums startēt, mēs izstāstījām situāciju un novēlējām ne asakas kausā!
Tā izveidojās Parcopi.lv komanda uz Latvijas kausu, ar šādu sastāvu:

• Aigars Garais - Gints Irbe - Edgars Mednis
• Martins Vizbulis - Arvis Ančevskis - Juris Bārtulis

Mūsu sezonas tiesnesim Armandam iedevām atpūtu un piesaistījām kā tiesnesi Edgaru. Čali, kurš ir svētdienas makšķernieks, mūsu foruma biedrs, ar uguntiņu acīs un vēlmi uzzināt daudz jauna makšķerēšanā. Martina un Arvja ekipāžai par tiesnesi pieteicās Juris, kurš jau ir krietni pieredzējušāks makšķernieks un pats mierīgi varētu piedalīties sacensībās(pirmais Street Fishing disciplīnas uzvarētājs, ja kas).  Bet viņam bija interesanti sākumā visu paskatīties no malas.
Tika izveidota kopēja WhatsApp grupa, kurai tika piesaistīts vēl viens mūsu foruma biedrs Mārtiņš Jurušs, kurš palīdzēja mums visā treniņu procesā un atbalstīja arī sacensību laikā. Viss, varēja sākties gatavošanās posms!

Treniņprocess
Treniņprocesu uzsākām ar ierastajām ikdienas copēm, bet jau ar domu kaut ko skatīties kausam. Trenēties sākām gandrīz trīs nedēļas pirms kausa. Treniņprocesā nevarēja piedalīties Gints, jo viņš bija atvaļinājuma ceļojumā ar ģimeni, bet toties mums ļoti palīdzēja Mārtiņš. Tā mēs arī dažādos, jauktos sastāvos trenējāmies. Tad Arvis ar manu laivu, tad Arvis ar Mārtiņu, tad Mārtiņš viens, tad Martins ar Mārtiņu, tad Martins viens, tad es ar savu laivu, tad jau Martins ar Arvi kopā. Izmantojām katru iespēju pazondēt ūdeņus un likt prātus kopā ko un kā darīt. WhatsApp čatiņš vārījās visu šo laiku, gan par treniņos iegūto informāciju, gan arī ar nevajadzīgu spamu. Domāju, ka tiesniešiem līdz sacensībām, jau sen bija piegriezies vibrējošais telefons, bet viņi visu izturēja un vēl piemeta klāt savas domas un novērojumus. Ļoti pozitīvi "uzvilcies" uz visu treniņprocesu bija Martins Vizbulis - tas man ļoti patika. Viņam tā bija debija tāda līmeņa sacensībās, tāpēc viņš pievērsa uzmanību pat dažādām mazām niansēm. Vispār Martina un Arvja ekipāžai bija tāds ļoti pozitīvs un kaujiniecisks noskaņojums visu treniņu procesa laiku un arī pirms mačiem. Mums ar Gintu kopā patrenēties nesanāca, bija tikai viens ģenerālmēģinājums "Čaikas kausā 2019", kurā principā viss salikās, kas treniņos bija atkosts.

Uzsākot treniņus lielu uzmanību veltījām Ķīšezeram, vietējiem kanāliem un Daugavai un tas ir saprotams, jo visi tur ikdienā arī makšķerējam. Jau no treniņu sākuma mums visgrūtāk gāja ar līdakām. Ar asaru copi un +/- ar zandartu copi, bilde likās kopā, bet līdakas vislabāk sanāca atkost mūsu palīgam Mārtiņam Jurušam. Bet jo tuvāk nāca sacensību laiks, jo kardinālāk sāka viss mainīties. Plus biežais lietus, ūdens līmeņa svārstības un lielie vēji apgrūtināja iespēju patrenēties. Nedēļu pirms kausa, iestartējām Čaikas kausā 2019, kur pārbaudījām, kas un kā liekās kopā. Nebija baigi labi, bet pa lielam bilde likās kopā un viss izskatījās cerīgi. Pēdējā nedēļa pirms kausa gan sāka ieviest ļoti lielas korekcijas. Ķīšezers sāka galīgi aizvērties un asaris no zināmājām vietām ziepējās prom, vai aizvēra mutes. Zandarts arī sēdēja pie grunts ar aizvērtām mutēm. Tas viss ieviesa lielas korekcijas treniņprocesā un aiztrieca mūs trenēties krietni tālāk no ierastajām vietām. Pēdējā brīdī tika apzināts Rīgas centrs un viss līdz pat Sausajai Daugavai, bet Martins ar Arvi sāka apgūt Lielupi. Žēl, ka nepietika laiks apskatīties Juglas ezeru. Jo sākumā vispār nebija plānots braukt copēt kaut kur tālu no ierastajām vietām. Tas notika piespiedu kārtā. Martinam ar Arvi Lielupe iedeva ticību, ka tur viss var salikties arī mačos, bet dienu pirms sacensībām tomēr atkal tika pārbaudīts Ķīšezers. Ar domu, ka varbūt tomēr būs pavēries vaļā. Diemžēl nebija un viņi palika ar Lielupes iekarošanas plānu.

Mums ar Gintu laiva ir lēnāka, tāpēc tik tālu braukt pat neplānojām. Piektdien zondēju centru, ar domu atrast kaut ko tuvu starta vietai. Viena vieta iedeva ticību un tā atnesa rezultātu arī sacensībās, bet par to vēlāk. Piektdienas vakarā plānojām taktiku uz sacensībām, bet bija diezgan liela nesaprašana. Treniņi nebija atnesuši vēlamos rezultātu, lai viss būtu skaidrs. Palikām pie tā, ka Martins ar Arvi brauc uz Lielupi, bet mēs ar Gintu paliekam pa Daugavu un kanāliem. Konkrēta mērķa mums ar Gintu nebija, galvenais bija izdarīt ko varam un cienīgi nostartēt. Martinam ar Arvi bija līdzīgi. Bet bija viens kopējs mērķis - nostartēt pēc iespējas labāk komandu vērtējumā. Tas diemžēl mums nesanāca.

Pirmā sacensību diena
Reģistrācija, daudz satiktu draugu un paziņu, daudz pozitīvisma un jauka atmosfēra, sacensību atklāšana un tiesnešu izloze. Mums ar Gintu ielozēja Conventus tiesnesi Helmutu Dobelnieku. Vēlreiz pierādījās, ka Latvija ir ļoti maza. Helmuts izrādījās Ginta dēla darba kolēģis. Un kas vēl pozitīvi - parcopi.lv video skatītājs.

Vispār sacensību laikā man pienāca vairāki cilvēki, kurus personīgi nepazinu, un izteica pozitīvas atsauksmes par video un rakstiem. Tas bija patīkami, nenoliegšu. Pirmajā dienā starts bija starp tiltiem. Martins ar Arvi sāka braucienu uz Lielupi(pa ceļam gan pārbaudot dažas asaru vietas), bet mēs ar Gintu sākām turpat netālu no starta. Pirmā vieta, bija piektdienas treniņā atrastā vieta. Mērķa zivs tur bija līdaka. Diezgan ātri Gintam uz līdakai domāto vobleri Orbit 110 uzsēdās smuks mēra asaris. Rezultāts bija atklāts!

Bet tajā vietā ilgāk nepalikām, jo nelika mieru zandartu cope. Čaikas kauss bija nedaudz sagrozījis prātus, jo zinājām kur viņš ir. Tik vien tā bēda, ka nemācējām paņemt. Bet to mēs sapratām tikai sacensību laikā. Drīz pienāca ziņa, ka Martinam ar Arvi ir pirmā mēra līdaka.

Ļoti labi. Mums tikai viens asaris. Mainījām vietas, bet pamatā mēģinājām ķert zandartu. Tā bija taktiska kļūda. Jo vajadzēja jau saprast, pēc online rezultātiem, ka zandartam nav baisā apetīte, tāpēc vajadzēja veltīt vairāk laika līdaku copei un tam pašam asarim. Pie kam mums ar Gintu, kā ekipāžai, līdaku cope padodās labāk, nekā zandartu cope. Lai gan man personīgi labāk patīk ķert zandartus un asarus un ikdienas copēs to daru biežāk, nekā meklēju līdakas. No Martina un Arvja pienāca ziņa par otru līdaku un viss izskatījās cerīgi.

Viņiem vēl bija shodi un zemmēra līdakas. Šķita, ka viņi ar līdaku aizvērs tabulu Lielupē. Tikai sacensību pirmās dienās noslēgumā kapitulējām zandartu priekšā un mēģinājām glābt ko var, vismaz noķerot vēl kādu asari. 15minūtes pirms maču beigām tas arī izdevās. Vēl viens mēra asaris tika ieskaitīts un ierakstīts protokolā.

Grūti, nereāli grūti. Man asaru cope ļoti labi patīk un arī labi padodās un kas to būtu domājis, ka tik grūti būs noķert trīs mēra asarus. Īstenībā arī zemmēra asari nemaz nebija tik viegli atrast un izprovocēt uz copi. Martinam ar Arvi arī viss nesalikās, kā plānots. Tā arī palika ar divām mēra līdakām un nesanāca klāt pieķert arī nevienu asari.  Pēc pirmās dienas Martinam ar Arvi 26.vieta, bet mums ar Gintu 38.vieta no 46 ekipāžām. Komandu vērtējumā Parcopi.lv bija ceturtie no beigu gala. Ne gluži kā bija domāts!

Otrā sacensību diena
Degunus pēc pirmās dienas nenokārām un ar kaujiniecisku un pozitīvu noskaņojumu devāmies uz otrās dienas startu. Šoreiz tiesnešu izloze mums ar Gintu laivā piespēlēja Māri Poikānu.

Pēc starta signāla Martins ar Arvi atkal traucās uz Lielupi, bet mēs ar Gintu apstājāmies atkal ļoti tuvu starta vietai(kur Čaikas kausā bija līdakas iznāciens un piektdienas treniņā arī bija līdakas cope). Otrajā dienā bijām nolēmuši vairāk laika veltīt līdaku copei. Tas arī atmaksājās. Pēc tiesneša atļaujas sākt makšķerēt, jau pirmajā vietā uz relax 4" gumiju bija līdakas iznāciens, bet pie laivas tā apmetās riņķī un pārdomāja. Vēl nedaudz tur pastumdijāmies, izmētājām visu perspektīvo reģionu un devāmies un nākamo vietu. Uz piektdienas treniņā atrasto vietu, kas mums arī pirmajā sacensību dienā dāvāja mēra asari. Šoreiz nolēmām tur izmētāt sirsnīgāk. Vairākas reizes pārslīdējām pāri mūsuprāt perspektīvajai vietai. Tas nesa augļus. Kādu 20-25minūšu laikā tikām pie trīs mēra līdakām. Visas uz to pašu liktenīgo Orbit 110 izmēru.

Izmēru neaudzējām, uzreiz nolēmām, ka šī vieta vēl sacensību noslēguma daļā var palīdzēt mūsu otrai ekipāžai, tāpēc neko tur vairs nebakstījām, bet devāmies meklēt asarus un zandartus. Šoreiz pat vairāk asarus. Vakardienas bēdīgā pieredze ar zandartu copi, lika būt uzmanīgākiem. Jau otrajā vietā izdevās tik pie pirmā mēra asara.

Ļoti labs sākums mums. Jau trīs mēra līdakas un viens mēra asaris. Tika publicēti rezultāti pēc pirmajām divām stundām. Patīkami bija ieraudzīt, ka mēs ar Gintu esam līderi otrajā dienā, pēc divu stundu copes. Tālāk gan vairs galīgi negāja raiti. Toties tika saņemta ziņa, ka Martinam ar Arvi ir pirmā mēra līdaka. Pozitīva ziņa.

Mēs turpinājām presēt asarus un pa brītiņam pieslēdzāmies arī zandartu copei. Tik grūtu asaru copi es neatceros, ka būtu piedzīvojis. Pat vietās, kur bilde laba, to bija ļoti grūti izprovocēt. Un kurus sanāca izprovocēt uz copi, tie parasti bija 19-24cm asari, kas negāja ieskaitē. Tikai sacensību pēdējā stundā sanāca noķert vēl vienu mēra asari, bet pat ar ļoti lielu iespringumu, nesanāca noķert trešo mēra asari.

Toties Martins ar Arvi uz sacensību beigām aizbrauca uz mūsu veiksmīgo vietu un noķēra tur mēra līdaku. Diemžēl pašu kļūdas pēc, tā netika ieskaitīta, jo tika nofotografēta no otras puses, nevis kā rakstīts nolikumā(šis punkts man ar līdz galam nav skaidrs, ja laivā tāpat sēž tiesnesis un visu redz).

Tā būtu atkal nobeiguši ar divām mēra līdakām. Otrajā dienā mēs ar Gintu finišējām 17.vietā, bet Martins ar Arvi 40.vietā. Kopvērtējumā mums 25.vieta, bet Martinam un Arvim 34.vieta. Komandu vērtējumā trešie no beigām. Ja Martins un Arvis līdaku(51cm) būtu nofotografējuši pareizi, tad viņiem būtu 263 punkti un 26.vieta kopvērtējumā. Būtu ierindojušies tieši blakus mums un arī komandu ieskaitē būtu augstāk. Bet tas viss no sērijas - kā būtu, ja būtu. Bija, kā bija!

Apsveicu uzvarētājus individuāli un komandu vērtējumā. Ļoti, ļoti labi rezultāti. Iepriekšējo gadu sportisti pierādīja, ka pulveris vēl galīgi nav sauss. Par uzvaru līdz pēdējam brīdim cīnījās tieši vairākas iepriekšējo gadu sportistu ekipāžas, kuras pašlaik vairs LV čempionātā nepiedalās.

Rezumē
Bija ļoti patīkami pastrādāt komandā. Tā mums ar Gintu arī bija jauna pieredze. Mums tiešām bija ļoti pozitīva un forša komanda uz kausu. Galvenais mērķis - nostartēt labi kā komandai nepiepildījās, bet domāju tā visiem mūsu komandas dalībniekiem bija laba pieredze. Katrā gadījumā visu šo gatavošanās posmu un pašas sacensības atcerēsimies ar pozitīvām un siltām atmiņām.  Par rezultātiem domāju, ka abas ekipāžas nostartējām apmierinoši, bet kā komanda neapmierinoši. Neko pielikt īsti nevarējām, vienīgi veikmes faktors vēl varēja kaut ko palīdzēt. Tieši, cik daudz treniņprocesā atradām, tik varējām saķert arī mačos. Lielākais prieks par to, ka palikām kā komanda līdz pašām beigām un degunus nenokārām.

Prieks par to, ka mēs ar Gintu otrajā dienā spējām pārslēgties uz savādāku taktiku, kas nesa krietni labāku rezultātu un par to, ka piektdienas treniņā atrastā vieta ļoti noderēja sacensībās. Principā, ja ņem vērā, ka iepriekšējā gadā ar Gintu bijām pēdējie, bet tagad 25.vieta un vēl starts pilnas komandas sastāvā, tad tādā ziņā ar dalību kausā esam ļoti apmierināti.

Par sacensībām
Cepuri nost federācijas priekšā par ļoti labi noorganizētām sacensībām, ar ļoti labu balvu fondu. Bija tiešām ļoti interesanti, aizraujoši un forši. Online rezultāti piedod sevišķu dinamiku sacensībām. Formāts 3x3x3 ir ļoti grūts un liek daudz vairāk domāt un veidot plānu sacensībām. Tāpat kā tas, ka var braukt kur gribi. Šādas izvēles priekšā var arī saputroties galīgi, tur vajadzīgs vēss prāts. Par dažāda veida ieteikumiem un pārmetumiem - tā būs vienmēr un tas ir pat pozitīvi. Tikai kopā var padarīt sacensības vēl aizaujošākās un pozitīvākas. Domāju, ka par ātruma pārsniegšanu ir vainīgi paši dalībnieki. Sacensību mērķis tak nav sodīt pārkāpējus, bet noskadrot labākos spiningotājus. Šie ātruma pārkāpumi ir ļoti liels akmens pašu sportistu dārziņā. Vai tad tiešām visiem jāstāv klāt, vai jāmēra ar radaru ātrumi? Sacensību organizatoriem jau tā pietiek organizatorisko jautājumu, kas jārisina pirms sacensībām un sacensību laikā. Izdales materiāli ar ātruma ierobežojumiem tak tika izdalīti. Nav taču grūti to ievērot, ja pat nezin kāpēc tas nebija zināms, kārtojot kuģošanas vadītāja apliecību. Bet citādi lielais paldies visiem dalībniekiem un tiesnešiem par jauko un foršo sacensību atmosfēru!

Paldies visiem, kas atbalstīja un juta līdz mūsu komandai!
Paldies Gintam Irbem - par izturību visas sezonas garumā un manis neizmešanu no laivas
Paldies Arvim Ančevskim - Tu mums palīdzēji divos čempionāta posmos un tagad palīdzēji izveidot komandu uz kausu. Tiešām respect vecīt!
Paldies Martinam Vizbulim - man Tava pieeja treniņiem un sacensībām ļoti patika. Pozitīvais tēls!
Paldies Mārtiņam Jurušam - paldies par palīdzību treniņos. Mēs to novērtējam!
Paldies Edgaram Mednim - paldies vecīt par izturību divu dienu garumā un spēju paciest spama viļņus komandas čatiņā.
Paldies Jurim Bārtulim - paldies par komandas darbu un padomiem!
Paldies Helmutam Dobelniekam un Mārim Poikānam - viss bija korekti un pozitīvi!
Paldies Armandam Smiltenim  - paldies, ka atbrauci mūs atbalstīt otrās dienas finišā!

Paldies parcopi.lv atbalsta grupai(radošajai brigādei) Imantam Rapam, Valdim Vorslovam un Ronaldam Seņavskim - par atbalstu, uzmundrinājumiem un padomiem!
Paldies arī federācijai, par to, ka šīs aizraujošās sacensības notiek!
Ne asakas visiem un tiekamies uz ūdeņiem!