Vēlos uzrakstīt par to kā es tiku pie sava pirmā vēžošanas loma un kā es vispār līdz tam nonācu. Par sākumu tam, ka es vispār mēģināju vēžot, var uzskatīt lapas izveidošanas brīdi. Brīdī, kad lapa tika veidota, Eduks piedāvāja lapā rakstīt ne tikai par copi, bet arī par vēžošanu. Es piekritu, bet pašam nekāda lielā interese par vēžošanu nebija un nebiju pirms tam pat iedziļinājies kāda ir likumdošanas puse attiecībā uz vēžošanu. Bet viss mainījās jau ar pirmajiem Eduka rakstiem. Jau no pirmajiem rakstiem radās interese par vēžošanu, vēžošanas likumdošanu un vispār vēžiem kā tādiem, sugu īpatnībām. Tā pamazām lasot Eduka rakstus un teorētiski apgūstot paņēmienus, kā vēžus var noķert, es nonācu pie secinājuma, ka būs jāpamēģina! Briedu tam diezgan ilgi, līdz šosezon beidzot nobriedu. Sagatavoju krītiņus un vienu vakaru devos ķert dzeloņvaigu vēžus. Laiks ārā bija briesmīgs, baigi lija lietus un pūta stiprs vējš. Bet es biju entuziasma pilns un domāju, ka nu tik būs. Nebija. Rezultātā tiku tikai pie viena vēža. Nākamo reizi devāmies jau divatā un no laivas, bet rezultāta nebija. Trešajā reizē atkal divatā, atkal no laivas un rezultātā lomā atkal viens vēzis! Entuziams uz vēžošanu sāka pamazām noplakt, bet te mani uzaicināja uz kopīgu vēžošanu Zivinens un Kapracis. Šie kungi jau ir krietni pieredzējušāki šajā jomā, tāpēc uzreiz piekritu. Devāmies ķert citu invazīvo sugu - signālvēžus. Pats vēžošanas process sākās ar vietas izvēli un kāršu griešanu, jo katram krītiņam ir vajadzīga kārts. Pēc tam sekoja ēsmas iestiprināšana krītiņos un tad jau krītiņu ielaišana ūdenī. Daļu krītiņus saliek no bāzes vietas pa kreisi, dažus no bāzes pa labi. Vēl dažus noliek pretējā krastā. Tas gan ar nosacījumu, ka var tikt pretējā krastā, jo ne visās ūdenstilpnēs bez peldlīdzekļa to var izdarīt. Tālāk sekoja krītiņu apsekošana. Līdz ņem tukšu spaini un iet uz vienu pusi un pa vienam ceļ krītiņus ārā. Lomu ieliek spainī. Tad iet uz otru pusi un visu procesu atkārto. Kamēr izcelti visi krītiņi, jau atkal var iet celt ārā pirmo krītiņu. Jāsaka, ka darbojoties ar zinošiem cilvēkiem un izmantojot viņu krītiņus, mums izdevās tikt pie diezgan laba vēžu loma. Beidzot tas bija noticis un es biju izbaudījis pilnībā visu vēžošanas ciklu ar gatavošanos vēžošanai, vēžošanu, lomu ieguvi un vēžu ēšanu. Tagad vēlos padalīties ar saviem secinājumiem. - Jāsāk laikam ar to, ka mani gatavotie krītiņi praktiski nekam neder. Krītiņam tomēr jābūt konusveidīgam, lai ceļot to ārā, vēži nevar izrāpties. - Nebiju domājis, ka vēžošana var būt tik aktīvs process, kurā gandrīz visu laiku atrodies kustībā un pa dienu gar upi tiek noiets ne viens vien kilometrs. Tā, ka vakarā kājās pat ir labs nogurums. - Signālvēži ir agresīva vēžu suga un salīdzinot ar iepriekš sastaptajiem dzeloņvaigu vēžiem, tie ir krietni agresīvāki. Tiem ir lielākas spīles un viņi tās var sasliet uz augšu 90grādu leņķī. - Par ēsmu var izmantot jebko, bet ēsmai jābūt aromātam. Tās pašas aknas, kad sāk zaudēt aromātu, tā vēži krītiņos nenāk, vai nāk krietni mazāk. - Vēži pie aliņa ļoti pat iederās. - Un pats pēdējais un galvenais secinājums ir tas, ka vēžošana tomēr ir forša padarīšana. Cerams, ka kādreiz arī likumdošana mainīsies uz labo pusi. Iespējams gan ir otrs variants, par ko Eduks jau ieminējās, ka nebūtu brīnums, ja drīz signālvēžus un dzeloņvaigu vēžus arī ieskaitīs pie vietējās sugām. Bet likumdošanu šeit vairāk arī neskaršu, es tikai gribēju padalīties ar to, kā tiku pie pirmā vēžu loma! Citiem iesācējiem varu ieteikt kārtīgāk izlasīt rakstus par vēžošanu, krītiņus pagatavot uzreiz tādus, kādus vajag. Eksperimentēt ar ēsmu un to mainīt, lai būtu svaigs aromāts. Un nemest plinti krūmos, ja ar pirmajām reizēm kaut kas neizdodās. Vēžiem tomēr ir diezgan sarežģīts tas čaulu maiņas process, kas katrā ūdenstilpnē un katrai sugai ir savādāks, tāpēc var uztrāpīt uz laiku, kad vairums vēžu maina čaulu un tad tie krītiņos nekāpj. Izrādās, ka čaulu mainīšanas process var atšķirties pat vienas ūdenstilpnes ietvaros. Mazie maina citos laikos kā lielie. Arī pēc dzimumiem ir laika nobīde un pat vienas upes citā posmā, ir iespējams cits čaulas maiņas laiks. Tāpēc nav jābaidās no pirmajām neveiksmēm un tik jāturpina. Vēl lūgums aiz sevis pie ūdeņiem neatstāt miskasti, mēs pagājušo reizi aiznesām arī citu atstātās pudeles. Ne spīles!
Nu re Aigar, sagaidījām arī no Tevis pirmo rakstu par vēžiem. Prieks, ka Tev beidzot izdevās tikt pie "taustāma" loma :) ! Veiksmi arī turpmāk ķerot spīļainos draugus. Man uz laiku ir zudis azarts uz vēžiem, laikam jāpamaina vēžošanas ūdenstilpnes, jo manis iecienītajās viss ir kļuvis pārāk pazīstams un prognozējams un loms parasti tiek nodrošināts bez lielām mokām, kas mazliet laikam sāk garlaikot. Sen nav ķerti šaurspīļu vēži, varbūt jāpamēģina būs paķert šie...
Laikam ar būs jāsāk mācīties ķert vēžus!!! Kautkad bērnībā esmu ēdis -negaršoja Varbūt brīvā Latvijā to garša ir mainijusies Derētu nogaršot ,varbūt tomērt iegaršojas Aigar interesants raksts !!!
Lasot rakstu, tas man pilnībā asociējās ar pašu. Pats cik esmu bijis vēžot, nekad neko sakarīgu nēesu noķēris kā tikai nostaigātus kilometrus un sakostu pakaļu. Visu laiku esmu sapņoji, lai mani paņem līdzi kāds sakarīgs vēžinieks, lai varētu saķert daudz vēžus un tos ēst raksta autoram tas ir piepildījies
Labs raksts ar visiem uzskatāmiem materiāliem. Ar krītiņiem ir aktīva visa tā padarīšana, kas man arī liekas tīkamāka, bet ar murdiņiem ir krietni pasīvāka un nav tik interesanta.
100%" cellspacing="1
Pievienot komentārus var tikai reģistrētie lietotāji. [ Reģistrācija | Ieeja ]
SĀKUMS
FORUMS
RAKSTI
BLOGI
INTERVIJAS
KONTAKTI
ZIEDOJUMI
RECEPTES
LIETOTĀJU FOTO
COPES KOMANDA
MAKŠĶ. NOTEIKUMI
0
Varbūt brīvā Latvijā to garša ir mainijusies 
Derētu nogaršot ,varbūt tomērt iegaršojas 
Aigar interesants raksts !!! 
Visu laiku esmu sapņoji, lai mani paņem līdzi kāds sakarīgs vēžinieks, lai varētu saķert daudz vēžus un tos ēst 
raksta autoram tas ir piepildījies 
