Nobrauciens ar laivām pa Abavu līdz Ventai

Ideja nobraukt vairākas dienas pa upi ar laivām, pacopēt un padzīvot prom no pilsētas, pirmo reizi radās vairākus gadus atpakaļ mums ar copes kolēģi Kasparu. Kā jau tas mūsdienās ierasts, līdz plāna realizācijai jāpaiet kādam laikam. Kāds laiciņš arī pagāja līdz 2015.gada pašā jūlijā sākumā mēs bruņojušies ar pāris laivām, makšķerēm un vēl dažādām nepieciešamām mantām devāmies Kurzemes virzienā. Bija jau pievakare un plāns bija tāds, ka vakarā atrodam vietiņu pie upes kaut kur Rendā, vai tās tuvumā, varbūt nedaudz pacopējam un agrā rīta sākam savu ceļojumu. Sanāca dažādas aizkaves un Rendā mēs ieradāmies, kad jau sāka tumst. Īpaši laika meklēt kādu labu vietiņu mums nebija, tāpēc tikuši pie Abavas Rendā, uzreiz arī izdomājām tur palikt, lai no rīta sāktu savu ceļojumu. Vakarā nedaudz pasēdējām un pārrunājām mūsu plānu un likāmies uz auss, lai no rīta agri varētu svaigi arī startēt. Pirmo nakti pie upes gan gulējām mašīnā.
   Celāmies agri no rīta. Vieglas brokastis, kafija, laivu piepūšana un mantu sakārtošana un mūsu ceļojums varēja sākties. Jau no paša rīta bija ļoti silts laiks un upe izskatījās vienkārši fantastiska. Posmā no Rendas, laivojot uz leju upe ir salīdzinoši dziļa, mierīga, bet smuka. Laižoties ar laivām, protams arī, makšķerējām. Kaspars darbojās ar nelielu džigu, es mēģināju voblerus, rotiņus un šūpiņus. Jāsaka džiga metode izrādījās daudz rezultatīvāka. Kaspars tika pie vairākiem asariem, no kuriem daži bija tīri smuki un bonusā tika arī pie meža vimbas, kuru mēs noturējām par Sapalu. Es savukārt tiku tikai pie viena asara. Pirmajā dienā nolaidāmies kādus 5km un palikām vietā, ko sauc par Plateni. Palikām tur pēc copes kolēģa Jāņa ieteikuma. Jāsaka, ka vieta dikti smuka un tur regulāri sapali dauza sīkos. Uzcēlām teltis, sagaidījām pievakari, tad uzsējām fīderus un sākām copīti no krasta. Te man veicās jau krietni labāk. Tiku pie vimbas, brekša, bija arī citas zivis. Pasēdējām līdz tumsiņai un devāmies pie miera.
    Nākamajā rītā atkal cēlāmies diezgan agri, jo mums bija jānobrauc padsmit kilometri, līdz vietai, kur taisījāmies ceļojumu noslēgt. Rīta procedūras un drīz vien jau sēdējām laivā, mantas atkal salikām otrā laivā, kuru vilkām striķī līdz un turpinājām ceļojumu. Šoreiz praktiski bez copes. Vien mūsuprāt ļoti perspektīvās vietās iemetam pa dažām reizītēm. Abava aiz Platenes nedaudz mainās. Parādās daži krāčaināki posmi, bet toties pēc tiem seko ļoti garš un garlaicīgs posms. Nav īsti interesants arī copei. Pie tam bija ļoti karsts laiks un šis posms mūs izcepināja un nogurdināja. Lai vai kā, bet pēcpusdienā mēs jau bijām tikuši līdz plānotā maršruta finišam. Savācāmies un gaidījām, kad mums atbrauks pakaļ kolēģis Jānis un aizvedīs atpakaļ uz Rendu ar visām mantām. Pirmais izlūkbrauciens ar to arī bija noslēdzies. Āda bija apdegusi, bet emocijas bija ļoti fantastiskas. Brauciens atstāja ļoti lielu iespaidu. Palika nedaudz mazuma piegarša, tāpēc nolēmām, ka nākamreiz obligāti jāaizbrauc līdz Ventai. Tā mums gāja 2015.gada jūlijā sākumā:

Šogad uzreiz plānojām, ka brauciens jāplāno garāks. Sākumā vispār domājām, ka brauksim pa Salacu, bet tur nedaudz apgrūtina plānošanu tas, ka laižoties pa upi, sanāk šķērsot vairākus novadus, kurā katrā nepieciešama sava copes licence. Līdz ar to grūti saplānot kurā datumā mēs varētu būs kurā posmā, lai varētu uz to datumu iegādāties attiecīgā posma copes licenci. Tāpēc šo domu atmetām un izdomājām pabeigt pagājušo gadu nepabeigto ceļojumu. Šoreiz nolaisties pa Abavu no Rendas līdz pat Ventai.
    Sakrita, ka varējām kopīgi izbrīvēt jūnija dienas, tāpēc šoreiz braucām jūnijā. Startējām no Rīgas svētdienas vakarā un šoreiz pirmā nakts un sagatavošanās bija ieplānota ar ērtībām. Pirmajam vakaram bija sarunāta pirts pie laivotāja bebra, bāzē abavaslaivas.lv
    Šoreiz atbraucām laicīgi, pirtiņa jau kūrās, saimnieks sagaidīja un bija ļoti izpalīdzīgs un draudzīgs. Papērāmies pirtī, piepūtām laivas un sakrāmējām visas mantas jau, lai no rīta viss jau gatavs. Tad pacepām uz ugunskura desiņas, mazliet padiskutējām par topošo ceļojumu un devāmies pie miera. Pirmā nakts komforta zonā. Zem jumta, siltā istabā un ērtā gultā. Šoreiz izgulējāmies kārtīgi, jo nebija kur steigties. Pirmā diena bija saplānota tīri copes režīmā un jānobrauc mums bija tikai 5km - līdz tai pašai Platenei, kur palikām arī pagājušo gadu.
    No rīta izgulējušies, sakārtojāmies, iedzērām kafiju un nesteidzoties sākām savu šī gada ceļojumu.

Posms jau bija zināms, tāpēc copi šoreiz es sāku ar dropšota sistēmu. Pie pirmā asara arī šogad tika Kaspars. Viņš pārsvarā darbojās ar mikrodžigu. Bet drīz man arī uz dropšotu tika pirmie asari. Lēnā garā laidāmies pa upi un copējām. Es brīžiem ar dropšota sistēmu, brīžiem ņēmu rokās otru spini, ar kuru mētāju voblerus un savu mīļo rotiņu. Šoreiz copes bija uz abu veidu spiningiem. Kasparam ar mikrodžiga palīdzību izdevās arī izmānīt breksi uz kādiem gramiem 400-500. Forši. Visas noķertās zivis peldēja tālāk. Tā lēnā garā laižoties un makšķerējot pamazām tuvojāmies pirmās palikšanas vietai. Vieta jau zināma, tāpēc diezgan ātri iekārtojāmies. Sapali atkal diezgan aktīvi dauza. Kasparam nelika sapali mieru un viņš mēģināja kādu sapalu piemānīt ar mazajiem voblerīšiem, uz dzīvo un pat pludinot burbuli. Bet Abavas sapali tam visam uzspļāva un turpināja regulāri dauzīt mailes. Es atkal uzsēju fīderi un copēju ar to. Šoreiz negāja tik labi, kā pagājušajā gadā, bet kaut kādas zivis jau noķēru. Šoreiz līdz tumsiņai nesēdējām, jau kad sāka krēslot - gājām gulēt. Naktī iestājās tāds aukstums, kādam mēs nebijām īsti gatavi. Sevišķi es. Gulēju sarāvies guļammaisā embrija pozā un pa pakustēties bija auksti. No rīta jau aukstums sāka pamazām atlaist, bet tāpat no telts izkāpu klabošiem zobiem un ar steigu aizkurināju ugunskuru. Tas palīdzēja. Vēlāk jau novācām teltis, pabrokastojām, padzērām kafiju un devāmies ceļojuma garākajā un garlaicīgākajā posmā. Jānoairē 15km. Šoreiz gan nav tik karsts, kā bija pagājušajā gadā. Airējot nedaudz arī copējām, bet diezgan minimāli.

Airējoties pa priekšu bieži lidinājās divi lieli putni. Neesmu lielais putnu pazinējs, bet manuprāt tie bija ērgļi. Jo vēlāk sastaptais vanags tāds zvirbulēns vien izskatījās salīdzinot ar tiem. Vēl diezgan bieži sanāca iztraucēt kādu zivgārni. To laikam Abavā netrūkst. Vēl interesanti, ka visā tajā garajā posmā un arī vēlāk, gandrīz līdz Ventai - visur ir problēmas ar telefona zonu. Gan tele2, gan lmt!
    Šoreiz bija pat labi, ka nebija tāds karstums. Bija vieglāk airēt un šoreiz mēs arī katrs braucām ar savu laivu. Tas arī bija ērtāk, nekā kad abi vienā un viena velkas līdz. Dienas otrajā pusē bijām jau tajā vietā, kur pagājušo gadu ceļojumu noslēdzām. Tagad sākās interesantākais posms ceļojumā, jo priekšā bija vēl nezināmas un neredzētas vietas. Dabas skatus Abavā jau nu var izbaudīt pēc sirds patikas un, ja vēl priekšā skati, kas nav redzēti - tas priecē!
    Upe mainīga. Seklāki posmi mijās ar zāļainiem. Upē parādās lieli akmeņi. Tā aizairējām līdz 10km atzīmei no Ventas. Tur atradām foršu vietiņu pie upes palikšanai un tur arī izlēmām palikt. Iekārtojāmies. Kaspars vakara cēlienu mēģināja ķert uz dzīvo - bez rezultāta. Es atkal ar fīderi. Kaut kādas zivis ķērās, bet ne lielas. Mēģināju vakariņās uzvārīt zivju zupu. Kad tā jau bija gandrīz gatava, notika kazus - katls noslīdēja no gāzes balona degļa un apgāzās. Tā arī nācās iztikt bez zivju zupas, bet apliet nūdeļu zupu vakariņās. Šoreiz gājām pie miera vēl pa gaismu un es satuntuļojos riktīgi, bet par laimi tā nakts nebija tik auksta.

No rīta atkal lēnā garā savācāmies un devāmies savā noslēdzošajā posmā. 10km distancē līdz pašai Ventai. Laidāmies miksētā režīmā  - gan copējām, gan laidāmies. Abava tajā posmā ļoti smuka. Fantastiski skaisti skati, klintis, bedres. Skaistas copes vietas. Zivis ķērās arī. Nebija nekā tāda mega liela, bet zivis bija. Asari skrēja pakaļ mānekļiem ļoti daudzās vietās, bet ņēma samēra negribīgi. Copēja gan uz mētāšanu, gan džiga metodi. Bez loma nepalikām.

Uzfilmēju pārsvarā tikai savu lomu, jo reti kad bijām blakus brauciena laikā. Pēdējā posmā vienā vietā krastā manīju jenotu. Brīvā dabā nebiju šamējo nekad redzējis. Pēcpusdienā tuvojāmies savam mērķim - Abavas ietekai Ventā. Vēl pāris līkumi un klāt bijām. Izmetu līkumu pa savienošanās vietu, tad uzkāpu kalnā nofočēties uz ietekas fona. Tur mūs sagaidīja draudzīga sunīte. Pati ieteka smuka. Venta tajā posmā diezgan sekla un aizaugusi. Cope apgrūtinoša. Nedaudz pamēģinājām pacopēt pa Ventu un airējāmies pretī ietekai ārā krastā. Jo tur bija sarunāts, ka mums pakaļ atbrauks no abavaslaivām un aizvedīs atpakaļ uz Rendu. Tikko savācāmies, kā sāka stipri līt. Labi, ka ne ātrāk. Laiks vispār visu nobrauciena laiku bija ļoti mainīgs. Tad spīdēja saule, tad nedaudz nolija, tad bija apmācies. Brauciena laikā paspēju gan papeldēties, gan pasauļoties, gan pasalt.
Pēc kādas pusstundas klāt bija arī cilvēks, kas mūs savāca un aizveda atpakaļ uz Rendu. Ceļojums bija noslēdzies. Šoreiz nebija nepabeigtuma sajūtas, posms ir nobraukts līdz galam. Pievarēti visi 30km, trīs dienas pabūts ārpus civilizācijas pie dabas krūts, zivis arī pacopētas un fantastiskie dabas skati izbaudīti pāri pārēm. Tagad varēja atgriezties arī ierastajā pilsētas ritmā.
Nākamgad iespējams jau palaidīsimies pa citu upi, bet Abavā es noteikti kaut kad atgriezīšos kaut vai tīri pacopēt. Copei labākie posmi sanāca no Rendas līdz Platenei un pēdējie 10km. Pie kam pēdējie 10km ir arī fantastiski skaisti!
Tā lūk mums gāja ceļojumā pa Abavu. Kopsavilkumu par visu ceļojumu var apskatīt šajā video:

Aicinām Jūs apmeklēt arī mūsu forumu http://parcopi.lv/forum/ , kur varēsiet uzzināt vēl daudz jaunas informācijas, vai arī pats varēsiet ņemt dalību foruma tapšanā, piedaloties diskusijās par visu, kas saistīts ar vēžiem un copi!