Nedaudz par zandartu copi. Pa vienkāršo

Uzreiz gribu pabrīdināt, ka šis raksts ir vairāk iesācējiem zandartu copē, bet kas zin, varbūt kaut kas var noderēt arī pieredzējušākiem makšķerniekiem. Ideja par to, ka varu padalīties ar savu pieredzi zandartu copē radās, kad pavisam nesen man viens interesants cilvēks pajautāja dažus vispārīgus jautājumus par zandartu copi. Uzreiz atcerējos, ka gandrīz tādi bija arī mani jautājumi tajā laikā, kad vēl tikai sāku ķert zandartus. Šis raksts ir, tikai un vienīgi, mana personīgā pieredze un mans personīgais viedoklis, nepretendējot uz akmenī iecirsto "tā ir!"

Ievads
Tā pa īstam man zandartu cope sākās 2011.gadā. Pirms tam biju ķēris, pa kādam zandartam, gan ar spiningu, gan ar ēsmas zivtiņu, bet izpratne bija ļoti minimāla. Ko un kā es daru, es īsti neapzinājos, tāpēc tie bija vairāk nejauši lomi. Var teikt, ka mana zandartu cope sākās ar kopīgām copēm, ar daudziem pazīstamo Zivnieku(Arvi Ančevski). Tieši viņš man ievirzīja pareizajās sliedēs, ierādīja kas un kā notiek un parādīja kā tas jādara. Te iet runa par zandartu copi ar ēsmas zivtiņu uz pludiņmakšķeri.

Bet tie bija pamati. Galvenais bija izprast pamatprocesus un tālāk jau es varēju attīstīties savu ceļu, klāt nāca zandartu cope uz grunteni ar ēsmas zivtiņu un vēlāk arī jau mērķtiecīgi ar spininga palīdzību.

Kur meklēt zandartu?
Šis laikam ir pamatjautājums no tiem cilvēkiem, kuri gatavojās noķert zandartu. Sākšu ar to, ka zandarts ir jāmeklē ūdenstilpnēs, kurās tas dzīvo. Tas sākumā būtu jānoskaidro, vai izvēlētajā ūdenstilpnē, kurā gribat noķert zandartu, tas vispār dzīvo.

Rīgā ar to problēmu ir mazāk, jo Rīgā zandarti ir sastopami daudzos ūdeņos. Par labu nāk Rīgas ūdeņu savienojums ar jūru, no kurienes ienāk lieli bari migrējošo zandartu. Zandartam patīk dziļums, bet ideāli, ja blakus ir izeja uz seklumu. Sevišķi vakara stundās un no rītiem, zandarti iznāk seklās vietās paēst. Tātad perspektīvas zandartu vietas vienmēr būs pārējas no sekluma uz dziļumu, jeb kantis. Salīdzinoši seklos ezeros, vai ezeros bez sevišķi izteiktām dziļuma maiņām, arī 0,3-0,5m izmaiņas reljefā jau ir vieta, kur zandartu būtu vērts meklēt.

Zandartam patīk uzturēties zem balto zivju bariem. Sevišķi bieži zandarti ir kopā ar brekšiem, lai gan tā nav zandartu  barība. Bieži vien pārklājās arī zandartu un asaru uzturēšanās vietas. Ir vērts meklēt zandartu vietās, kur uz grunts ir slēpņi priekš zandarta. Kādi sakrituši koki, cilvēku atstāti sadzīves atkritumi(riepas, betona bloki, kādi akmeņi), īsāk sakot jebkas, kur zandartam būtu kur slēpties. Tādās vietās to ir grūtāk noķert dēļ "zacepiem", bet tādas vietas ir perspektīvas. Parasti zandarts uzturās pie grunts, bet ir gadījumi, kad tas paceļās augtākos ūdens līmeņos. Tas notiek, kad zandartu bars sāk aktīvi medīt mazo zivju barus virs viņiem, vai kad zandartu neapmierina ūdens temperatūra un skābekļa daudzums apakšējos ūdens slāņos.

Zandartam patīk straumīte. Runa ir par vietām, kur tāda ir iespējama. Parādoties straumītei, parādās apetīte zandartam. Tas ir diezgan izteikti. Var stāvēt labā vietā un eholote rādīs, ka apakšā ir zandarts, bet mute viņam būs ciet. Tikko sāksies straumīte, sāksies arī copes. Izcils piemērs ir Koknese, kad pie stāvoša ūdens zandarts tā aizver muti, ka pat pieredzējuši sportisti nevar to izprovocēt uz copi.

Kā un uz ko ķert zandartu?
Šis ir gaumes un patikšanas jautājums. Citam ir sportiskāka pieeja, citam galvenais noķert zivi - katram savs. Bet zandartu var ķert ar pludiņmakšķeri, gruntmakšķeri un spiningu. Var ķert no krasta, kā arī, no laivas. Pirmajos divos variantos par ēsmu vislabāk noder dzīva ēsmas zivs. Atsevišķos gadījumos der arī zivs gabaliņi, fileja, aste...īsāk nedzīva ēsma. Spiningojot pārliecinoši vislabākie būs silikona mānekļi. Gan "ēdamie", gan neēdamie. Speciāli izlaidu vēl vienu zandartu copes veidu, kas ļoti pietuvināts ziemas copei, jo to nepiekopju, līdz ar to nav personīgās pieredzes. Arī zemledus zandartu copi nepieminēšu, personīgās pieredzes trūkuma dēļ.

Zandartu no laivas var ķert tieši zem laivas, tāpat kā no ledus, ar bļitku un šķērsbļitku palīdzību. Bet par šo sīkāk neko nemācēšu pastāstīt, tikvien - ka tad ir jānostājās tieši virs potenciālajām zandartu vietām. Izlaidīšu arī zandartu copi ar velcēšanas palīdzību. Man tur nav ko īsti pastāstīt. Pārāk maza personīgā pieredze. Atceramies,  ka no 16.aprīļa sākās liegums paturēt lomā zandartus un liegums ilgs līdz 31.maijam un, ka minimālais paturamais izmērs ir 45cm. Kā arī, nedrīkst paturēt vairāk par 5gb zandartiem! Bet tagad par katru copes veidu atsevišķi.

Zandartu cope ar pludiņmakšķeri
Ar šo metodi vieglāk būs ķert no laivas, kaut gan ir vietas, kur to var darīt arī no krasta. Pludiņmakšķerei, kas aprīkota, lai ķertu zandartus, nav tāla iemetiena, līdz ar to no krasta var ķert tikai vietās, kur potenciālā zandartu vieta ir tuvu krastam.

Makšķere jāizvēlās ne pārāk gara. Tas pēc katra ieskatiem, bet garāku par 3m es nelietoju un īsti neiesaku - nebūs ērti. Makšķerei jābūt stingrai, jo pieciršana zandartu copē ir ļoti svarīga. Makšķerei jābūt ar testu, lai brīvi varētu iemest 10-12gr pludiņu + 5-6gr sviniņu + ēsmas zivtiņu + griezulis un āķis.(Pēc Owner 1/0, 2/0)

Protams, metot ar jūtām, var arī izmantot makšķeres ar mazākiem testiem. Pamataukla uz makšķeres var būt gan mono, gan pītā. Kā pašiem labāk tīk. Pītā nedaudz labāka, jo ir plānāka, taisa mazāku buru un arī piecirst sanāk labāk. Bet pavadu vislabāk izmantot mono, vai no mīksta fluorkarbona. Cietais nederēs, jo neļaus ēsmas zivij brīvi kustēties. Ja mono, tad pamataukla varētu būt kādi 0,25-0,27mm. Bet pavadiņa 0,2-0,24mm. Pavada jāsien gara. Metru noteikti var droši siet. Pašu sistēmu aprīko maksimāli slīdošu un brīvu, lai zandartam ņēmiena laikā nebūtu nekādu aizdomu. Uz auklas liek slīdošo pludiņu, virs kura atrodas stoperis, vai tiek uzsiets mezgls. Mezgls pat labāk slīd caur riņķiem, tāpēc ir praktiskāks.

Arvja klasika. Zandarts uz pludiņmakšķeri

Zem pluda uzliek, uz auklas slīdošu svinu, divreiz vieglāku par pludiņu. Tad piesien griezuli. Jau pie griezuļa piesien metru garu pavadu ar asu āķi. Āķa izmērs atkarīgs no maiļu lieluma, bet nevajag pārspīlēt. Pēc Owner tie varētu būt 1/0 un 2/0. Zandarts nav līdaka! Lielāks āķis = lielākas aizdomas! Pašas ēsmas zivis izvēlās smailas. Derēs vīķe, rauda, grundulis. Plicis, vai rudulis derēs, tikai kamēr salīdzinoši mazs. Zandartam patīk smailas formas zivis, ko uzkost. Dziļumu uzregulē tā, ka pludiņš guļ uz grunts un mezgls atrodas vēl gabalu virs pludiņa. Tas, lai ņēmiena brīdī zandarts nejustu nekādu pretestību. Tāpēc arī smailas formas pludiņš ir obligāts, jo brīdī, kad tas aizslīd līdz mezglam un rāda copi, zandartam ir mazāka pretestība, nekā ja stāvētu apaļāks pludiņš. Sanāk, ka sviniņš guļ uz grunts, metru garā pavadā brīvi gar grunti peld maile, bet ņēmiena brīdī zandartam nav lieka pretestība un aizdomas, jo visa sistēma slīdoša.

Līdz ar to ņēmiena sākumā nav pat sviniņa un pludiņa pretestības. Kas svarīgi, ka nedrīkt uzreiz piecirst, kad sākās cope. Viņa var ilgt diezgan ilgi. Ir pirmais ņēmiens, kas uz brīdi apstājās un pēc pauzes seko otrs ņēmiens. Otrā ņemiena laikā jau var nogaidīt, tad pietīt brīvo auklu un diezgan dūšīgi piecirst. Tas ir svarīgi. Jāatcerās, ka ēsmas zivīm vajag mainīt ūdeni, lai tās ilgāk ir dzīvas.

Zandartu cope ar grunteni
Šis copes veids ir vairāk piemērots no krasta. Ar vieglu gruntenes variantu var darboties arī no laivas. Pie kam, ja no laivas, tad nekādu signalizatoru neliek. Atstāj vairākus metrus brīvas auklas un copi nosaka brīdī, kad aukla jau ir nostiepusies.

Gruntenei sistēmu taisa ļoti līdzīgu, kā ar pludiņu. Tikai nav mezgla un pludiņa, toties ir slīdošais svins.

Makšķeri tāpat jāizvēlās gana stingru tieši svarīgā piecirtiena dēļ. Ja cope notiek straujākos ūdeņos, tad par ēsmu var izmantot arī zivs gabaliņus un filejas. Protams arī gadījumos, kad ēsmas zivtiņu nevar noķert. Tomēr uzskatu, ka dzīva zivtiņa nostrādā labāk.

Vismaz tāda ir mana pieredze. Pārējais viss tieši tāpat kā copē ar pludiņu. Pēc iemetiena gan auklu pietin tā, lai tā paliek diezgan brīva.

Brālis Raimonds ar Gaujas skaistuli uz grunteni

Makšķeri var uzstutēt augtāk, bet zvaniņu brīvā auklā var nokarināt gandrīz līdz zemei. Pie kam jāņem vērā, ka zvaniņš būs pretestība ņemiena brīdī, tāpēc to vajag salīdzinoši vieglu, vai arī jāizmanto kāds cits signalizators. Šeit ļoti labi noder elektroniskais karpu copes signalizators.

Zandartu cope ar spiningu
Te jau ir pavisam cita taktika. Ja ar pludiņu un grunteni var sēdēt vietā, kur zandarts var parādīties un vienkārši gaidīt, kamēr tas pats atnāks un apēdīs piedāvāto ēsmu, tad ar spiningu tas jau ir aktīvi jāmeklē.

Ar spiningu zandartus var ķert no krasta un no laivas. Jārēķinās, ka no krasta būs vairāk "zacepu" un vairāk aprautu mānekļu, džiggalvu un dropšota sviniņu. Principā zandartu cope par 90% notiek divās spiningošanas tehnikās. Zandartu ķer džiga tehnikā un dropšota tehnikā. Protams zandartu var noķert arī uz vobleriem, šūpiņiem un pat rotiņu, bet tomēr izplatītākās un rezultātīvākās ir tieši šīs divas spiningošanas tehnikas. Lai gan vasaras periodā, iestājoties tumsai, zandartus pa seklumiem diezgan rezultatīvi var ķert ar vobleriem, tviča tehnikā. Tomēr tieši džigs un dropšots ir pamats, kā saka un šīs metodes arī vieglākās iesākot ķert tieši zandartu ar spininga palīdzību. Vēlākā rudenī dropšota tehnika ir rezultatīvāka. Zandartu copei ir vajadzīgs spinings, kurš der džigošanai, vai dropšotam.

Tas noteikti būs paciets un "skanīgs" kāts. Tas nozīmē, ka rokā vajadzētu just, ko dara māneklis un kad ir cope. Tāpēc te viennozīmīgi mono aukla nederēs. Pārsvarā visi izmanto pītās auklas, bet ir cilvēki, kas lieto fluorkarbona auklu, kā pamatauklu. Galvenais ir panākt jūtību tā, lai saprastu ko dara māneklis, kad tas ir uz grunts un, kad ir cope. Spole vajadzīga tāda, lai vienmērīgi uztin auklu. Pavisam lētais gals nederēs, jo pītā aukla uztīsies nevienmērīgi un metīs cilpas, kas apgrūtinās copi. Spininga garums no laivas varētu būt līdz 2.70m maksimums. No krasta līdz 3m. Bet arī tikai gadījumos, kad nepieciešami krietni tālāki metieni. Principā tagad ir iespēja iegādāties arī speciālus "tālmešanas" spiningus, un tiem obligāti nebūs jābūt tik gariem. Jāatcerās, ka vistālākais metiens sanāks, kad mānekļa svars atradīsies jau ap testa vidu un pāri. Ja spininga tests būs 30-60gr, tad tālākie metieni sanāks ar 40-50gr mānekļiem.

Ja ķer ar džiga metodi, tad pie pamatauklas piesien kādi 2m fluorkarbona pavadu. Vislabāk sasiet ar burkāna mezglu. Pie pavadas sien mazu sakabīti, lai vieglāk mainīt mānekļus. Džiga galvas var izmantot jau kopā ar nekustīgiem āķiem, kā arī kustīgā sakabē ar āķi(čeburaškas). Svarus izvēlas no attiecīgās vietas dziļuma un straumes. Kritērijs paliek nemainīgs - ir jājūt ko dara māneklis un piemeklē svaru, kamēr jūtība ir panākta. Gumijas izvēlas smailas formas. Izmērs 2,5-4" Lieliski derēs dažādi tvisteri ar kustīgām astēm. Gumijas krāsai, kā runā nav nozīmes, bet te viedokļi ļoti dalās. Nu vismaz balto gumiju vienmēr ieteiktu turēt arsenālā, pārējās jau pēc gaumes. Pati copes tehnika pavisam vienkārša. Pēc iemetiena aizver spoles lociņu un jūt, kad māneklis nogrimst līdz gruntij. Tad uztaisa divus/trīs diezgan ātrus spoles roktura apgriezienus un atkal gaida, kad māneklis pieskarsies gruntij. Un tā arī tin, kamēr māneklis jau ir pietīts, vai ir sekojusi cope. Kad pierod tā copēt, tad copes spēli var nedaudz daudzveidot, bet princips nemainīsies. Pēc pieskāriena gruntij, var arī uztaisīt dažu sekunžu pauzīti un tad atkal taisīt divus/trīs spoles roktura apgriezienus. Cope parasti ir uzreiz pēc mānekļa piezemēšanās un, ja ir cope, piecirtiens jātaisa stingrs. Papildus gumijām šajā metodē strādās arī paralona zivis, mandulas un vēl dažādi brīnumi. Svarīgs faktors ir āķa asums!

Jānis Briedis. Cilvēks, no kura katrā kopīgā copē ir ko pamācīties

Ja ķer ar dropšota metodi, tad arī pie pamatauklas sien fluorkarbona pavadu, bet te jau viņa var būt arī uz karabīnes uzmaukta ar cilpiņu. Es personīgi jau mājās sataisu gatavas dropšota sistēmas ar āķi un cilpu un copes laikā tikai piemeklēju attiecīgā svara dropšota svariņu un ar cilpu visu sistēmu piekabinu pie karabīnītes. Kā uzsiet dropšota sistēmu var atrast daudz veidus un internetā ir pieejami daudz video. Katrs atradīs sev labāko un ērtāko variantu.

Mazs un dumjš jūras zandartiņš, kas grābj gandrīz visu

Gumijas izmanto speciāli dropšotam domātās, ar šķelto asti galā vai arī kādas citas, bet arī smailas formas. Izmērs 3.5-6". Vēlā rudenī droši var likt 5-6"! Pats copes princips ir tāds. Iemetam mānekli, aizveram spoles skavu. Jūtam, kad sistēma nogrimst. Pareizāk nogrimst dropšota svariņš, bet māneklis atrodās virs grunts. Nedaudz pakustinam ar makšķeri visu uzparikti tā, lai neatrautu dropšota sviniņu no grunts. Sanāk, ka svins stāv uz vietas, bet jāpakustina ir tikai silikona zivs. Pēc tam var nedaudz pietīt un atkārtot procedūru. Var taisīt garākās pauzes vispār bez kustības.  Tas arī īsumā viss. Kā saka grūti mācībās, viegli kaujā. Jeb pārfrāzējot šo teicienu - uzrakstīt ir krietni grūtāk, vieglāk to visu ir parādīt. Bet arī pašam darbojoties, ātri vien, viss top skaidrs, ja ir vismaz sajēga kā tam vajadzētu būt. Domāju pēc šī raksta vismaz aptuvenai nojausmai vajadzētu rasties.
 

Nobeigumā gribēju vien piebilst to, ka zandarts nemaz nav tik grūti noķerama zivs. Patiesībā to noķert ir pat salīdzinoši viegli, tikai ir nedaudz jāsaprot ko un kāpēc darīt. Lai gan, protams ir dienas - kad neņem un viss! Uz ēsmas zivtiņu sākumā noteikti būs vieglāk. Vēl gribēju piebilst, ka ja cope notiek Rīgas ūdeņos, tad bieži vien var uztrāpīt uz mazo zandartu uzbrukumu. Tie muļķīši ir ienākuši no jūras un grābj gandrīz visu pēc kārtas. No kādām 30 zivīm, labi ja trīs būs mērā.

Tajā reizē bijā kādas 40copes, daudz izvilktie un tikai divi mērā

Un pie tam knapi mērā. Pats copes process protams aktīvs, bet jāatcerās, ka zandarts ir diezgan vārīga zivs, tāpēc ja arī skolojat tos mazos, tad jādara viss pēc iespējas uzmanīgāk, lai tie nepaliek pēc tam kaijām par barību.
Tas laikam arī viss, ko vēlējos uzrakstīt.

Vēl tikai viena garda zandarta pagatavošanas recepte:
Sastāvdaļas:

Svaigs zandarts
Vidēji sagriezti sīpoli - 2gb

Marinādei:
Auksts ūdens - 250 gr
Sāls - 2.5 ēd.k.
Cukurs - 2.5 ēd.k.
9% etiķis - 1.ēd.k.
 

Pagatavošana:

Zandarta filejas sagriež plānās sloknītēs (gluži kā lasi, kas paredzēts likšanai uz maizītēm), tālāk sagriež ripiņās sīpolus un tos pārklāj starp/pāris zivs gabaliņiem, tad to visu pārlej ar marinādi .Ja marināde pietrūkst atkārto tādās pašās proporcijās Ledusskapī iekšā uz 5-8 stundām, pēc tam izņem ārā zem auksta ūdens visu marinādi noskalo nost un visu pārlej ar eļļu/to dara ar olīveļļu.
Eļļu gan var klāt nelikt, tā ir gaumes lieta. Citiem labāk patīk bez eļļas. Labu apetīti!

Aicinām Jūs apmeklēt arī mūsu forumu http://parcopi.lv/forum/ , kur varēsiet uzzināt vēl daudz jaunas informācijas, vai arī pats varēsiet ņemt dalību foruma tapšanā, piedaloties diskusijās par visu, kas saistīts ar vēžiem un copi!